Personu saraksts, kurām ir liegta iebraukšana Latvijas Republikā, izveidots ap 1993. gadu līdz ar vīzu režīma ieviešanu. Sarakstu uztur un aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Ieceļošanas lieguma reģistram ir ierobežotas pieejamības statuss, jo tas saistīts ar personas datu aizsardzību.

Kas var aizliegt iebraukšanu Latvijā?

Lēmumu, kas liedz personai iebraukšanu Latvijā, ir tiesīgi pieņemt iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, Valsts robežsardzes priekšnieks, PMLP priekšnieks, kā arī Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta amatpersonas.

To, kura amatpersona pieņem lēmumu par iebraukšanas liegumu, nosaka katrs konkrētais gadījums, skaidro PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs. Visbiežāk - gadījumos, kad persona ir pārkāpusi uzturēšanās un imigrācijas noteikumus Latvijā, iekļaušana melnajā sarakstā ir PMLP kompetencē. Samērā izplatīts pārkāpums ir ārvalstnieku uzturēšanās Latvijā ilgāk par atļauto termiņu. Nereti ārzemnieki „aizmirst” par aizbraukšanu tik pamatīgi, ka mūsu valstī dzīvo ilgāku laiku un paspēj pat nodibināt ģimeni.

Ja ir pamats uzskatīt, ka persona var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, par iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā lemj iekšlietu ministrs. Visbiežāk tas notiek, ja Latvijai ir informācija, ka cilvēks darbojas pretvalstiskās vai noziedzīgās organizācijās, ir piedalījies masu nekārtībās, var būt saistīts ar terorismu.

Savukārt lemšana par persona non grata (nevēlama persona) statusa noteikšanu ir ārlietu ministra kompetencē un lielākoties ir saistīta ar ļoti specifiskiem, tajā skaitā diplomātiskiem, iebraukšanas aizlieguma iemesliem, kas prasa pieņemt politisku lēmumu.

Var lūgt un tiesāties

Atkarībā no personas izdarītā pārkāpuma, aizliegums tai iebraukt Latvijā var būt noteikts uz termiņu no dažiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Savukārt persona non grata statuss tiek piemērots uz nenoteiktu termiņu, skaidro PMLP pārstāvis.

Nopietnu uzturēšanās un imigrācijas noteikumu pārkāpumu gadījumā persona var tikt iekļauta Šengenas informācijas sistēmā ar liegumu iebraukt ne vien Latvijā, bet arī citās Šengenas zonas valstīs.        

Ārlietu ministra lēmums par persona non grata statusa noteikšanu nav pārsūdzams, bet personas, kurām tas piemērots, ja ir mainījušies apstākļi, kuri bijuši par pamatu nonākšanai melnajā sarakstā, var vērsties pie ārlietu ministra ar lūgumu minēto lēmumu atcelt.

Visos pārējos gadījumos sarakstā iekļautās personas, norādot uz izmaiņām apstākļos, kas bija par pamatu aizlieguma piemērošanai, var gan vērsties pie sankciju noteikušās amatpersonas ar lūgumu sankciju atcelt vai to samazināt, gan lēmumu par iebraukšanas aizliegumu apstrīdēt tiesā.

Pašlaik aizliegums iebraukt Latvijā ir noteikts ap 5000 cilvēku, taču to skaits nemitīgi mainās, jo saistībā ar lieguma termiņa sākšanos vai beigšanos saraksts pastāvīgi tiek samazināts vai papildināts, skaidro A. Rjabcevs. Uzskaite par to, cik cilvēkiem pašlaik noteikts persona non grata statuss Latvijā, netiekot veikta. Pērn tas neesot piemērots nevienam.       

Izvērtējot visus apstākļus, tiek lemts par iebraukšanas lieguma atstāšanu spēkā vai atcelšanu. Taču arī pašas sarakstā iekļautās personas var norādīt uz apstākļiem, kas mainījušies kopš lieguma noteikšanas, un lūgt sev lieguma termiņa samazināšanu.

Jautājums par J. Lužkova iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā aktualizējās saistībā ar Maskavas bijušā mēra lūgumu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Imigrācijas likums nosaka, ka ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Latvijā. Kopš 1993. gada Latvijā tā dēvētajā melnajā sarakstā ir iekļauts arī cits zināms Krievijas politiķis – Krievijas Valsts domes spīkers Vladimirs Žirinovskis. Tiesa, viņš Latviju apmeklēja pērn NATO Parlamentārās asamblejas sesijā Krievijas oficiālās delegācijas sastāvā.