viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Grozījumi Darba likumā. Ieguvumi darba devējiem


Lolita Lūse,
LV.LV
26.03.2010

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +11
-2



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +11 -2

Pēc četru gadu intensīva darba 2010. gada 25. martā stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Savi labumi līdz ar izmaiņām tikuši darbiniekiem, savi – darba devējiem.
LV.LV izmaiņas Darba likumā skaidro divās daļās – nodalot ieguvumus darba devējiem un darba ņēmējiem. Atsevišķi likuma pantu grozījumi, protams, devuši labumu abām pusēm.

Izmaiņas Darba likumā (DL) mazinās darba devēju administratīvo slogu darba uzsākšanas kārtībai, darba samaksas aprēķiniem, mācību atvaļinājumam, kā arī kolektīvo līgumu slēgšanai.

Darba devēji visvairāk priecājas par to, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms trešā lasījuma no likumprojekta izslēdza darba devējam plānoto pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību arī struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.

 

Vidējā izpeļņa un darba samaksa

Precizēts DL 98. pants „Darba līguma uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem”.

Līdz šim bija tā: ja darbinieks turpina darba attiecības atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem, ar kuriem viņam tika samazināta vidējā izpeļņa, darba devējam bija jāizmaksā darbiniekam iepriekšējā vidējā izpeļņa vienu mēnesi pēc darba līguma grozīšanas dienas.

Tagad likums nosaka: darbiniekam vienu mēnesi pēc darba līguma grozījumiem izmaksā iepriekšējo darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga - vidējo izpeļņu. Līdz šim ar šīs normas piemērošanu bija problēmas, jo bija jāaprēķina vidējā izpeļņa.

 

Ilgstošos slimotājus drīkstēs atlaist

Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar negodprātīgiem darbiniekiem, kuri ilgstoši neierodas darbā pārejošas darbnespējas dēļ, būtiski papildināts DL 101. pants „Darba devēja uzteikums”.

Panta 1. daļai pievienots 11. punkts, kas nosaka: darba devējs var uzteikt darbu arī tad, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Šajā laikā neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

"Darba devējs darbinieka slimošanas laika ilgumu var sākt skaitīt tikai pēc 2010. gada 25. marta – dienas, kad attiecīgie grozījumi stājušies spēkā."

Jauno kārtību rosināja darba devēji, lai palīdzētu cīnīties ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši atrodas „uz slimības lapas”. Darba devējam gan dota iespēja, nevis pienākums atlaist darbinieku, kas ilgstoši slimo. Grozījums lieti noderēs situācijās, kad darbinieks ilgstoši slimo, bet darbs jāveic, tādēļ darba devējs grib pieņemt darbā kādu citu.

Uzteicot darba līgumu šādā gadījumā, uzteikuma termiņš ir 10 dienas. Kā skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jurists Kaspars Rācenājs, likumam nav atpakaļejoša spēka: darba devējs darbinieka slimošanas laika ilgumu var sākt skaitīt tikai pēc 2010. gada 25. marta – dienas, kad attiecīgie grozījumi stājušies spēkā. Tāpat jurists atgādina: ja darba devējs ilgstošas slimošanas dēļ vēlas atlaist darbinieku, kas ir arodbiedrības biedrs, atlaišana jāsaskaņo ar arodbiedrību. Vēl likums paredz, ka, atlaižot darbinieku – ilgstošo slimotāju –, darba devējam obligāti jāizmaksā atlaišanas pabalsts.

 

Pagarināts termiņš darba līguma uzteikšanai

DL līdz šim paredzēja darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz likuma 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punkta noteikumiem, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Kā skaidro darba devēji, praksē nereti ir gadījumi, kad pārkāpumus dažādu iemeslu dēļ atklāj vēlāk. Lai novērstu situāciju, kad negodprātīgi darbinieki, kas ir izdarījuši pārkāpumus, turpina strādāt un darba devējam vairs nav tiesību uzteikt darba līgumu, likumā paredzētais uzteikuma termiņš pagarināts līdz divpadsmit mēnešiem.

 

Citi noteikumi ziņošanai

Saistībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) mainījušies termiņi par ziņošanu, uzsākot kolektīvo atlaišanu.

Tagad darba devējs kolektīvo atlaišanu var sākt ne agrāk kā 45 dienas (līdz šim – 60 dienas) pēc paziņojuma iesniegšanas NVA, ja darba devējs un darbinieku pārstāvji nav vienojušies par vēlāku termiņu. Izņēmuma gadījumos NVA šo termiņu var pagarināt līdz 60 dienām līdzšinējo 75 dienu vietā.

"Tagad darba devējs var izvēlēties  - valsts eksāmenu vai diplomdarba izstrādāšanas laikā darbiniekam saglabāt darba algu vai ne."

Par darbinieka nosūtīšanu uz Latviju darba devējam turpmāk būs jāinformē tikai viena iestāde – Valsts darba inspekcija (VDI), nevis Valsts robežsardze un Valsts darba inspekcija. Tā noteikts DL 14. pantā „Darbinieka nosūtīšana”.

 

Garš bezalgas atvaļinājums ietekmēs apmaksāto atvaļinājumu

Pēdējo pāris gadu laikā diezgan regulāri darba devēji sūdzējās par gadījumiem, kad darbinieki izmanto atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas. Pēc atgriešanās darbinieks ierodas pie darba devēja un lūdz piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nenoliedzami tobrīd viņam pienācās. Šādā gadījumā darba devējs bija zaudētāja lomā - darbinieks nav veicis darbu, bet vēlas saņemt garantijas.

Tagad šī situācija labota - būtiski papildināts DL 152. pants. Ar grozījumiem likumā noteikts, ka laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā.

 

Mācību atvaļinājums obligāti nav jāapmaksā

Grozījumus DL 157. pantā „Mācību atvaļinājums” darba devēji rosināja, lai risinātu situācijas, kad darbinieks gadu no gada kārto valsts pārbaudījumus augstskolā vai mēģina izstrādāt un aizstāvēt diplomdarbu.

Līdz šim likums noteica, ka šim mērķim piešķirams 20 darba dienas ilgs mācību atvaļinājums, par šo laiku saglabājot darba algu. Tagad darba devējs var izvēlēties, vai valsts eksāmenu vai diplomdarba izstrādāšanas laikā darbiniekam saglabāt darba algu vai ne. Katrā ziņā – tas vairs nav jādara obligāti.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'arodbiedrības  'nodarbinātība  

  Ieteikt:  +11
-2

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums mediācija diaspora izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti