Darba kārtību nosaka darba devējs

Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Virza skaidro: „Mēs mācām un skaidrojam, ka darba kārtību uzņēmumā nosaka darba devējs. Un nevar būt otrādi. Uzņēmumā nevar valdīt darbinieki, piemēram, ar attieksmi: gribu nāku uz darbu, gribu – nenāku.” Darba devējiem nav jēgas vērsties VDI ar lūgumu piespiest darbinieku nākt uz darbu astoņos no rīta. Tā nav VDI kompetences joma. Mehānismi, kā darba devējam iedarboties uz darbinieku, ir noteikti Darba likumā. Darba tiesisko attiecību nosacījumus paredz darba kārtības noteikumi, turklāt abas puses darba līgumā ir vienojušās par attiecīgu darba laiku. Ja darbinieks to neievēro, viņam pret darba devēju ir disciplināratbildība.

Kā rīkoties darba devējam?

Lai atrisinātu iepriekšminēto situāciju, Labklājības ministrijas Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja Ineta Vjakse darba devējam iesaka vai nu pārtraukt esošās darba attiecības, vai veikt izmaiņas darba līgumā. Ir būtiski zināt, ko vēlas pats darba devējs: darba attiecības ar attiecīgo darbinieku pārtraukt vai arī saglabāt.

Ja konkrētais darbinieks ir nepieciešams, darba devējs, ar viņu vienojoties, var viņa darba līgumā, piemēram, noteikt, ka darbinieks strādā nepilnu darba laiku vai veic noteiktus pienākumus. Vienlaikus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību konsultante Liene Vancāne atgādina, ka darba līgumā ir jādefinē pēc iespējas skaidrāki noteikumi, tad arī darbiniekam būs mazāk iespēju tos interpretēt nepareizi.

Darba līgumā jānorāda ne tikai darba pienākumi, bet arī nolīgtais darba laiks, uzsver I. Vjakse. To paredz Darba likuma 40. pants. Tas arī nosaka, kādas prasības darba līgumā var aizstāt ar norādi uz darba kārtības noteikumiem.

Ja darbinieks ir pārkāpis darba kārtības noteikumus, darba devējam ir tiesības no viņa prasīt paskaidrojumu. Ja pārkāpumi ir būtiski un paskaidrojums netiek sniegts, darba devējs ar darbinieku var pārtraukt darba tiesiskās attiecības pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkta. Turklāt, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajām izmaiņām darba līgumā un darba kārtības noteikumos, V. Virza darba devējam iesaka izvērtēt, vai šāds darbinieks ar disciplīnas pārkāpumiem maz pārstāv uzņēmuma intereses.

Speciālisti uzskata, ka, visticamāk, šāda situācija radusies ne jau pēkšņi – darbinieks pie tās pieradis, un arī darba devējs pats to pieļāvis. Šobrīd daļa darba devēju izsludinātu konkursu uz šī neatbildīgā darbinieka amatu un, iespējams, uz to pieteiktos vairāki, turklāt apzinīgāki darbinieki. Neaizstājamu cilvēku nav, atzīst darba tiesību eksperti.

Īsāks darba laiks – mazāka alga

Ja darbinieks nav ieradies darbā un nav informējis darba devēju par savas prombūtnes iemesliem, viņš pārkāpj darba līguma noteikumus, norāda I. Vjakse. Ikviena darbinieka nostrādātais darba laiks darba devējam ir jāuzskaita darba laika uzskaites tabelē.

 Ja darba devējs konstatē, ka darbinieks bez attaisnojuma nav ieradies darbā, viņš sagatavo aktu un pieprasa darbiniekam paskaidrojumu par šādu rīcību. Ja paskaidrojums netiek sniegts, darba devējam ir tiesības samaksāt darbiniekam tikai par nostrādātajām dienām un stundām.

Tajā pašā laikā gan L. Vancāne, gan I. Vjakse atzīst: lai precīzi atrisinātu minēto problēmu, jāzina darba līguma noteikumi. Tādējādi pirmais solis, lai pasargātu sevi no situācijām, kad darbinieks sāk diktēt noteikumus, ir pēc iespējas precīzāk noteikt viņa darba pienākumus un darba laiku darba līgumā.  

Konsultācijas

Ja darba devējiem ir jautājumi, kā pareizi piemērot darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošos normatīvos aktus, kā novērst darba tiesību un darba aizsardzības pārkāpumus darbavietā un kādas būs gaidāmās izmaiņas normatīvajos aktos, LDDK pārstāve aicina darba devējus vērsties pie LDDK konsultantiem. Šie cilvēki Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros sniedz bezmaksas konsultācijas rakstiski, pa tālruni un uz vietas, kā arī var doties pie uzņēmuma izbraukuma vizītēs.

L. Vancāne atzīst, ka liela daļa darba devējiem sniegto konsultāciju ir par risinājumiem konflikta situācijās. Vienlaikus I. Vjakse atgādina, ka arī darba devējam ir tiesības vērsties VDI, lai aizsargātu savas intereses, - tieši tāpat, kā to dara darbinieki. 

Aizbrauca uz Īriju un neatbild

V. Virza stāsta, ka darba devēji nereti vaicā, kā rīkoties, ja darbinieks regulāri pēc aizrādījuma saņemšanas nākamajā dienā „saslimst”. Viņuprāt, nereti darbinieki ļaunprātīgi izmanto situāciju, un saslimšanas ir nepamatotas. Lai to noskaidrotu, VDI inspektori iesaka darba devējiem vērsties Veselības inspekcijā, kas pārbauda ārsta izrakstītās slimības lapas pamatotību.

Tāpat darba devēji meklējuši padomu, ko darīt, ja ar darbinieku ir noslēgts darba līgums, bet darbinieks uz darbu nenāk, jo viņš aizbraucis strādāt uz Īriju, bet iepriekšējās darba attiecības nav izbeidzis. Lai darba devējs to varētu izdarīt, V. Virza iesaka nosūtīt darbiniekam vēstuli ar aicinājumu sniegt paskaidrojumu par darba kavējuma iemeslu. Nesaņemot atbildi noteiktā termiņā, uz darbinieka adresi var sūtīt darba tiesisko attiecību uzteikumu, pamatojoties uz darba līguma vai noteiktās darba kārtības pārkāpšanu (Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkts).

UZZIŅAI

Darba laiks

Atbilstoši Darba likumam, darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām. Tā ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā. Izņēmumi ir pārtraukumi darbā. Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā. Par jebkurām izmaiņām darba laikā jāvienojas ar darba devēju.

Darba līgums

Darba līgumā obligāti jānorāda:

-         darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, darba devēja vārds, uzvārds (nosaukums), reģistrācijas numurs un adrese;

-         datums, kad darbinieks sācis strādāt;

-         laiks, cik ilgi darbinieks strādās (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);

-         darba vieta;

-         darbinieka profesija atbilstoši Profesiju klasifikatoram un veicamā darba raksturojums;

-         darba samaksas apmērs un tās izmaksas laiks;

-         dienas vai nedēļas darba laiks;

-         ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums;

-         darba līguma uzteikuma termiņš;

-         vai ir noslēgts darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Šādā gadījumā piemērojami Darba likuma 40.panta noteikumi.

Darba devēji konsultācijas var saņemt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas konsultatīvajos centros Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Sīkāka informācija www.lddk.lv.