Piektdiena,
29. augusts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Audžuģimene - profesionāli vecāki dzīves pabērniem


Lolita Lūse,
LV.LV
09.09.2009

 
„Mudinu kļūt par audžuģimenēm visus, kas šobrīd grib kādam palīdzēt un atrast piepildījumu savai dzīvei,” saka Labklājības ministrijas Ārpusģimenes aprūpes departamenta Audžuģimeņu un aizbildņu nodaļas vadītāja Margita Kalniņa-Laksa. Pašlaik Latvijā ir 392 audžuģimenes, kas aprūpē 674 bērnus, kuri ievietoti 278 ģimenēs. 114 audžuģimenes ir brīvas, un 78 no tām ir gatavas kaut tūliņ uzņemt bērnus.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -1

Audžuģimeņu kustību Latvija iepazina salīdzinoši nesen – pirms sešiem gadiem, tādēļ sabiedrībā diemžēl par to ir visai atturīgs un stereotipiem bagāts priekšstats. Audžuģimene ir cilvēks vai cilvēki, kas svešam bērnam dod pajumti, rūpējas un audzina viņu noteiktu laiku, apņemoties būt pilnvērtīgi vecāki un par to saņemot zināmu atbalstu no valsts un no pašvaldības.  Audžuģimenebārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība.

Viens bērnunama bērns valstij mēnesī izmaksā 400-500 latus, turpretī viņa dzīvošana audžuģimenē izmaksā krietni mazāk. Savukārt audžuvecākiem sveša bērna vai bērnu pieņemšana ģimenē dod labi padarīta darba un gandarījuma sajūtu. „Jo īpaši par audžuģimenes statusa iegūšanu šobrīd mudinu padomāt cilvēkus, no kuriem viens ir bezdarbnieks un skumji paliek mājās, mudinu padomāt skolotājus, arī pensionētos skolotājus,” aicina M. Kalniņa-Laksa. Aplam gan domā tie, kas plāno iegūt audžuģimenes statusu, lai saņemtu naudu no valsts un pašvaldības savu kredītu apmaksai: noteikumi ir pietiekami stingri, lai šādu plānu ātri atšifrētu un tas neizdotos.

 

Ne vairāk kā 10 bērni

 Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu, jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Ja pretendentam ir vairāk vai mazāk gadu, bāriņtiesā obligāti būs jāiesniedz psihologa atzinums. Katrā ziņā – nav nekā neiespējama: ir gadījumi, kad audžuģimenes statusu iegūst un bērnu audzina arī septiņdesmitgadīgi cilvēki – viss atkarīgs no konkrētās situācijas. Audžuģimene var būt gan laulāts pāris, gan persona – vīrietis vai sieviete. Kopīgu audžuģimenes statusu nevar iegūt pāris, kas nav oficiālā laulībā. Ja viņi tomēr grib audzināt svešu bērnu, audžuģimenes statuss tiks piešķirts vienam no viņiem.

"Aplam gan domā tie, kas plāno iegūt audžuģimenes statusu, lai saņemtu naudu no valsts un pašvaldības savu kredītu apmaksai."

 Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei,jabērna vecāki ir miruši, bērns ir atrasts, izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem vai vecāki ilgstoši slimo. Tomēr visbiežākie iemesli, kādēļ bērns nonāk audžuģimenē, ir: bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības vai bērna aprūpes tiesības; kā arī tad, ja bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos. Vienas audžuģimenes ikdienas aprūpē nedrīkst būt vairāk par 10 bērniem, tai skaitā audžubērni, bioloģiskie bērni, aizbildnībā esošie un adoptētie bērni. Kā stāsta M. Kalniņa-Laksa, Latgales pusē ir lielākas audžuģimenes, citur – mazākas. Viskūtrāk atbildību par bērnunamu bērniem uzņemas rīdzinieki un kurzemnieki.

 

Kā kļūt par audžuģimeni

1. Jāgriežas dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, jāiesniedz iesniegums noteiktā formā par audžuģimenes statusa piešķiršanu, kā arī ģimenes ārsta, psihiatra un narkologa atzinums par veselības stāvokli.

Izziņa par veselības stāvokli jāsaņem no sava ģimenes ārsta, jo tieši viņš bāriņtiesai dos pirmo signālu, vai esat piemērots pāris vai persona audžuģimenes statusa iegūšanai. Iespējams, ģimenes ārsts, zinot savu pacientu veselības stāvokli, dzīvesveidu un citas pazīmes, var likt savu lēmumu vēl apdomāt. Savukārt psihiatra un narkologa atzinums vajadzīgs, lai bērns nenonāktu tikpat sliktos vai vēl sliktākos apstākļos nekā bija. Bāriņtiesa atzinumus izvērtēs un lems par turpmāko rīcību. Papildus bāriņtiesa topošo audžuģimeni var sūtīt arī pie psihologa, lai saņemtu viņa atzinumu par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

"Kopīgu audžuģimenes statusu nevar iegūt pāris, kas nav oficiālā laulībā."

2. Bāriņtiesa mēneša laikā izskata dokumentus, izpēta laulāto (personas) dzīves apstākļus, kā arī motivāciju un spējas audzināt bērnu.

Dzīves apstākļu izpēte nozīmē, ka bāriņtiesas darbinieki dosies uz jūsu dzīvesvietu un novērtēs, vai apstākļi ir piemēroti bērnu dzīvei. Bāriņtiesas darbinieki aprunāsies ar visiem mājiniekiem, izzinot, vai viņi ir ar mieru svešu bērnu uzņemšanai. Var gadīties, ka, piemēram, vecmāmiņa vai vecākais dēls ir pret. Tāpat bāriņtiesa noskaidros jūsu motivāciju kļūt par audžuģimeni. Visbiežāk tā ir cilvēcīga vēlme palīdzēt, kristīgi principi, par audžuģimeni kļūst arī cilvēki, kas savus bērnus izaudzinājuši vai zaudējuši. Par sabiedrībā izplatīto mītu, ka cilvēki svešus bērnus uzņemas audzināt naudas dēļ, M. Kalniņa-Laksa saka: „Vai tiešām kāds redz tik lielu naudu, kuras dēļ būtu ar mieru uzņemties tik lielas un ilgstošas rūpes? Tai pašā laikā bērnunamu audzinātāji, pavāri un aukles saņem algu – kāpēc lai to nesaņemtu audžuģimene?”

3. Bāriņtiesa sniedz atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

4. Audžuģimene bez maksas noklausās mācību kursu.

Šādus 60 stundu izglītojošus kursus pusotra mēneša garumā Labklājības ministrija rīko divas reizes gadā gan Rīgā, gan novados atkarībā no pieprasījuma. Kursos topošajiem audžuvecākiem stāsta gan par likumdošanu, gan bērnu psiholoģiju, aprūpi, rīcību krīzes situācijās utt. „Tieši profesionālā pieeja atšķir audžuvecākus no aizbildņiem,” uzsver M. Kalniņa-Laksa. Kursu beigās jākārto eksāmens. Gadoties, ka kāds nobīstas un uz to neatnāk, bet nav gadījumu, kad eksāmenā persona nevarētu atbildēt uz jautājumiem.

5. Bāriņtiesa 15 dienu laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu) un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu. 

Tagad, kad pārim vai personai ir skaidrs, kādas rūpes viņiem jāuzņemas, bāriņtiesa vēlreiz pārrunā, vai topošie audžuvecāki nav pārdomājuši. Ja nē – viņiem tiek piešķirts audžuģimenes statuss, kas tiek reģistrēts īpašā datubāzē, pēc kuras bāriņtiesas var meklēt mammu un tēti pamestībā nonākušiem bērniem. Audžuģimenei ir tiesības norādīt, kāda vecuma bērnus tā var un nevar uzņemt. Ja, teiksim, tuvumā nav bērnudārza, ģimene var lūgt pēc lielākiem bērniem.

"Pabalsts bērna uzturam nekur nav mazāks par 27 latiem mēnesī, bet ir pašvaldības, kurās tas ir krietni augstāks – Rīgā tie ir 135 lati."

Zemnieku saimniecības lieliski saprotas ar pusaudžiem, īpaši puikām, ja viņiem tur ir iespēja strādāt ar tehniku. Ir ģimenes, kas labprātāk ņem zīdaiņus. Tomēr atturīgi bāriņtiesa skatīsies uz audžuģimeni, kas būs ar mieru ņemt pie sevis tikai noteikta izskata bērnu, bet no citiem piedāvājumiem vairākkārt atteiksies. Audžuģimenes statusu šādai ģimenei var atteikt. Arī ģimene pati uz laiku vai pavisam var atteikties no audžuvecāku statusa, ja tam ir kāds iemesls – mājas kapitālais remonts, vēlēšanās atpūsties pēc iepriekšējo bērnu uzņemšanas, pārmaiņas dzīvē utt.

6. Tiek noslēgts līgums starp audžuģimeni un pašvaldību.

Kad atrasts konkrēts bērns vai bērni, kurus var pieņemt noteiktā audžuģimene, bāriņtiesa ģimeni rakstiski informē par bērnu un viņa līdzšinējo dzīvi: vecumu, rakstura īpašībām un īpatnībām utt. Tikai tad tiek noslēgts savstarpējs līgums. Mazākais termiņš, uz kādu to var noslēgt, ir pusgads, bet parasti līgumu slēdz uz gadu un tad vajadzības gadījumā pagarina.

 

Ko saņem audžuģimene?

Audžuģimenei pienākas atlīdzība - 80 lati mēnesī - neatkarīgi no audzināšanā nodoto  bērnu skaita. Šo summu maksā valsts, un tā uzskatāma par algu. Par šo naudu nav jāatskaitās. Audžuvecākiem atšķirībā no aizbildņiem nav tiesību uzturlīdzekļu garantiju fondā pieprasīt uzturlīdzekļus no bērna bioloģiskajiem vecākiem.

Vēl audžuvecāki saņem pabalstu bērna uzturam un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei pašvaldības noteiktā apmērā. Pabalsta vietā var izsniegt apģērbu, apavus un citas bērnam nepieciešamas lietas. Te situācija katrā pašvaldībās atšķiras. Pabalsts bērna uzturam nekur nav mazāks par 27 latiem mēnesī, bet ir pašvaldības, kurās tas ir krietni augstāks – Rīgā tie ir 135 lati. Arī pabalsta lielums apģērba, apavu un citu lietu iegādei atstāts pašvaldību ziņā. Pašvaldība var ģimenei piedāvāt vienreizēju pabalstu vai izmaksāt to mazākās daļās ik mēnesi, var piedāvāt palīdzību no humānās palīdzības krājumiem utt. Pašvaldībai ir tiesības prasīt atskaiti par to, kur piešķirtā summa iztērēta. Tāpat audžuģimenei jāatskaitās bāriņtiesai par bērna attīstību.

Vēl audžuģimene saņem pašvaldības sociālā darbinieka atbalstu un palīdzību problēmu risināšanā, bet Labklājības ministrija audžuģimenēm piedāvā saņemt bezmaksas psiholoģisko palīdzību, kā arī informatīvo un metodisko atbalstu un apmācību.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-1


Saistītie resursi

ATSLĒGVĀRDI:   'bērni  'labklājība  'vecāki  

  Ieteikt:  +2
-1

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti