|
|||||||||||||||||||||||||
| Preses relīzes |
| Skaidrojumi |
| Viedokļi |
| Tiesību akti |
| Likumi praksē |
| E-konsultācijas |
| Lapas karte |
| RSS |
| Sūtīt vēstuli |
Tuvojoties 9.maija svinībām, Saeimā notika mēģinājums steidzamības kārtā pieņemt likumu, kas aizliegtu publiskos un svētku pasākumos lietot PSRS simboliku. Mēģinājums ir izgāzies, taču sarežģījumus, kuras tas atsedzis, par simboliskiem vis nenosaukt.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir apstiprinājusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Vēstures institūta un arheologu izstrādātos priekšlikumus grozījumiem likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Tie paredz ierobežot nelegālo senlietu rakšanu un tirdzniecību, lai liegtu iespējas nacionālajām ...
14.novembrī apritēja 90.gadi, kopš Latvijā ieviesta Valsts prezidenta institūcija. Lai gan šajā laikā ar saturu to pildījuši tikai astoņi cilvēki, prezidentūra atspoguļo visu 20.gadsimta vēsturi un parāda mums gan valstiskuma cēlājus, gan grāvējus, gan tautas cerības un vilšanās.
Valsts proklamēšana, tās celšana, zaudēšana un atjaunošana vienlaikus ir stāsts par tautu, personībām un liktenīgu neizbēgamību, atskatoties uz Latvijas 94 gadiem, secina vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors AIVARS STRANGA.
Jautājums par nelegālu senlietu meklēšanu nebūt nav jauns, tomēr Saeimā iesniegtie grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kas paredzēja vien nelielas izmaiņas, rosināja aktivizēties arheologiem un kultūras pieminekļu aizsardzības speciālistiem, lai vienlaicīgi ar šiem grozījumiem likumā ietvertu arī citus svarīgus papildinājumus ...
Pilsonības likuma izmaiņu priekšvakarā, kad sabiedrību tricina kārtējā etniskā referenduma rosināšana, varētu domāt, ka šoreiz beidzot integrācijas politikas un nepilsonības problēmas radīs risinājumu. Kur to meklēt? Vispirms - patiesā politiskajā gribā to atrast, nevis likumu grozīšanā, uzskata Latvijas Universitātes asociētā profesore, Baltijas ...
Vēstures revidēšana. Lai arī šim teicienam lielākoties piemīt negatīva pieskaņa, patiesībā jebkuras revīzijas lietderību vienmēr nosaka tās mērķis un uzdevums. 1939.gada 23.augusts, kad tika noslēgts Molotova- Ribentropa pakts, ir datums, kura pieminēšanā patlaban vairāk par atceri būtu nepieciešama dominējošo priekšstatu pārvērtēšana.
Pēc tikšanās ar Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas pārstāvjiem Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtījis vēstuli Latviešu Nacionālo karavīru biedrībai, 130.Latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrībai, Daugavas Vanagiem, Latviešu virsnieku apvienībai, Latviešu strēlnieku apvienībai, Latviešu Nacionālo ...
Pirms vairāk nekā 70 gadiem, naktī no 13. uz 14.jūniju, vienlaikus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bez iepriekšēja brīdinājuma uz PSRS iekšzemes apgabaliem deportēja tūkstošiem cilvēku. No Latvijas toreiz tika izvesti 15 424 cilvēki, no kuriem tikai nelielai daļai pēc vairākiem gadiem izdevās atgriezties dzimtenē. Lai pieminētu un godinātu ...
Tā vienmēr ir jāmācās un jāatklāj atkal no jauna. Tikai tad Eiropas sašķeltā, bet visiem kopīgā vēsture, var īsti pildīt savu lomu – būt pamācoša šodien un dot drošu pamatu nākotnei. Maijā apritēja divi gadi, kopš darbu sāka Eiropas Parlamenta Vēstures izlīguma grupa, un pagāja divi mēneši, kopš ievēlēta jauna Eiropas vēstures skolotāju ...