|
|||||||||||||||||||||||||
| Preses relīzes |
| Skaidrojumi |
| Viedokļi |
| Tiesību akti |
| Likumi praksē |
| E-konsultācijas |
| Lapas karte |
| RSS |
| Sūtīt vēstuli |
Pagājušajā gadā strauji pieaugusi nebanku kreditēšana, jo īpaši ātri iegūstamo SMS un caur internetu pieejamo kredītu jomā. Satraucoši daudz - trešā daļa – ātro kredītu atdošana ir kavēta. Parādu slazdā ir iekļuvusi arī gandrīz puse no bezmaksas kredītu ņēmējiem. Reaģējot uz mediju stāstiem par šī biznesa upuriem, ir ierosināts ...
Finanšu ministrija rosina nākamajā gadā minimālo algu palielināt no 200 uz 225 latiem. Neapliekamo minimumu piedāvāts diferencēt – lielākajām algām saglabāt pašreizējos 45 latus, mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem. Vienlaikus plānots palielināt atvieglojumu par apgādājamiem - 2014.gadā līdz 98 latiem. Par minimālās algas slieksni vēl ...
Ieslodzījuma vietu vēsturiskais izvietojums un tehniskais stāvoklis valstij rada ne vienu vien problēmu - pēdējos gados ir aktualizējies jautājums par Latvijai saistošajām starptautiskajām prasībām attiecībā uz ieslodzījuma apstākļiem un apiešanos ar ieslodzītajiem. Arī ieslodzīto plūsmas ieslodzījuma vietās ir neefektīvas un prasa lielus personāla ...
Līdz valdības stratēģiski noteiktajam eiro ieviešanas datumam - 2014.gada 1.janvārim – ES Padome vērtēs mūsu valsts atbilstību kvalifikācijas jeb Māstrihtas kritērijiem. Jau laikus, pirms iespējamās uzaicināšanas pievienoties eirozonai, ir jāpieņem likums par eiro, nosakot naudas maiņas principus, tiesisko nepārtrauktību, normatīvo aktu pielāgošanas ...
Enerģētika ir kļuvusi par ikvienas valsts nozīmīgāku politikas sastāvdaļu. To nosaka ierobežotais resursu daudzums, klimata izmaiņas, cenu līmenis, konkurence un citi faktori. Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi vadlīnijas enerģētikas politikas plānošanai - „Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika ...
Eiropas Komisija (EK) ir pievērsusies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un reizē visas ES konkurētspējas kāpināšanas jautājumam. EK oktobra vidū pieņēma pat divus ziņojumus ES konkurētspējas izvērtēšanai. Vienā no ziņojumiem par situāciju katrā no 27 ES dalībvalstīm minēts, ka Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju kavē vājā inovācijas ...
Septembra vidū Lietuvā triju Baltijas valstu ministri, kas atbild par enerģētiku, tikās ar Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru. „Jautājumi, ko Latvija patlaban risina enerģētikā, saskan ar tām tendencēm, virzienu un izpratni, kas šobrīd vērojama ES kopējā enerģētikas politikā. Ilgtermiņa enerģētikas stratēģijā nevaram ...
Pētījumā par valsts pabalstiem vecākiem un bērniem Baltijas valstīs konkrēti skaitļi parāda, ka pabalstu sistēma Igaunijā un Lietuvā ir vēlīgāka nekā Latvijā. Nenoniecinot naudas nozīmi, izšķiroties par bērniņu, ļoti svarīga vecākiem būtu arī iespēja zināt un saprast, kā šis atbalsts veidojas un cik stabila nākotnē var būt ģimenes ...
Latvijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ievērojama daļa iedzīvotāju šogad februārī ar interesi sekoja, kā beigsies referendums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredzēja noteikt krievu valodu par otru valsts valodu, jo problēma ir pietiekami jutīga arī šajās valstīs.
Valsts a/s „Latvijas Valsts ceļi” mājaslapā pirmie uzmanību pievērš baneri ar skaidrojumu par finansējumu autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai. „Kur nonāk mans samaksātais degvielas akcīzes nodoklis un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis?” - „Valsts budžetā”. „Cik daudz līdzekļu tiek piešķirts autoceļu uzturēšanai un ...