Izdrukāts:
21.08.2014. 01:23
http://www.lvportals.lv/print_ekons.php?id=814


Ko darīt, ja veselība neļauj strādāt


Jautā: Iveta Kalna | 26.11.2011

Sāku  strādāt  7.  jūnijā  2011. gadā. Šā paša gada novembrī bija smaga operācija, pēc kuras lai kā arī gribētu, nevaru turpināt strādāt (darbs fiziski  smags). Kādas  iespējas  kaut  ko saņemt? Kā rīkoties, jo nezinu, cik ilgi  nevarēšu fizisku darbu strādāt, nav iespēja arī uzreiz citu darbu atrast. Kā rīkoties?

Atbild: Maksims Ivanovs | 29.11.2011

Saskaņā  ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” III nodaļu, darba  ņēmējam,  kuram  iestājusies  pārejoša  darba  nespēja,  ir tiesības pretendēt  uz  slimības  pabalstu.

To piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas  11.dienas  līdz  darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām,  skaitot  no  darba  nespējas  pirmās  dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta,  vai  ne  ilgāku  par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes   ārstu   komisijas   atzinumu,   slimības   pabalstu,  ja  tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, piešķir un izmaksā arī par nepārtrauktas darba nespējas periodu, kas turpinās pēc šā panta pirmajā daļā noteiktajām 26 nedēļām, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba
nespējas pirmās dienas.

Slimības  pabalstu par laiku no darba nespējas 11.dienas piešķir un izmaksā arī  cilvēkam,  kuram  darba  nespēja  iestājusies  mēneša laikā pēc valsts sociālās  apdrošināšanas iemaksu perioda (darba perioda) beigām, ja cilvēks
bijis apdrošināts pēdējos divus mēnešus pirms šo iemaksu perioda beigām.

Slimības  pabalstu  piešķir  80%  apmērā  no  pabalsta  saņēmēja  vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Līdz 2014.gada 31.decembrim slimības pabalstu izmaksā  šādā apmērā: 1) ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā ir  līdz  11,51  latam  (ieskaitot),  – piešķirtajā apmērā; 2) ja piešķirtā pabalsta  apmērs  vienā  kalendāra  dienā pārsniedz 11,51 latu, – par vienu kalendāra  dienu  izmaksā  11,51 latu un 50% no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu.

Savukārt,  gadījumā  ja  cilvēks  pilnībā  izmantojis  savas  tiesības  uz slimības   pabalstu   (t.sk.,  pabalsts  izmaksāts  par  52  nedēļām),  bet darbnespēja  turpinās,  jautājums par turpmāku sociālo atbalstu atrisināms, cilvēkam  nosakot  invaliditāti  (vai  darbspēju  zaudējumu)  un  piešķirot noteikto  sociālās  apdrošināšanas  pakalpojumu vai sociālo atbalstu, t.i., invaliditātes   gadījumā   invaliditātes   pensiju   vai   valsts   sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Invaliditātes  pensija  tiek  piešķirta un izmaksāta saskaņā ar likumu „Par valsts   pensijām”,   kas   nosaka   tiesības   uz   invaliditātes  pensiju apdrošinātajām  personām  ar  apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem, ja tās atzītas par invalīdiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis  ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

Invaliditātes pensijas apmērs  ir atkarīgs no tā, kāda invaliditātes grupa ir noteikta personai. I un  II  grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā  nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients: I grupas invaliditātes  gadījumā  - 1,6; II grupas invaliditātes gadījumā - 1,4. III grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Savukārt  cilvēkam,  kurš  atzīts  par invalīdu, pārsniedzis 18 gadu vecumu  un  kuram  nav tiesību saņemt invaliditātes pensiju (nav pietiekama apdrošināšanas  stāža), saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 13.pantu piešķir  valsts  sociālā  nodrošinājuma  pabalstu.  Šiem  cilvēkiem  valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir uz noteikto invaliditātes laiku.

 Valsts  sociālā nodrošinājuma pabalsts ir universāls valsts sociālais pabalsts,  kura  apmērs  ir  konstants  (t.i., nav atkarīgs no invaliditātes grupas).   Pašreizējais   valsts   sociālā  nodrošinājuma  pabalsta  apmērs vispārējā gadījumā, t.sk. invalīdiem, ir 45 Ls mēnesī, bet invalīdiem kopš bērnības – 75 Ls mēnesī.
 
Pēc slimības pabalsta izmaksas izbeigšanas, cilvēkam  pārtraucot  darba  attiecības un  iegūstot bezdarbnieka statusu, rodas  tiesības  uz  bezdarbnieka pabalstu, jo cilvēki, kuri saņem slimības pabalstu,  obligāti ir pakļauti apdrošināšanai bezdarba gadījumam (t.i., par tiem  apdrošināšanai  pret bezdarbu no speciālā apdrošināšanas budžeta tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam).

 Saskaņā ar likumu „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” tiesības uz bezdarba  apdrošināšanas  pakalpojumiem  ir cilvēkiem, kuri Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvuši bezdarbnieka statusu,  ir  apdrošināti  bezdarba  gadījumam  un  kuriem  ir  noteiktais apdrošināšanas  stāžs.  Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram  apdrošināšanas  stāžs  ir  ne  mazāks  par  vienu  gadu, ja par viņu Latvijas   Republikā   ir   veiktas  vai  bija  jāveic  obligātās  sociālās apdrošināšanas  iemaksas  bezdarba  gadījumam  ne  mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Saskaņā  ar  likuma  „Par  apdrošināšanu  bezdarba gadījumam” 7.panta sesto  daļu,  bezdarbniekam,  kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas nav bijis  darba  ņēmējs  un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no
valsts  sociālās  apdrošināšanas  speciālā  budžeta  no  slimības pabalsta, bezdarbnieka  pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši  ienākumiem,  no  kuriem  saskaņā  ar likumu „Par valsts sociālo
apdrošināšanu”  tiek  veiktas  iemaksas  bezdarba  gadījumam.

Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs bezdarbniekam:
     1)  ar  apdrošināšanas  stāžu  no  viena  gada  līdz  deviņiem gadiem (ieskaitot) ir 50% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
     2)  ar  apdrošināšanas  stāžu  no  desmit  līdz  deviņpadsmit  gadiem (ieskaitot) - 55% vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
     3)  ar  apdrošināšanas  stāžu  no  divdesmit  līdz divdesmit deviņiem gadiem (ieskaitot) - 60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
     4)  ar  apdrošināšanas  stāžu virs trīsdesmit gadiem - 65% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Vidējo  apdrošināšanas  iemaksu  algu  bezdarbnieka  pabalsta  apmēra noteikšanai  aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

Papildu informāciju varat meklēt šajos tiesību aktos un LV portāla sagatavotajos skaidrojumos:



SAISTĪTIE RESURSI
 

© VSIA "Latvijas Vēstnesis"