Labdien! Vēlos pajautāt, ko darīt šādā situācijā: 2014. gadā pret daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem (pret katru atsevišķi) bijušais apsaimniekotājs, turpmāk – Apsaimniekotājs, vērsās tiesā par mājas negatīvās bilances piedziņu, kuras pamatā ir līdz galam nesamaksātā maksa par siltummezgla izbūvi (tolaik – republikas mēroga projekts), kas veikta 2004. gadā. Apsaimniekotājs, dzīvokļu īpašniekiem nezinot, 2004. gadā bija paņēmis kredītu šādu remontdarbu veikšanai. Uz tiesvedības brīdi no Apsaimniekotāja iesniegtajiem materiāliem tika konstatēts, ka visus 10 gadus Apsaimniekotājs dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekošanas maksā bija iekļāvis ne vien šī kredīta atmaksu, bet arī kredīta procentus. Ņemot vērā to, ka šāds aizņēmums netika lemts nevienā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, procentu piestādīšanai nav pamata. Bez tam, šie samaksātie procenti pārsniedz aizņēmuma summu, attiecīgi, dzīvokļu īpašnieki tiesvedības brīdī bija pat pārmaksājuši Apsaimniekotājam par siltummezgla izbūvi. Tiesā, kurā tika izskatīta lielākā daļa lietu (pēc piekritības), visas prasības bija apmierinātas, aizbildinoties ar to, ka ir pašsaprotami, ka apsaimniekotājam tolaik nebija tik lielu līdzekļu, lai veiktu siltummezglu izbūvi visās pilsētas mājās. Šī gada sākumā tika iztiesāta vēl viena no šādām lietām, bet citā tiesā, prasība šajā tiesā tika noraidīta pilnībā. Prasības noraidīšanas pamatā ir nepamatoti iekasēti kredīta procenti, kas pilnībā dzēš pamatparāda summu; tiesa norāda, ka procentu piestādīšana nav likumīga, jo dzīvokļu īpašnieki ir devuši piekrišanu siltummezgla izbūvei, bet ne kredītam. Kopsavilkumā, patlaban ir divi dažādi spriedumi par vienu un to pašu prasības priekšmetu – vienā gadījumā prasība apmierināta, otrajā – noraidīta. Ko darīt šajā situācijā tiem, kuriem prasība ir apmierināta un spriedums ir stājies spēkā? Iepriekš paldies!
Situācijā, kad spriedums ir stājies spēkā, tā atcelšana un lietas izskatīšana ir visai ierobežota. Šādas izskatīšanas pamatā var būt pieteikums par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (regulē Civilprocesa likuma 59. nodaļa) vai protesta iesniegšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, kuru Augstākajai tiesai var iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk nekā 10 gadi (regulē Civilprocesa likuma 60. nodaļa).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!