Salīdzinot ar 2016. gadu, Latvija pakāpusies indeksā par vienu punktu. Rezultāti nozīmē, ka Latvija nav sasniegusi KNAB izstrādātajās Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs nosprausto mērķi – 2017. gadā indeksā sasniegt 60 punktus. Pēdējo 4 gadu laikā Latvija pakāpusies tikai par 4 punktiem, kas signalizē par politiskās gribas trūkumu cīnīties ar korupciju, kā arī nepieciešamību vairot izmeklēšanas spējas. Šādā tempā tikai pēc diviem gadiem valsts sasniegs 60 punktu atzīmi, kaut pamatnostādnēs plānoti jau 70 punkti. Ja KNAB un citas tiesībsargājošās iestādes demonstrēs kapacitāti izmeklēt lietas, kurās iesaistītas augstas amatpersonas, iespējams lielāks korupcijas uztveres indeksa kāpums 2018. gadā.
Indeksu veidojošo indikatoru analīze rāda, ka 2017. gadā Latvijā pieaugusi tendence uzņēmējiem dot kukuli valsts amatpersonām, lai iegūtu valsts pasūtījumus, labvēlīgus tiesu lēmumus u.c. Joprojām nav pieņemtas tādas naudas varas mazināšanai un atklātības veicināšanai svarīgas iniciatīvas, kā lielāks valsts finansējums politiskajām partijām un trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts. Taču Latvija veikusi svarīgus darbus korupcijas mazināšanā, tostarp apstiprināts KNAB priekšnieks, mazināta naudas loma politikā, nosakot ierobežojumus politisko partiju finansēšanas apjomos, izveidots atvērto datu portāls, veikta tiesu teritoriālā reforma, izveidota darba grupa par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.
Indekss ir novērtējums ne tikai lēmumu pieņēmēju un tiesībsargājošo iestāžu darbam, bet arī sabiedrības neiecietībai pret korupciju un mediju neatkarībai. 2017. gada vasarā publicētās oligarhu sarunas un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ienesa korupcijas jautājumus publiskajā dienas kārtībā, ļāva sabiedrībai iepazīties ar augsta līmeņa korupcijas jeb valsts sagrābšanas shēmām, vērtēt amatpersonu lēmumus un prasīt atbildību.
Vēlēšanu gadā Delna aicina sabiedrību īpaši aktīvi vērtēt deputātu kandidātu un politisko partiju pretkorupcijas programmas, kā arī ziņot par novērotajām nelikumībām un pārkāpumiem izmeklējošajām iestādēm vai Delnai.
Latvija Korupcijas uztveres indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirts 71 punkts un 21. vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai 59 punkti un 38. vieta. Lietuva saglabājusi pagājušā gada pozīciju. Igaunija tuvojas Ziemeļvalstu standartiem – rādītāji ir stabili un kopš 2005. gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem.
Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs saglabājas 65 punkti. Pirmās trīs vietas indeksā ieņem Jaunzēlande, Dānija un Somija ar attiecīgi 89, 88 un 85 punktiem. Lai gan neviena valsts nav pilnīgi brīva no korupcijas, indeksa augšgalā esošās valstis raksturo atklāta valdība, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma.
Transparency International ir globāla nevalstiskā pretkorupcijas organizācija.
Sabiedrība par atklātību – Delna ir organizācijas Transparency International nodaļa Latvijā.
Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.
Vairāk informācijas par indeksa metodoloģiju: www.transparency.org/research/cpi
Korupcijas uztveres indeksa dati pieejami: www.transparency.org/cpi
