Izmaiņas Imigrācijas likumā

Ar grozījumiem likumā ir precizēti gan likuma termini, piemēram, Eiropas Savienības zilā karte, nelikumīga uzturēšanās, gan ieviesti jauni, skaidrojoši jēdzieni, tostarp – stažieris, sezonas darbinieks, speciālists, uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks, uzņēmumu grupa, vadītājs. Tāpat grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam ir jānosaka to specialitāšu (profesiju) saraksts, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Likums ievieš procedūras vīzas saņemšanai sezonas darbiniekiem un uzturēšanās atļauju saņemšanai uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem. Iekšlietu ministrija paredz, ka gada laikā Latvijā varētu ieceļot apmēram 50 sezonas un 50 uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki.

Noteikts arī sešu mēnešu pārtraukums starp uzturēšanās atļaujām, ja personas uzturējušās valstī maksimālo direktīvā noteikto termiņu. To nosaka, lai novērstu personu nepārtrauktu uzturēšanos, kas būtu iespējama, ja, piemēram, termiņš būtu trīs mēnešu ilgumā – tādā gadījumā būtu iespējams saņemt īstermiņa vīzu un uzreiz pēc tam jaunu uzturēšanās atļauju. Vēl  ir precizēts vīzas un uzturēšanās atļaujas atteikuma pamats, kas saistīts ar viltotu dokumentu un tādu dokumentu iesniegšanu, ar kuriem veiktas dažādas manipulācijas.

Likums turpmāk nosaka papildu prasības ārvalsts komersantu pārstāvniecībām, proti, uzņēmumam ārvalstī jābūt reģistrētam vismaz pirms pieciem gadiem, jānodarbina vismaz 50 darbinieki, kā arī tā gada apgrozījumam jāpārsniedz 10 miljoni eiro. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas tirgū ienāk tikai perspektīvi uzņēmumi un sadarbības formas.

Personas, kuras pieprasa Eiropas Savienības zilo karti, tagad varēs saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu līdz 10 darba dienām. Eiropas Savienības zilo karti piešķirs arī gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā. Tāpat likums paredz iespēju anulēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju alternatīvo statusu ieguvušajiem ārzemniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēs citas Eiropas Savienības dalībvalstis par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar uzņēmuma ietvaros pārceltu darbinieku, kas iepriekš bijis nodarbināts citā Eiropas Savienības dalībvalstī.