Graudu raža kritusies; Zemgalē izaudzēta puse no ziemas kviešu ražas
Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā 2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.
Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri (2015. gadā – 55,3 centneri).
2016. gadā saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem (45 % no graudaugu sējumiem valstī) vidējā ražība sasniedza 45,0 centnerus no viena hektāra, un šajās platībās tika iegūti 54 % no visas graudu kopražas.
Saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem, kurās bija 43 % no visas ziemas kviešu platības, vidējā graudu ražība bija 55,1 centners no viena hektāra un iegūta puse no ziemas kviešu kopražas. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas izaudzēti Zemgalē, kur to vidējā ražība bija 55,5 centneri no viena hektāra.
Samazinājies graudu iepirkums un iepirkuma cena
2016. gadā kopumā iepirkts 2351,1 tūkst. tonnu graudu – par 213,7 tūkst. tonnu jeb 8,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Graudu cenas kritums pasaules biržās, kā arī tas, ka lielākā daļa iepirkto graudu bija lopbarības kvalitātes, ietekmēja graudu vidējās iepirkuma cenas samazināšanos par 7,8 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Graudu vidējā iepirkuma cena 2016. gadā bija zemākā kopš 2010. gada – 132,31 eiro par tonnu.
2016. gadā 83,7 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2015. gadā – 80,5 %), no kuriem 47,4 % bija pārtikas kvalitātes (2015. gadā – 62,8 %). Pārtikas rudzi iepirkti par 64,8 tūkst. tonnu jeb 53,7 % mazāk, arī to īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājies no 75,6 % 2015. gadā līdz 50,0 % 2016. gadā.
Rapša un kartupeļu raža samazinājusies, pieaugusi dārzeņu raža
2016. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 12,1 tūkst. hektāru jeb 13,6 % pieaugušas rapša sējumu platības, taču, vidējai ražībai samazinoties no 32,9 centneriem 2015. gadā līdz 27,8 centneriem 2016. gadā, par 11,4 tūkst. tonnu jeb 3,9 %samazinājās arī kopējā rapša sēklu raža.
Turpina palielināties pākšaugu sējumu platības. 2016. gadā to kopējā platība pieauga par 32,1 %, tai skaitā ar lauka pupām apsētās platības – par 5,4 tūkst. hektāru jeb 20,9 %. To veicināja jauna atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana 2015. gadā.
Kartupeļu stādījumu platības un kopraža 2016. gadā samazinājās attiecīgi par 6,1 % un 1,2 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,2 %.
Pērn izaudzēja 196,6 tūkst. tonnu dārzeņu, kas ir par 1,8 tūkst. tonnu jeb 0,9 % vairāk nekā 2015. gadā. Tostarp atklātā lauka dārzeņu platības un iegūtā raža pieaugusi par 0,6 %, bet to vidējā ražība palikusi iepriekšējā gada līmenī – 225 centneri no viena hektāra. Siltumnīcās izaudzēts 13,6 tūkst. tonnu dārzeņu – par 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā.
Lauksaimniecības kultūru sējumu platības, tūkst. ha
|
2015. gads |
2016. gads1 |
Izmaiņas % (2016./2015.g.) |
|
| Sējumu kopplatība |
1168,8 |
1243,9 |
6,4 |
| Graudaugi |
672,4 |
716,0 |
6,5 |
| Ziemāji |
338,9 |
377,5 |
11,4 |
| kvieši |
290,6 |
329,9 |
13,5 |
| rudzi |
37,4 |
36,3 |
-3,0 |
| mieži |
3,2 |
2,0 |
-37,9 |
| tritikāle |
7,7 |
9,3 |
20,5 |
| Vasarāji |
333,5 |
338,5 |
1,5 |
| kvieši |
157,6 |
153,0 |
-2,9 |
| mieži |
96,4 |
94,1 |
-2,4 |
| auzas |
60,3 |
64,6 |
7,1 |
| griķi |
10,5 |
17,9 |
70,8 |
| Rapsis |
89,0 |
101,1 |
13,6 |
| Kartupeļi |
24,8 |
23,3 |
-6,1 |
| Dārzeņi (atklātā lauka) |
8,1 |
8,1 |
0,6 |
Lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība
|
Kopraža, tūkst. t |
Vidējā ražība no 1 ha, cnt |
||||
|
2015.gads |
2016. gads1 |
Izmaiņas % (2016./2015.g.) |
2015.gads |
2016. gads1 |
|
| Graudaugi |
3021,5 |
2703,2 |
-10,5 |
44,9 |
37,8 |
| Ziemāji |
1813,7 |
1765,0 |
-2,7 |
53,5 |
46,8 |
| kvieši |
1605,7 |
1582,8 |
-1,4 |
55,3 |
48,0 |
| rudzi |
159,6 |
140,9 |
-11,7 |
42,7 |
38,8 |
| mieži |
16,7 |
9,7 |
-41,9 |
51,8 |
48,5 |
| tritikāle |
31,7 |
31,6 |
-0,4 |
41,4 |
34,2 |
| Vasarāji |
1207,8 |
938,2 |
-22,3 |
36,2 |
27,7 |
| kvieši |
644,4 |
479,5 |
-25,6 |
40,9 |
31,3 |
| mieži |
368,4 |
273,5 |
-25,8 |
38,2 |
29,1 |
| auzas |
160,4 |
146,1 |
-8,9 |
26,6 |
22,6 |
| griķi |
9,8 |
19,1 |
95,3 |
9,4 |
10,7 |
| Rapsis |
292,7 |
281,3 |
-3,9 |
32,9 |
27,8 |
| Kartupeļi |
497,3 |
491,6 |
-1,2 |
201 |
211 |
| Dārzeņi |
194,8 |
196,6 |
0,9 |
225 |
225 |
1Provizoriskie dati
Plašāka informācija par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām, kopražu un iepirkumu tiks publicēta 30.aprīlī CSP datu bāzē sadaļā "Augkopība".
Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
