Izdrukāts:
26.06.2017. 16:44
http://www.lvportals.lv/print.php?id=284326


Vienkāršota dokumentu kopiju apliecināšanas kārtība

SKAIDROJUMS

Laura Studente,
LV portāls

04.01.2017

 

Šī gada 1. janvārī spēkā stājās Dokumentu juridiskā spēka likuma grozījumi, kas paredz, ka fiziskas personas dokumentu kopijas un citus to atvasinājumus var apliecināt pašas ar savu parakstu, vienlaikus nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt dokumenta oriģinālu.


Vēršoties iestādē ar iesniegumu, kuram jāpievieno kāda dokumenta kopija, persona varēs apliecināt šo kopiju pati, ja vien normatīvajā aktā nav paredzēts, ka konkrētajā gadījumā jāiesniedz notariāli apliecināta dokumenta kopija vai nepieciešama dokumenta autora piekrišana. Piemēram, piesakoties uz vakanto amatu, persona pieteikuma vēstulei varēs pievienot pašrocīgi apliecinātu izglītību apliecinoša dokumenta kopiju, skaidro Tieslietu ministrijas Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktore Kristīne Kuprijanova.

Iepriekš Dokumentu juridiskā spēka likums noteica, ka fiziskā persona var apliecināt tikai tāda dokumenta atvasinājuma pareizību, kura autors tā ir (piemēram, iesnieguma vai CV kopiju). Tas faktiski nozīmēja, ka, vēršoties iestādē ar iesniegumu, kuram jāpievieno kāda dokumenta kopija (piemēram, izglītību apliecinoša dokumenta kopija), fiziskai personai bija jāvēršas vai nu pie notāra notariāli apliecinātas dokumenta kopijas iegūšanai, vai arī jādodas ar iesniegumu uz iestādi, ņemot līdzi dokumenta oriģinālu, lai iestāde varētu pati izgatavot iesniegumam pievienojamā dokumenta kopiju, kas iestādēs nereti ir maksas pakalpojums, stāsta TM pārstāve.

Problēma parādās arī iepirkumos, kur nereti tiek prasīts pievienot izglītību apliecinošus un citus dokumentus, kuru autors ir trešā persona, un pretendentam patlaban nav tiesību apliecināt šādu dokumentu atvasinājumus (norakstus, izrakstus vai kopijas). Šāda kārtība sarežģī pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu.

Jau iepriekš kopijas varēja apliecināt organizācijas

Līdz šim Dokumentu juridiskā spēka likums paredzēja, ka tiesības apliecināt dokumenta atvasinājumu ir organizācijām, nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt tā oriģinālu, ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka nepieciešama dokumenta autora piekrišana vai notariāli apliecināts dokumenta atvasinājums.

"Ņemot vērā, ka ar "organizāciju" šā likuma izpratnē saprot jebkuru publisko vai privāto tiesību subjektu (tai skaitā, piemēram, kapitālsabiedrību), tad tika izvērtēts šādas atšķirīgas attieksmes pamatojums un secināts, ka nav pamata uzticēties fiziskai personai mazāk nekā, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklim. Tādēļ Dokumentu juridiskā spēka likums paredz pielīdzināt fizisko personu tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tām tiesībām, kādas šobrīd ir, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklim," skaidro Kristīne Kuprijanova.

Iestāde varēs pieprasīt uzrādīt oriģinālu

Dokumentu juridiskā spēka likums ir papildināts ar dokumenta definīciju, nosakot, ka dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts, īstenojot iestādes vai amata pilnvaras (piemēram, valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, fizisko vai juridisko personu apvienība, notārs, tiesu izpildītājs, advokāts), vai fiziskā persona.

Jaunā Dokumentu juridiskā spēka likuma 6. panta 4. daļa paredz, ka fiziskā persona var apliecināt tāda dokumenta atvasinājuma pareizību:

  1. kura autors ir šī persona;
  2. kuru tā saņēmusi no citām fiziskajām personām un organizācijām, ja normatīvajos aktos nav noteikts, ka nepieciešama dokumenta autora piekrišana.

Lai mazinātu viltotu dokumentu izmantošanas iespējamību, Dokumentu juridiskā spēka likuma 6. panta sestajā daļā ir paredzēts, ka dokumenta atvasinājuma saņēmējs (piemēram, valsts iestāde, darba devējs) ir tiesīgs pieprasīt uzrādīt dokumenta oriģinālu, ja ir nepieciešams pārliecināties par dokumenta atvasinājuma pareizību vai par dokumenta oriģināla juridisko spēku.

Vienlaikus Dokumentu juridiskā spēka likuma 6. panta otrā daļa paredz organizācijām un fiziskām personām tiesības apliecināt dokumenta atvasinājuma pareizību tikai tad, ja normatīvajos aktos nav paredzēta dokumenta atvasinājuma obligāta notariāla apliecināšana.

Atvieglos vairāku dokumentu iesniegšanu

Papildus praksē ir novērots nesamērīgs administratīvais slogs gan fiziskām personām, gan juridiskām personām, ja iestādē ir nepieciešams iesniegt vairākus dokumentu atvasinājumus un katrs atvasinājums ir jāapliecina atsevišķi. Tāpēc Dokumentu juridiskā spēka likumā ir ieviests atvieglojums vairāku dokumentu atvasinājumu iesniegšanai iestādē. Šobrīd praksē, ja iestādē ir nepieciešams iesniegt vairākus dokumentu atvasinājumus (piemēram, vairāku dokumentu kopijas), katrs atvasinājums ir jāapliecina atsevišķi. Ar grozījumiem Dokumentu juridiskā spēka likumā tiek ieviest jauns termins "dokumentu atvasinājumu kopums", kas paredz iespēju vairāku dokumentu atvasinājumus apliecināt ar vienu parakstu.

"Piemēram, piesakoties uz vakanto amatu, persona pieteikuma vēstulei varēs pievienot pašrocīgi apliecinātu izglītību apliecinoša dokumenta kopiju."

Dokumentu atvasinājumu kopuma izstrādāšanas un noformēšanas prasības tiks noteiktas līdz ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība".

Projekts paredz, ka, izstrādājot dokumentu atvasinājumu kopumu, tā lapas sanumurē un paraksta vai sanumurē un cauršuj (caurauklo). Katrs atvasinājums nebūs jāapliecina atsevišķi, bet gan viss dokumentu atvasinājumu kopums ar vienu apliecinājuma uzrakstu. Proti, dokumentu atvasinājumu kopumam būs noformējams viens apliecinājuma uzraksts, ar lielajiem burtiem rakstot vārdus "DOKUMENTU ATVASINĀJUMU KOPUMS PAREIZS".

Minēto grozījumu projekts ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un pieejams šeit.

Personas apliecinošu dokumentu atvasinājums

Iepriekš Dokumentu juridiskā spēka likuma 6. panta trešā daļa noteica, ka neapliecina personu apliecinošu dokumentu (piemēram, pases) vai to aizstājēju atvasinājuma pareizību. Minētais regulējums bija noteikts, jo saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta pirmo daļu personu apliecinoša dokumenta mērķis ir apliecināt personas identitāti un tiesisko statusu un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem personu apliecinošs dokuments tā turētājam dod arī tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts ārējo robežu.

Tomēr praksē dažkārt personu apliecinošu dokumentu atvasinājumus ir nepieciešams izgatavot (piemēram, vēršoties bankā kāda pakalpojuma saņemšanai, banka izgatavo personas uzrādītā personu apliecinošā dokumenta kopiju).

Arī ārvalstīs dažkārt tiek pieprasīts notariāli apliecināts personu apliecinoša dokumenta atvasinājums, taču, ņemot vērā Dokumentu juridiskā spēka likumā pastāvošo aizliegumu, zvērināti notāri atsaka klientu lūgumiem apliecināt personu apliecinošu dokumentu atvasinājumu. Tomēr citās valstīs (piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Maltā, Spānijā, Horvātijā un Beļģijā) ir iespējams notariāli apliecināt pases vai personas apliecības atvasinājumu (kopiju), skaidro Kristīne Kuprijanova.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas arī Latvijas iedzīvotājiem, Dokumentu juridiskā spēka likumā noteikta iespēja apliecināt personu apliecinošu dokumentu atvasinājumu pareizību, bet ar nosacījumu, ka personu apliecinoša dokumenta atvasinājumu nevar izmantot kā personu apliecinoša dokumenta aizstājēju, piemēram, lai šķērsotu valsts robežu. Proti, personas identitāti un tiesisko statusu apliecina tikai pase un personas apliecība.

Tādējādi dokumentu juridiskā spēka likums papildināts ar nosacījumu, ka personu apliecinošu dokumentu atvasinājums neapliecina personas identitāti un tiesisko statusu un nav izmantojams tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai personu apliecinoša dokumenta oriģināla vietā.



ESENCE


SAISTĪTIE RESURSI
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"