Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Latvija pēc neatkarības atgūšanas ir noslēgusi aptuveni 900 starptautiskos divpusējos līgumus, un Latvijā spēkā ir stājušies aptuveni 800 starptautiskie daudzpusējie līgumi. Lielākoties līgumu noslēgšanas procesi notiek sabiedrībai nemanāmi, un nesen plašu rezonansi izraisījušās Stambulas konvencijas pieņemšanas gaita aktualizējusi jautājumu par mūsu priekšstatiem, zināšanām un izpratni par starptautiskajiem līgumiem. LV portāls sadarbībā ar Ārlietu ministrijas speciālistiem skaidro, kādi ir starptautisko līgumu veidi, jēga, nozīme, kā šādi dokumenti tiek izstrādāti, kāda ir pieņemšanas procedūra un kādas saistības tie valstīm uzliek.
Līguma apstiprināšana nacionālajā līmenī un parakstīšana
Starptautiskā līguma apstiprināšana nacionālajā līmenī ir saistīta ar valsts iekšējām procedūrām, apstiprinot valsts apņemšanos uzņemties starptautiskajā līgumā noteiktās saistības. Iekšējā procedūra ietver sevī arī detalizētu izvērtēšanu par to, kā uzņemtās starptautiskās saistības tiks izpildītas nacionāli. Lai radītu iespēju līguma izpildei, nereti ir nepieciešami grozījumi nacionālajos tiesību aktos vai citu normatīvo aktu izdošana, lai visām iesaistītajām institūcijām būtu skaidrs, kā konkrētais līgums Latvijā darbosies.
Latvijā starptautisko līgumu apstiprināšanai ir noteiktas šādas nacionālās procedūras:
Pēc starptautiskā līguma apstiprināšanas nacionālajā līmenī par to tiek paziņots starptautiskā līguma depozitārijam, kurš par to paziņo citām līguma dalībvalstīm. Starptautiskā līguma depozitārijs ir daudzpusēja līguma tekstā noteikta persona vai organizācija, kas ir atbildīga par līguma un visu ar tā saistīto paziņojumu/dokumentu, ko izteikušas līguma dalībvalstis, uzglabāšanu. Depozitārijs nodrošina informācijas par līgumu apmaiņu starp līgumslēdzējām valstīm. Par depozitāriju var būt vienas vai vairākas valstu valdības vai ministrijas, vai starptautisko organizāciju augstākā amatpersona.
Valsts piekrišana starptautiskā līguma saistošajam raksturam var būt izteikta ar parakstīšanu, ratifikāciju, pievienošanos, pieņemšanu vai apstiprināšanu. Līdz ar starptautiska līguma parakstīšanu valstīm saskaņā ar Vīnes konvenciju ir pienākums nevērsties pret līguma objektu. Ratifikācija, pievienošanās, apņemšanās vai apstiprināšana ir starptautiska valsts rīcība, ar kuras palīdzību tā izsaka savu piekrišanu līguma saistošajam raksturam.
Saskaņā ar starptautisko paražu tiesībām ratifikāciju, atšķirībā no pārējām pievienošanās formālajām formām, var veikt tikai noteiktu laiku pēc starptautiskā daudzpusējā līguma atvēršanas parakstīšanai vai tikai konkrētām valstīm. Obligāts priekšnosacījums, lai valsts varētu ratificēt starptautisko līgumu, – tai tas ir jāparaksta.
Starptautisko divpusējo līgumu var parakstīt tikai pēc tam, kad tā projekts ir apstiprināts vai atbalstīts Ministru kabinetā. Parasti starptautisko līgumu noslēdz oficiālā ceremonijā, to parakstot līgumslēdzējpušu pilnvarotajiem pārstāvjiem. Pirms līguma parakstīšanas pārliecinās, ka amatpersonām ir nepieciešamais pilnvarojums. Divpusēja līguma parakstīšanas ceremonijā abu līgumslēdzēju pušu pārstāvji paraksta abu pušu eksemplārus. Noslēgumā parakstītāji apmainās ar parakstīto līgumu eksemplāriem. Tādējādi ceremonijas beigās katrs parakstītājs saņem savas valsts līguma eksemplāru.
Pēc divpusēja līguma parakstīšanas Latvijas puses oriģinālais eksemplārs tiek nodots glabāšanā Ārlietu ministrijā. Starptautisku līgumu bez speciāla pilnvarojuma var parakstīt Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs.
Lai starptautisku līgumu Latvijas vārdā parakstītu, ir nepieciešams noteikta parauga atsevišķs pilnvarojums, kas tiek izsniegts saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Pilnvarojumu parakstīt starptautisku līgumu pieņem Ministru kabinets, pilnvarojuma vēstuli paraksta Ministru prezidents.
Starptautisko līgumu spēkā stāšanās
Starptautiskie līgumi stājas spēkā saskaņā ar tajos paredzētajiem nosacījumiem. Katra līguma noslēguma noteikumi nosaka tā spēkā stāšanās kārtību, kārtību, kādā valstis izsaka piekrišanu tā saistošajam raksturam, atrunu veikšanas vai pagaidu piemērošanas iespējamību, depozitārija funkcijas, kā arī starptautiskā līguma teksta autentiskās valodas.
Starptautiskais daudzpusējais līgums lielākoties stājas spēkā, kad to ir ratificējis noteikts valstu skaits, vai noteiktu laiku pēc tam, kad depozitārijā tiks deponēts pēdējais ratifikācijas raksts. Starptautisks divpusējs līgums parasti ietver nosacījumus, kas paredz, ka tas stājas spēkā pēc tam, kad puses ir izpildījušas iekšējās nacionālās procedūras vai līdz ar parakstīšanu. Par iekšējo apstiprināšanas procedūru izpildi depozitārijam vai otrai līgumslēdzējai pusei tiesīga paziņot ir tikai Ārlietu ministrija.
Īpaši svinīgs veids, kā puses paziņo par iekšējo procedūru izpildi, ir ratifikācijas rakstu apmaiņa. Parasti līgumā nosacījums par ratifikācijas rakstu apmaiņu iekļauts starpvalstu attiecībās ļoti nozīmīgos līgumos, piemēram, robežlīgumos. Šādos gadījumos oficiālas ceremonijas laikā līgumslēdzējpušu augsta ranga amatpersonas apmainās ar ratifikācijas rakstiem, kas apliecina valsts iekšējo procedūru izpildi.
Starptautisko līgumu darbības pārtraukšana un darbības izbeigšana
Neraugoties uz to, ka starptautisks līgums ir pušu vienošanās pildīt noteiktas juridiskas saistības, praksē var rasties apstākļi, kad puse vēlas apturēt vai izbeigt starptautiskā līguma darbību. Starptautiskā līguma darbības izbeigšana, apturēšana (līguma piemērošanas apturēšana uz laiku daļēji vai pilnā apjomā), izstāšanās no līguma (daudzpusējos līgumos ne vienmēr izbeidz līguma darbību) vai līguma denonsēšana (vienpusējs paziņojums, ar kuru līgumslēdzēja puse vēlas izbeigt tās līgumsaistības) var notikt saskaņā ar līguma noteikumiem vai jebkurā laikā ar visu dalībnieku piekrišanu pēc konsultēšanās ar citām līgumslēdzējām valstīm. Starptautiskās paražu tiesības paredz, ka savu nodomu izbeigt līgumu vai izstāties no tā citām līguma dalībvalstīm jāpaziņo ne vēlāk kā 12 mēnešus iepriekš. Vairums starptautisku cilvēktiesību līgumu, miera līgumu un atbruņošanas līgumi neparedz iespēju no šiem līgumiem atkāpties.
Ja Latvija vēlas iniciēt kāda starptautiska līguma darbības izbeigšanu, lēmumu par to pieņem tādā pašā veidā, kā līgums tika apstiprināts – ar Ministru kabineta noteikumiem vai likumu. Par līguma izpildi atbildīgā ministrija sagatavo tiesību akta projektu, anotācijā norādot pamatojumu šāda tiesību akta nepieciešamībai. Pēc tam, kad Ministru kabinets vai Saeima ir apstiprinājusi tiesību aktu par līguma darbības izbeigšanu vai apturēšanu, Ārlietu ministrija nosūta paziņojumu otrai līgumslēdzējai pusei vai depozitārijam, norādot brīdi, ar kuru līgums savu darbību izbeidz, un nacionālā līmenī par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" Ārlietu ministrija informē par starptautisko līgumu spēkā stāšanos, darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu, kā arī Latvijas izteiktām atrunām un deklarācijām. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem, Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" starptautiskā līguma tekstu kopā ar ministrijas paziņojumu par tā spēkā stāšanās datumu. Savukārt, ja starptautiskais līgums ir apstiprināts ar likumu, izsludinot likumu ar to kopā tiek publicēts līguma teksts.
Ārlietu ministrija atsevišķi informē par spēkā stāšanas datumu. Tāpat ar paziņojumu Ārlietu ministrija informē par starptautiskā līguma darbības izbeigšanu, apturēšanu.
Līgumu izpilde - nozaru kontrole, monitorings
Vairāki daudzpusējie starptautisko publisko tiesību līgumi paredz izveidot to ieviešanas uzraudzības institūcijas, kas nav starptautiskās tiesas. Šajās uzraudzības institūcijās var būt pārstāvētas tikai valstis, kurām attiecīgais līgums ir saistošs. Šādi izveidotas institūcijas kompetencē var būt tikai tādu jautājumu izskatīšana, kas saistīti ar konkrētā līgumā noteikto tiesību piemērošanu. Šādas līguma ieviešanas uzraudzības institūcijas tiek izveidotas, lai uzraudzītu, kā valstis ievieš kādus ar daudzpusējo starptautisko publisko tiesību līgumu noteiktos starptautisko cilvēktiesību standartus.
Pēdējā laikā aktuālā tendence ir iekļaut noteikumus par starptautiskā līguma izpildes uzraudzības institūcijas izveidi arī citās starptautisko tiesību jomās. Kā piemēru var minēt Eiropas Padomes konvenciju par terorisma novēršanu, ar kuras 30. pantu ir izveidots regulārs pušu konsīlijs, kas papildus citām Konvencijas uzraudzības funkcijām ir pilnvarots izstrādāt priekšlikumus, lai veicinātu vai uzlabotu šīs Konvencijas ieviešanas efektivitāti.
Parasti valstīm, kuras ir pievienojušās kādam starptautiskam līgumam, kuram ir ieviešanas uzraudzības institūcija, ir pienākums sniegt rakstveida atskaiti par paveikto, lai nodrošinātu attiecīgā līguma izpildi. Šāda atskaite tiek prezentēta uzraudzības institūcijai, kurā ietilpst visas daudzpusējā līguma dalībvalstis. Par šiem ziņojumiem tiek noturētas diskusijas, un tie parasti ir publiski pieejami attiecīgā daudzpusējā līguma depozitārija mājaslapā.
Pēc iepazīšanās ar ziņojumu un mutiskas valsts pārstāvja uzklausīšanas tiek sagatavots vērtējums par daudzpusējā līgumā noteikto tiesību ievērošanu. Vairāki daudzpusējie līgumi paredz tiesības uzraudzības komisijai pēc iepazīšanas ar ziņojumu sniegt rekomendācijas valstij, lai uzlabotu daudzpusējā līguma ieviešanu.
Latvijā nav noteikta konkrēta institūcija, kas kontrolē starptautisko līgumu izpildi. Nozaru ministrijas atbilstoši savos nolikumos noteiktajām kompetencēm uzrauga valsts politiku attiecīgajā jomā kopumā, kā arī starptautiskajos līgumos paredzēto saistību izpildi. Tādējādi ministrija, kas ir virzījusi starptautisko līgumu apspirināšanai, visbiežāk arī paliek koordinējošā institūcija saistībā ar līguma izpildi. Tas parasti tiek norādīts nacionālajā tiesību aktā, ar kuru Latvija apstiprina starptautisko līgumu.
Šāds pienākums nozīmē, ka attiecīgā nozares ministrija nodrošina, lai tiktu veikti visi nepieciešami grozījumi nacionālajos tiesību aktos un lai Latvija varētu izpildīt no dalības starptautiskā līgumā izrietošos pienākumus. Tāpat koordinējošā institūcija daudzpusējo līgumu gadījumā seko līdzi valstu ziņojumiem un iesniedz nacionālos ziņojumus par konkrētā starptautiskā līguma izpildi, ja šāda funkcija ir noteikta līgumā. Par nozari atbildīgās ministrijas nodrošina Latvijas pārstāvību starptautiskās konferencēs par specifiskiem attiecīgo nozaru jautājumiem. Piemēram, Latvijas pārstāvību Starptautiskās krimināltiesas konferencēs un citās sanāksmēs koordinē Tieslietu ministrija, jo saskaņā ar likuma "Par 1998. gada 17. jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem" 4. pantu Tieslietu ministrija koordinē statūtos paraudzēto saistību izpildi. Turpretī, lai gan lielākai daļai Starptautiskās darba organizācijas ietvaros slēgto konvenciju nav noteikta ministrija, kas koordinē no tām izrietošo saistību izpildi, šos jautājumus vienmēr ir koordinējusi Labklājības ministrija, kas ir atbildīga par konvencijā noteikto standartu ieviešanu Latvijā.
Ārlietu ministrijas loma starptautisko līgumu jautājumos
Ārlietu ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei ārlietu jomā ir nozīmīga loma starptautisko līgumu iniciēšanas, izstrādāšanas un slēgšanas procesā. Ievērojot to, ka Ārlietu ministrija ir institūcija, kura ir atbildīga par Latvijas ārpolitikas veidošanu, tā, sekojot līdzi starptautiskajā arēnā notiekošai situācijai un aktualitātēm, nereti iniciē kāda starptautiska līguma slēgšanu. Gadījumos kad starptautiskā līguma saturs skar citas ministrijas kompetences, Ārlietu ministrija var uzrunāt nozaru ministrijas izskatīt iespēju noslēgt noteikta satura starptautisko līgumu vai pievienoties daudzpusējam līgumam.
Papildus tehniskām funkcijām, ko ministrija veic, lai starptautiskie līgumi stātos spēkā un tas būtu zināms sabiedrībai, ministrija ir arī iesaistīta starptautisko līgumu izstrādes procesā. Visi nozaru ministriju izstrādātie starptautisko līgumu projekti tiek saskaņoti ar Ārlietu ministriju, lai pārliecinātos par to, ka konkrētā līguma projekta nosacījumi nav pretrunā ar starptautiskajām saistībām, kuras Latvija jau ir uzņēmusies, kā arī atbilst Latvijas ārpolitikas interesēm.
Ārlietu ministrija ir tieši iesaistīta arī starptautisko līgumu slēgšanas procesā, jo ievērojamu daļu starptautisko līgumu paraksta ārlietu ministrs, kā arī bieži tie tiek noslēgti starptautisku konferenču, valsts amatpersonu ārvalsts vizīšu vai ārvalsts amatpersonu vizīšu Latvijā ietvaros, piedaloties Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.
