Pērkot alkoholu, personai līdz 25 gadu vecumam ir pienākums apliecināt identitāti

Kādēļ nepieciešami grozījumi?

Likuma grozījumu mērķis ir skaidrots likuma anotācijā. Tajā norādīts, ka 2011.gada pētījuma "Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām" (ESPAD) dati liecina:  Latvijā jauniešu īpatsvars, kuri lietojuši alkoholu vismaz reizi dzīvē sasniedz 96 procentus, 66 procenti 15-16 gadus vecu jauniešu atzīst, ka vismaz reizi dzīves laikā ir piedzērušies, bet katrs ceturtais ir bijis piedzēries 13 gadu vai jaunākā vecumā.

Latvijai ir vieni no augstākajiem rādītājiem arī, vērtējot jauniešu īpatsvaru, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā pieredzējuši ar alkoholu saistītas personiskās problēmas, ieskaitot veselības traucējumus un grūtības skolā (15%); attiecību problēmas (19%); arī pārkāpuši likumu (12%). Tāpat anotācijā ir atzīts, ka, pamatojoties uz pētījumiem un datu analīzi, līdzšinējā alkohola pieejamības ierobežošanas politika jauniešiem ir bijusi neefektīva.

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir tapuši diezgan ilgu laiku. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vecākā referente Lolita Meļķe-Prižavoite informē, ka jau 2012.gadā Saeimā tika izveidota darba grupa, kura sāka strādāt pie šīm izmaiņām.

Personām līdz 25 gadu vecumam personu apliecinošs dokuments jāuzrāda bez uzaicinājuma

Alkoholisko dzērienu aprites likums nemainīgi paredz, ka alkoholiskos dzērienus ir aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Ar grozījumiem likumā ir paredzēta gan tirgotāja, gan pircēja atbildība par alkoholisku dzērienu pārdošanu nepilngadīgam un pirkšanu.

Pircēja atbildība: personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem (ieskaitot), iegādājoties alkoholiskos dzērienus, ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu tirgotājam vienmēr neatkarīgi no tā, vai tirgotājs to ir pieprasījis.

"Personām no 18 līdz 25 gadiem (ieskaitot) ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu neatkarīgi no tā, vai mazumtirgotājs to ir pieprasījis."

Pēc uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma jebkura pircēja pienākums ir apliecināt savu personu un vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta 2.¹ un 2.³ daļa).

Tirgotāja atbildība: alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, par kuru vecumu tirgotājam ir pamatotas šaubas un kuras pēc pieprasījuma neuzrāda personu apliecinošu dokumentu personas vecuma apstiprināšanai. Mazumtirgotājam ir jānodrošina, lai alkoholisko dzērienu tirdzniecībā tieši iesaistītie darbinieki (pārdevēji, kasieri) pirms uzsāk pildīt darba pienākumus ne retāk kā vienu reizi mēnesī tiktu instruēti par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības noteikumiem (Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta 2.² un 2.⁴ daļa).

L.Meļķe-Prižavoite skaidro, ka likuma grozījumu mērķis ir mazināt alkohola patēriņu bērnu un jauniešu vidū. Tātad, ja pircējs vecumā no 18 līdz 25 gadiem (ieskaitot), iegādājoties alkoholiskos dzērienus neuzrāda personu apliecinošu dokumentu mazumtirgotājam, un ja mazumtirgotājam ir pamatotas šaubas par pircēja vecumu, un pēc mazumtirgotāja pieprasījuma pircējs neuzrāda personu apliecinošu dokumentu, tad mazumtirgotājs attiecīgajam pircējam nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus.

Savukārt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka sākotnēji tirgotājiem tas būs papildu slogs, taču tirgotāji pielāgosies, jo nepārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām ir būtiski. Vienlaikus ir jāapzinās, ka, lai šī likuma norma ieviestos dzīvē, ir vajadzīgs laiks.

Sods par likuma neievērošanu

Ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.pantā ir paredzēta atbildība gan pārdevējam, gan pircējam - par alkohola iegādāšanos, ja persona ir nepilngadīga un ja tai pārdod alkoholu. Sods par pārkāpumu mainīsies, kad Saeima pieņems un stāsies spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

L.Meļķe-Prižavoite paskaidro: "Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.pants paredz: ja pārdevējs pārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgajiem, ir noteikts naudas sods no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārdevējs atkārtoti gada laikā pārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgajiem, tad uzliek naudas sodu pārdevējam no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem."

Grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā mērķis ir samazināt alkohola pieejamību un patēriņu bērnu un jauniešu vidū. Veselības ministrijas pārstāve informē, ka grozījumi paredz atbildību arī nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Par to varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem, par atkārtotu pārkāpumu sods būs lielāks.  

"Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, par kuru vecumu mazumtirgotājam ir pamatotas šaubas un kuras pēc mazumtirgotāja pieprasījuma neuzrāda personu apliecinošu dokumentu."

Kā arī paredzēta atbildība par alkohola iegādāšanos personām no 18 līdz 25 gadiem (ieskaitot), ja iegādes brīdī tās neuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Arī par šādu pārkāpumu varēs piemērot brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu.

L.Meļķe-Prižavoite norāda, ka šīm normām ir preventīvs raksturs, lai ierastu pie likumā noteiktās kārtības. Latvija ko tādu ieviešot nav unikāla. Piemēram, Vācijā patlaban jau šāda prakse pastāv.

Vietas, kurās alkoholiskos dzērienus pārdot aizliegts

Ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā ieviestas izmaiņas un definēts, kādās vietās alkoholiskos dzērienus vairs pārdot nedrīkst. Šā likuma 6.panta pirmajā daļā teikts, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta:

• novietnēs;
• kioskos, telpās, kurās nav tirdzniecības zāles, kā arī ēkās, kuras nav nodotas ekspluatācijā;
• telpās, kurās tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem;
• tirdzniecības vietā, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā, ja iekļūšanai šajā tirdzniecības vietā tiek izmantotas koplietošanas kāpnes vai telpas;
• no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot tādas mazumtirdzniecības vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalus;
• tirdzniecības automātos;
• no transportlīdzekļiem, izņemot specializētos autoveikalus;
• izmantojot distances līgumu.

Attiecībā uz šo pantu likuma pārejas noteikumi paredz papildu aizliegumus. Nākamā gada 1.septembrī stāsies spēkā aizliegums, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība būs aizliegta:

• sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestāžu, policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu telpās un teritorijā, kā arī izglītības iestāžu dienesta viesnīcās;
• valsts un pašvaldību iestāžu telpās, izņemot kultūras un sporta iestāžu telpas un to teritoriju. Valsts un pašvaldību kultūras un sporta iestāžu telpās ir aizliegta, ja tajās atrodas iepriekšējā punktā minētie objekti un kultūras un sporta iestāžu apmeklētāju plūsma nav nošķirama no attiecīgā objekta apmeklētājiem.

Izmaiņas tirdzniecības vietās

Papildus aizliegumiem noteiktās vietās tirgot alkoholiskos dzērienus ir izdarītas izmaiņas nosacījumos par tām tirdzniecības telpām, kurās notiek alkoholisko dzērienu tirdzniecība. Šie grozījumi stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta 1.¹daļa paredz: alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībā, izņemot alu, kurā absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus, ievērojami visi šādi nosacījumi:

• alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība organizējama, individuāli apkalpojot katru pircēju;
• alkoholisko dzērienu tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā un pircēju individuālās apkalpošanas vietā nodrošināma nepārtraukta videonovērošana, videoieraksta veikšana reālā laika režīmā un tā saglabāšana vismaz septiņas dienas pēc ierakstīšanas;
• nodalītajā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā izvietojami tikai alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un to piederumi, kā arī tādas preces, kas saistītas ar alkoholiskajiem dzērieniem (piemēram, dzērienu taras atvēršanas ierīces, dzērienu lietošanai paredzēti trauki).

N.Krūzītis gan uzsver: "Šīs likuma normas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, lai gan sākotnēji pārejas periods bija paredzēts ilgāks. Lai tirgotāji nopietni varētu pārkārtot tirdzniecības vietas, budžetā ir jāparedz līdzekļi un jāvienojas ar ražotājiem, tādēļ šis laiks līdz 1.janvārim ir par mazu. Turklāt šis laiks sakrīt ar eiro ieviešanu Latvijā – laiku, kad tirgotājiem ir jāveic citi pārkārtojumi. Tādēļ šis pārejas periods nav noteikts korekti."

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta 3. un 3.¹daļā paredz izmaiņas alkoholisko dzērienu degustāciju piedāvāšanā. Tajā

• aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti (izņemot degustāciju), kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu;
• aizliegts piedāvāt alkoholiskos dzērienus degustācijai ārpus nodalītās tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonas, kurā tiek izvietoti tikai alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un to piederumi, kā arī tādas preces, kas saistītas ar alkoholiskajiem dzērieniem.

"Regulējums par degustācijām, kurās vietās to drīkst veikt, saistās ar regulējumu par nosacījumiem alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietām. Taču katra norma stājas spēkā savā laikā. Izmaiņas par tirdzniecības vietas nosacījumiem stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī, bet par degustācijām – jau šā gada 19.jūlijā. Tādā veidā iznāk, ka viena norma ir atrauta no otras, un skaidrojuma, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā, īsti nav. Tādēļ likums nav pietiekami kvalitatīvs, jo gala versijā nav iestrādātas sīkās lietas, kas ir būtiskas izpildītājam," uzskata N.Krūzītis.