Plānots, ka parāda ārpustiesas piedziņa parādniekam izmaksās 12 latus

Kopš 2012.gada 11.decembra ir spēkā Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas paredz, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Likums noteic, ka parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram, izņemot tos izdevumus, kurus MK atzinis par neatlīdzināmiem.

Likumā teikts, ka parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets. Likuma Pārejas noteikumos teikts, ka attiecīgie noteikumi Ministru kabinetam jāizdod līdz 2013.gada 31.janvārim. Tie stāsies spēkā 2013.gada 1.februārī.

Izdevumiem būs jābūt pamatotiem

Ekonomikas ministrijā ir izstrādāti un 6.decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi. Pašlaik to projekts, kas ir saskaņošanas procesā, paredz, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt pamatotus parāda atgūšanas izdevumus šādā apmērā:

• Par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, uzsākot parāda atgūšanu, un par nepieciešamajām papildu veicamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams - kopā ne vairāk kā piecus latus;
• Par citām papildus veiktajām darbībām, veicot parāda atgūšanu – kopā ne vairāk kā septiņus latus parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Noteikumu projektā noteikts, ka parāda atgūšanas izdevumi nav uzskatāmi par atlīdzināmiem, ja saskarsme veikta parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā termiņā pēc rakstveida paziņojuma nosūtīšanas iebildumu izteikšanai pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu vai neievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma noteiktās prasības. Tāpat parādniekam nav jāmaksā par rakstisku atgādinājumu par parāda esamību, ja tas atsūtīts vairāk nekā vienu reizi 14 dienās vai vairāk nekā trešo reizi parāda atgūšanas procesā. Vēl plānots, ka parādniekam nebūs jāapmaksā parādu piedzinēja darbības, kas nav uzskatāmas par objektīvi nepieciešamām un pamatotām parāda atgūšanai un/vai ir pretrunā ar labu praksi.

"Paredzētā maksimālā summa – 12 lati par vienu parādsaistību - noteikti nesegs patiesās parāda piedziņas izmaksas."

Noteikumu projekts paredz, ka parāda atgūšanas izdevumi nav uzskatāmi par atlīdzināmiem, ja saskarsme veikta pēc tam, kad parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai kreditors no parādnieka saņēmis maksājumu par parāda atmaksu, izņemot gadījumus, kad parādnieks veicis parāda atmaksu pirms parāda atgūšanas darbības sasniegušas parādnieku, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs šīs darbības veicis, pirms tas vai kreditors saņēmis maksājumu.

Kreditoriem visticamāk izdevumi pieaugs

Kā stāsta Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētājs Reinis Kučers, līdz šim katrai parādu piedziņas sabiedrībai bija citādi, pašu noteikti parādu piedziņas izdevumi. Saskaņā ar LĀPPA sniegto informāciju parādu atgūšanas procesa izmaksas ir no 6 līdz 74 latiem, vidējās parāda atgūšanas procesa izmaksas ir 36 lati, un šīs svārstības atkarīgas no parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja veiktajām darbībām - to skaita, secības, regularitātes un intensitātes.

R.Kučers atzīst: "MK noteikumos paredzētā maksimālā summa – 12 lati par vienu parādsaistību - noteikti nesegs patiesās parāda piedziņas izmaksas. Prognozējams, ka tas ietekmēs mūsu klientus – kreditorus, kuru uzdevumā atgūsim parādus: viņiem par mūsu sniegto pakalpojumu būs jāmaksā vairāk."

Līdz šim parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji izdevumus par parāda atgūšanu pamatoja ar parādnieka pienākumu atlīdzināt kreditoram zaudējumus (parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojumu izmantošana) vai izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu. Savukārt parādniekam līdz šim ārpustiesas parādu atgūšanas procesā neviens likums neparedzēja pienākumu segt izdevumus, kas radušies parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam saistībā ar parāda atgūšanu. Līdz ar to parādu piedzinēji bieži vien saņēma parādnieka atteikumu apmaksāt parāda atgūšanas izdevumus, tāpat parādnieki mēdza apmaksāt parādu kreditoram, ignorējot parādu piedzinēja prasījumus apmaksāt viņu piedziņas izdevumus.

Vienīgā iespēja, kā parādu piedzinēji šos izdevumus varēja atgūt, bija vēršanās tiesā. "Tiesiskais regulējums, kas tomēr uzliks par pienākumu parādniekiem apmaksāt piedziņas izdevumus, parādu piedzinējiem savā ziņā būs arī ieguvums," skaidro Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākā referente Ilze Peipiņa.

Parādu piedzinējiem šis būs izmēģinājuma gads

Ekonomikas ministrijā norāda, ka MK noteikumu projekta saskaņošanas process liecina: maksimālais piedziņas izdevumu apjoms visticamāk netiks mainīts: "Parādu piedziņas pakalpojuma sniedzējam tiks radīts tiesisks pamats prasīt izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu, savukārt parādnieks varēs paļauties, ka izdevumi, kuri saistāmi ar parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanu, nepārsniegs 12 latus. Regulējums atstās iespaidu gan uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja ieņēmumiem, gan parādnieka izdevumiem."

"Parādu atgūšanas procesa izmaksas ir no 6 līdz 74 latiem; vidējās parāda atgūšanas procesa izmaksas – 36 lati."

Tikmēr Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija prognozē, ka šis gads parādu piedzinējiem būs kā jaunā likuma un MK noteikumu izmēģinājuma gads. Ja radīsies kādi ieteikumi vai pierādījumi tam, ka noteikumi jāpapildina vai jālabo – asociācija noteikti dos savus ieteikumus Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Ekonomikas ministrijai.

Viens no ieteikumiem varētu būt saistīts ar attiecināšanas kārtību – kā jāsadala nauda, kas tiek atgūta no parādnieka. R.Kučers paskaidro: "Jautājums ir par to, kuri izdevumi no parādnieka atmaksātās daļas tiek segti vispirms: parāda piedziņas izdevumi vai kreditora atgūstamā daļa." Kad parāds nonāk pie tiesu izpildītāja un notiek piespiedu piedziņa, visupirms parādniekam jāapmaksā piedziņas izdevumi, savukārt parādu ārpustiesas piedziņai šāda regulējuma pagaidām nav.