Izdrukāts:
24.07.2014. 20:43
http://www.lvportals.lv/print.php?id=237672


Plāno krūts protēzes sievietēm nodrošināt bez maksas

Likumi praksē » Likumdošana » Ministru kabinetā

Lolita Lūse
14.10.2011

 

Pašlaik krūšu protēzes par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt tikai trūcīgas personas. Labklājības ministrija plāno turpmāk tās bez maksas piešķirt visām sievietēm, kam protēzes nepieciešamas pēc krūts vēža operācijas.


Valsts sekretāru sanāksmē 6.oktobrī Tehnisko palīglīdzekļu noteikumos izsludināti grozījumi, kas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāpieņem valdībā.

Grozījumi precizēs tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtību, un viena no pacientu gaidītākajām ziņām ir izmaiņas noteikumu 2.pielikumā, kas nosaka, kādi tehniskie palīglīdzekļi vispār pieejami pacientiem Latvijā.

Pašreiz spēkā esošie noteikumi paredz, ka kopš 2010.gada 1.janvāra krūts protēzes var saņemt tikai tās sievietes, kam ir trūcīgās personas statuss, lai gan līdz tam protēzes varēja saņemt visas sievietes, kam tās bija nepieciešamas.

Labklājības ministrija atzīst, ka šādas pārmaiņas 2009.gadā notika būtiskā finanšu samazinājuma dēļ: nācās ierobežot to personu loku, kas atsevišķus tehniskos palīglīdzekļus saņēma bez maksas, piemēram, ortopēdiskos apavus un krūts protēzes. Šādi nepopulāri lēmumi tika pieņemti tādēļ, lai saglabātu iespēju lielāku finansējuma daļu atvēlēt personām ar pirmreizējiem un smagākiem funkcionāliem traucējumiem.

 

Sievietes atgriezās pie linsēklu maisiņiem        

Laiku, kad tika pārtraukta krūts protēžu apmaksa visām sievietēm, labi atceras onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks", kas aizstāvēja sievietes un mudināja valsti atgriezties pie iepriekšējās kārtības, nodrošinot protēzes visām, ne tikai trūcīgajām sievietēm.

Biedrības vadītāja Gunita Berķe saka: "Tas sievietēm bija vēl viens trieciens pēc jau tā smagās diagnozes apstiprināšanas un krūts zaudēšanas. Sievietes, kas varēja atļauties, pirka protēzes pašas, citas naudas ekonomijas nolūkos noņemtās krūts vietā sāka guldīt linsēklu maisiņus vai meklēja citus risinājumus. Mēs ļoti priecājamies, ka, cerams, atgriezīsies iepriekšējā kārtība."

Ik gadu ar krūts vēzi Latvijā saslimst 1000 sievietes. Krūts protēze vidēji maksā 50 latus, bet valstij tā iepirkumu konkursu dēļ, protams, izmaksā lētāk.

"Krūts protēze vidēji maksā 50 latus, bet valstij tās iepirkumu konkursu dēļ izmaksā lētāk."

"Dzīvības kokam" ir vairāki ieteikumi, kā vēl valsts varētu atbalstīt sievietes, ko piemeklējis krūts vēzis, tā liekot zaudēt krūti. Piemēram, tā vietā, lai rīkotu iepirkumu krūts protēžu iegādei, valsts varētu sievietēm izsniegt kuponus protēžu iegādei. Tā sievietēm būtu izvēle – iegādāties lētāko protēzi vai pašai piemaksāt vajadzīgo summu, lai iegūtu labāku. Tāpat sievietēm pēc krūts zaudēšanas vajadzīgi speciāli krūšturi un peldkostīmi, un labākos laikos valsts varētu padomāt arī par to.

Gan pašlaik, gan pēc grozījumiem tehnisko palīglīdzekļu noteikumu 2.pielikumā noteikts, ka sievietes valsts apmaksātu krūts protēzi var saņemt ik pēc diviem gadiem. G.Berķe iesaka šo laiku mainīt, rodot iespēju protēzi par valsts līdzekļiem nomainīt katru gadu.

 

Valsts nodrošina bezmaksas skrīningu

Gan Latvijā, gan vidēji Eiropā krūts vēzi ik gadu atklāj 1000 sievietēm. Latvijā vēzi vairāk nekā 30% gadījumu atklāj novēloti, tādēļ ārstēšana nav tik efektīva kā Eiropā.

2009.gadā Latvija ieviesa agrīnās vēža diagnostikas programmu (mammogrāfijas izmeklējumu), tomēr gaidītais efekts nav iegūts. Rīgas Austrumu slimnīcas vadošais onkoloģijas speciālists Jānis Eglītis norāda: "Uzsākot krūts vēža skrīninga programmu, gaidījām, ka krūts vēzis tiks atklāts lielākam skaitam pacientu, tomēr kopumā šī programma savu lomu nepilda. Latvijā nav konkrētas institūcijas, kas nodarbojas ar skrīninga programmas izpildi, kā arī nozīmīgu lomu spēlē uzaicinājuma vēstuļu neveiksmīgā forma."

Veselības norēķinu centrs informē, ka kopš vēža savlaicīgas atklāšanas programmas uzsākšanas mammogrāfijas izmeklējumu veikuši 23% no uzaicināto sieviešu skaita jeb 83 143 sievietes. 24 156 sievietēm krūtis bijušas veselas, 44 781 konstatēta iespējama labdabīga atradne vai atsevišķs labdabīgs veidojums, 13 049 sievietēm mammogrāfija uzrādījusi aizdomas par patoloģiju vai konstatējusi lokālas patoloģiskas izmaiņas, 1045 sievietēm konstatētas aizdomas par ļaundabīgu veidojumu, 112 – pierādīta ļaundabīga atradne.

"Kopš vēža savlaicīgas atklāšanas programmas uzsākšanas mammogrāfijas izmeklējumu veikušas 23% no uzaicināto sieviešu skaita."

Kopš 2011.gada ir uzsākta vēža savlaicīgas atklāšanas programmas otrā kārta ar uzaicinājumu uz mammogrāfijas izmeklējumu. Veselības norēķinu centrs aicina sievietes būt vērīgām un uz profilaktiskajām pārbaudēm līdzi ņemt pēdējo saņemto uzaicinājuma vēstuli. Kad saņemts jauns uzaicinājums uz krūts vēža profilaktisko pārbaudi, iepriekšējā vēstule kļūst nederīga.

2011.gadā uzaicinājumu vēstules veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi saņems sievietes, kuras dzimušas 1943., 1945., 1947., 1949., 1951., 1953., 1955., 1957., 1959. un 1961.gadā.


SAISTĪTIE RESURSI
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"