SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
13. maijā, 2009
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
2
2

Valdība vēl lems par apcirpto valsts dāsnumu atjaunojamajiem energoresursiem

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

A. Kampars: „Ir ļoti svarīgi, lai pēc kvotām vispār netīkotu komersanti, kuri nemaz negrasās elektroenerģiju ražot, mākslīgi radot konkurenci un kvotas mēģinot lietot kā tirgus objektu.”

FOTO: www.greenoptions.com

Ministru kabineta noteikumos Nr. 198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, kas tika pieņemti pavisam nesen, 24. februārī, jau briest nozīmīgas izmaiņas.

Grozījumi netaisnības novēršanai

Ekonomikas ministrija grozījumu projektā piedāvā vidēji par 30% samazināt cenu elektroenerģijai, kas tiek saražota no galvenajiem Latvijā izmantojamiem atjaunojamo energoresursu veidiem – vēja, biogāzes, ūdens caurteces – un kuru saskaņā ar likumu obligātā iepirkumā ir jāiepērk a/s „Latvenergo”.

Izmaiņas paredz arī papildu kvotas obligātajam elektroenerģijas iepirkumam no biogāzes saražotajai elektroenerģijai uz jau minētā cenu samazinājuma un elektroenerģijas jaudu pārdales rēķina no citiem atjaunojamo energoresursu veidiem. Vēl paredzēts ieviest daudz stingrākus kontroles pasākumus, kas dod ministrijai tiesības anulēt piešķirtās kvotas elektroenerģijas ražošanai.

Šis grozījumu projekts nenoliedzami radies sabiedrības spiediena rezultātā, jo Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 168 deva iespēju pāris komersantiem, kuri pārsteidzoši ātri pirmie paspēja nokārtot formalitātes, iegūt visas kvotas jeb priekšrocību tikt pie obligātā garantētā elektroenerģijas iepirkuma elektroenerģijas ražošanai no biogāzes, kam turklāt bija ievērojami paaugstināti tarifi. Bez objektīva iemesla „ārpus iekavām” palika daudzi komersanti, kuri priekšdarbus elektroenerģijas ražošanai no biogāzes bija sākuši jau pirms vairākiem mēnešiem. Gan šie uzņēmēji, gan sabiedriskās organizācijas pret to skaļi protestēja. Tagad tapušais MK noteikumu grozījumu projekts ir kompromisa variants starp netaisnības novēršanu un to, ko labot vairs nav iespējams. Kā pirms neilga laika portālam „LV.LV” sacīja Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš, tiek mēģināts īstenot principu „lai vilks paēdis un kaza dzīva”.

Zaļās enerģijas ražošanas tiesiskais regulējums

Valsts atbalstu zaļās enerģijas ražošanai nosaka virkne politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu. Politikas plānošanas dokumenti ir Enerģētikas pamatnostādnes 2007.-2016. gadam, kā arī Atjaunojamo energoresursu izmantošanas vadlīnijas 2006.-2012. gadam. Savukārt zaļās enerģijas ražošanas tiesisko ietvaru no Eiropas Savienības puses veido Direktīva 2001/77/EK par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un Direktīva 2004/8/EK par koģenerācijas veicināšanu.

Latvijā šo procesu nosaka Elektroenerģijas tirgus likums, 2009. gada 24. februāra MK noteikumi Nr. 198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, kā arī 2009. gada 10. marta MK noteikumi Nr. 221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”.

"Tagad tapušais MK noteikumu grozījumu projekts ir kompromisa variants starp netaisnības novēršanu un to, ko labot vairs nav iespējams."

Līdz februārim šo jautājumu regulēja 2007. gada 17. jūlijā apstiprinātie MK noteikumi Nr. 303 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus", kurus izstrādāja vairāk nekā gada garumā.

To galvenā atšķirība no pašreizējiem, kā uzsver ekonomikas ministrs Atis Kampars, ir tā, ka iepriekšējie noteikumi paredzēja rīkot konkursu vēja elektrostaciju ar jaudu lielāku par 250 kW ieviešanā, un kvotas iegūtu komersanti, kas šajā konkursā piedāvātu zemāko cenu. „Kāpēc 503. noteikumi tika atcelti un to vietā radīti jauni, nav pietiekamas skaidrības. Jau tad, kad tie tika atcelti, bija daudz dažādu iebildumu un nesaskaņu, tostarp no Valsts kancelejas, Vides ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas puses. Tātad acīmredzot tas bija politisks lēmums man, godīgi sakot, nesaprotamu iemeslu dēļ.”

Galvenās problēmas, kas radušās saistībā ar MK noteikumiem Nr. 198, ir šādas:

  • noteikumos paredzētās cenu noteikšanas formulas elektroenerģijai, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem un ko obligātā iepirkuma ietvaros jāiepērk VAS „Latvenergo”, paredz nesamērīgu augstu cenu;
  • pretendentu izvēle tiek noteikta nevis pēc piedāvātās cenas izdevīguma, bet rindas kārtībā;
  • nav ieviests skaidrs kontroles mehānisms, kā plāni par elektrostaciju būvniecību tiek īstenoti, tātad par to, vai kvotas ieguvējs būs reāls enerģijas ražotājs nākotnē. Tas var radīt bīstamību, ka kvotas kļūtu par tirgus spekulāciju objektu;
  • lai arī valdība noteikumus pieņēma, tiem piekrišanu nebija devušas iepriekš minētās valsts iestādes.

„Tās ir pamata problēmas, kādēļ šie MK noteikumi, mūsuprāt, nebija atbilstoši godprātīgas pārvaldības un sabiedrībai saprotamas elektroenerģijas obligātā iepirkuma principu īstenošanā,” norāda ekonomikas ministrs.

Kādas izmaiņas paredzētas

Kā informē EM, Ministru kabineta grozījumos piedāvātie risinājumi ir šādi:

  • vidēji par trešdaļu jeb 30% tiek samazināta obligātā iepirkuma cena zaļajai elektroenerģijai;
  • galvenokārt uz šā cenu samazinājuma un obligātā elektroenerģijas iepirkumu kvotas pārdales no citiem atjaunojamo energoresursu veidiem rēķina ir palielināts valsts atbalsta apjoms jeb kvotas potenciālajiem elektroenerģijas ražotājiem no biogāzes, lai dotu iespēju ar to nodarboties zemniekiem, kuri tam bija nopietni gatavojušies;
  • ieviests daudz stingrāks kontroles mehānisms, lai atsijātu vieglas peļņas tīkotājus un dotu iespējas ar zaļās enerģijas ražošanu nodarboties uzņēmējiem un zemniekiem, kuri patiešām vēlas to darīt;
  • valsts atbalsta palielinājums biogāzei tiek nodrošināts esošā valsts atbalsta ietvaros, līdz ar to šai valsts pārdalei nav ietekmes uz elektroenerģijas cenu, par kādu „Latvenergo” to pārdod galapatērētājiem.

Ja grozījumu tik daudz un būtiski, kādēļ EM nav ierosinājusi atcelt MK noteikumus Nr. 198? A. Kampars skaidro: „Ja šos noteikumus atceltu, tas radītu diezgan neprognozējamas tiesiskas sekas no tiem uzņēmējiem, kuri jau ir vadījušies no Latvijas valdības oficiāli apstiprinātiem MK noteikumiem, un pastāvētu lielas bažas, ka šis ierosinājums varētu tikt apstrīdēts.” Līdz ar apstrīdēšanu aktualizējas jautājums par kompensāciju pieprasīšanu, un iespējamā izmaksa atkal gultos uz nodokļu maksātāju pleciem, norāda ministrs. Turklāt atsevišķi Latvijas zemnieki, kuri, cerējuši uz godprātīgu konkursa norisi, arī nokļūtu zaudētājos, jo projektus nevarētu īstenot vismaz pusgadu, kamēr tiek izstrādāti un saskaņoti jauni MK noteikumi.

Cik daudz samazinās un kā kontrolēs

Obligātā iepirkuma cena tiek samazināta par trešdaļu, jo paaugstinātais tarifs tiek iekļauts kopējā cenā, ko valsts iedzīvotāji maksā par elektroenerģiju. „Tas ir būtiskākais arguments, kāpēc, mūsuprāt, nav iespējams visā pilnībā atvērt ceļu zaļās enerģijas ražošanai Latvijā,” skaidro A. Kampars. „Šobrīd tās pašizmaksa diemžēl vēl ir pietiekami augsta. Ļoti būtiski ir tas, ka ar šo ražošanu nodarbojas vietējie uzņēmēji, kam tā ir viens no biznesa veidiem, tostarp nodokļu veidā papildu finanšu resursi nonāk valsts budžetā. Ir ļoti svarīgi, lai pēc kvotām vispār netīkotu komersanti, kuri nemaz negrasās elektroenerģiju ražot, mākslīgi radot konkurenci un kvotas mēģinot lietot kā tirgus objektu.”

Ministru kabineta grozījumu projektā jaunais kontroles mehānisms paredz, ka uzņēmējiem pēc valsts atbalsta saņemšanas ir jāveic stingri noteiktas darbības:

  • 6 mēnešu laikā rakstiski jāiesniedz EM bankas kredītkomitejas apstiprināts lēmums vai cits garantiju par finansējumu nodrošinājums;
  • 7 mēnešu laikā uzņēmējam jāsaņem būvatļauja elektrostacijas būvniecībai un jāiesniedz būvatļauja elektrostacijas būvniecībai, tās kopija jāiesniedz ministrijai;
  • 12 mēnešu laikā jāuzsāk būvēt elektrostaciju, kas ražos elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, vai palielinās tās jaudu;
  • 24 mēnešu laikā jāuzsāk elektroenerģijas pārdošana obligātā iepirkuma ietvaros.

MK noteikumu projektā visjūtamāk samazināta iepirkumu cena vēja elektrostacijām ar jaudu virs 250 kilovatiem (kW) - no 12,93 santīmiem par kilovatstundu (kWh) līdz 9,58 santīmiem, kā arī biogāzes elektrostacijām. „Šie skaitļi tika aprēķināti un iegūti divu nedēļu garā diskusijā ar nozaru pārstāvjiem – Latvijas Biogāzes asociāciju, Vēja enerģijas asociāciju, Latvijas Biomasas asociāciju, Latvijas Atjaunojamās enerģijas konfederāciju, Latvijas Mazās hidroenerģētikas asociāciju, Zemnieku saeimu, Latvijas Biodegvielu asociāciju, kā arī citiem,” plašo partneru loku raksturo A. Kampars. „Šis ir kompromisa risinājums, no vienas puses, piedāvājot rentabli ražot elektroenerģiju vietējiem uzņēmējiem, no otras puses, nepaaugstinot tarifu, kas gultos uz katru valsts iedzīvotāju.”

"Jau tagad iedzīvotāji par katru kWh maksā par santīmu dārgāk tieši zaļās enerģijas paaugstināto iepirkuma tarifu dēļ."

Taču te jāpiebilst, ka maksa par elektroenerģiju iedzīvotājiem kvotu palielināšanas dēļ nepaaugstināsies, jo ne tikai attiecīgi tika samazināti obligātā iepirkuma tarifi, bet kvotu palielināšana biogāzei paredzēta arī uz citu zaļās enerģijas ražošanas veidu rēķina. Obligāti iepērkamais elektroenerģijas apjoms no vēja elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz 0,25 megavatus (MW), samazināts no 252 013 megavatstundām (MWh) līdz 236 760 MWh.

No biomasas elektrostacijām un elektrostacijām, kurās biomasu izmanto kopā ar fosilo kurināmo, obligāti iepērkamais elektroenerģijas apjoms samazināts no 224 733 MWh līdz 159 191 MWh, savukārt biogāzes elektrostacijām obligāti iepērkamais elektroenerģijas apjoms palielināts no 127 955 MWh līdz 515 719 MWh.

Kā katrs skaita naudu

Tomēr 2011. gadā, kad visi jaunie ražotāji reāli sāks pārdot saražoto zaļo enerģiju a/s „Latvenergo”, patērētājiem pārdotās enerģijas cena gan var paaugstināties par 30 procentiem.

Kā portālam „LV.LV” sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, jau tagad iedzīvotāji par katru kWh maksā par santīmu dārgāk tieši paaugstināto iepirkuma tarifu dēļ. Zaļās enerģijas ražošana ir nepieciešama galvenokārt vides saudzēšanai, par stratēģisku ražošanas virzienu to būs grūti nosaukt mazā īpatsvara dēļ starp pārējiem energoresursu ieguves veidiem. Protams, šī nodarbe dod darbu un peļņu nedaudzajiem šajā biznesā iesaistītajiem komersantiem.

Kaut arī pašlaik MK noteikumu grozījumos paredzēts nesaprotami paaugstinātos iepirkuma tarifus samazināt, nav skaidrs, kādēļ Latvijā tie joprojām ir augstāki nekā citās Eiropas valstīs. Šķiet, valsts pusei nav arī precīzas metodikas, kas parādītu, cik augstu ienesīgumu komersantiem tie nodrošinātu. Brīžam nosakām vienus tarifus, brīžam – citus.

Te ir atšķirība starp izveicīgu uzņēmēju, kas savā biznesa plānā aprēķina katra santīma vērti, un starp valsti, kuras lielajā, bet tukšajā makā latu tūkstoši un miljoni apgrozās brīžam neizskaidrojamos ceļos.

MK 12. maija sēdē MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumos Nr. 198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" konceptuāli tika atbalstīts, taču atlikts atkārtotai izskatīšanai nākamajā valdības sēdē pēc nedēļas. Tas ir īsāks laiks, nekā vēlējās Saeimas Enerģētikas apakškomisijas deputāti, kas aicināja valdību šo jautājumu atlikt uz divām nedēļām, lai kopīgi ar atbildīgajām ministrijām un visām iesaistītajām asociācijām Saeimā diskutētu par noteikumu maiņu. "Jābeidz braukt no viena grāvja otrā, tāpēc aicinām par šo jautājumu vienoties, pieaicinot visas iesaistītās puses. Spēles noteikumiem jābūt saprotamiem, vērstiem uz ilgtermiņu, jāparedz skaidri pieteikšanās kritēriji un jānosaka kvotu pārdales iespējas. Vienlaikus nedrīkst vienu no atjaunojamo energoresursu veidiem izcelt pārējo vidū," uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Iebildumi pret grozījumu projektu bija arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), ziņo LETA. Birojs uzsver, ka grozījumos nekas nav mainīts attiecībā uz procedūru un kārtību, kādā var pieteikties un saņemt tiesības pārdot saražoto bioelektroenerģiju, un pastāv arī citi korupcijas riski.

Tātad visas šajā jomā ieinteresētās puses nedēļas laikā centīsies rast kopsaucēju strīdīgajos jautājumos. Ekonomikas ministrs uzskata, ka jautājums par iepirkuma cenu paaugstināšanu vispār nav apspriežams, varētu lemt par kvotu minimālu palielinājumu enerģijas ražošanai no biogāzes un biomasas.

Tātad saistībā ar zaļās enerģijas kvotām gaidāma vēl gana asa domu apmaiņa.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI