Piektdiena,
25. aprīlis
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Priekšlikums par VSAOI maksāšanu no autoratlīdzības vēl ir izstrādes stadijā


Finanšu ministrija
15.08.2013

 
Otrdien, 13. augustā Ministru kabinetā apstiprinātajā, Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par nodokļu ieņēmumus 2014.-2016.gadam ietekmējošiem nodokļu politikas pasākumiem ir ietverta informācija arī par pašreizējo normatīvo aktu regulējumu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanu no autoratlīdzībām. Tā kā arvien biežāk līgumi par autoratlīdzībām tiek izmantoti darba attiecībām līdzīgā modelī, tiek ierosināts izvēles iespēju – maksāt vai nemaksāt VSAOI –saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Pašreiz likums par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka fiziskā persona, kura saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, minētā likuma piemērošanas nolūkā ir pašnodarbināta persona. VSAOI likme pašnodarbinātajām personām 2013. gadā vispārējā gadījumā ir 32,17% no VSAOI objekta. Ja autoratlīdzības (honorāra) saņēmējs ir arī darba ņēmējs, tad autoratlīdzības (honorāra) saņēmējam ir tiesības izvēlēties vai nu no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma neveikt VSAOI vai no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma veikt VSAOI atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.

Ņemot vērā likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ietverto izvēles iespēju, lielākā daļa personu, kas vienlaikus ir darba ņēmējas, izvēlas VSAOI neveikt. Minēto regulējumu izmanto arī darba devēji un personas, kas izmaksā autoratlīdzības. Darba devēji nosaka minimālu  darba algu, vienlaikus atlikušo atlīdzības daļu noformējot kā autoratlīdzību. Citos gadījumos autoratlīdzību izmaksātāji pat neslēdz darba līgumus – fiziskajām personām, kas, vērtējot pēc ekonomiskās būtības, pilda darba pienākumus, atlīdzība tiek izmaksāta autoratlīdzību veidā.

Rezultātā ienākuma izmaksātājs optimizē nodokļus un samazina savas izmaksas, jo VSAOI no nodokļu aspekta ir smagākā darbaspēka nodokļu daļa, darbinieki ir mazāk aizsargāti slimības, bezdarba un pensijas vecuma sasniegšanas brīdī, kā arī samazinās autoratlīdzības saņēmēja reālie ienākumi, jo tam, kas nav darba attiecībās, ir jāveic VSAOI no sev izmaksātās atlīdzības. Tāpat citām personām, kas VSAOI veic no maziem ienākumiem, būs jānodrošina minimālais pensijas apmērs autoratlīdzību saņēmējiem, jo sociālās apdrošināšanas pamatprincips ir solidaritāte starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un pakalpojumu saņēmējiem, un normatīvie akti garantē minimālo pensiju personām, kurām ir tiesības uz vecuma pensiju, bet aprēķinātais pensijas apmērs ir mazāks par šo noteikto minimumu, jo apdrošināšanas iemaksas veiktas no maziem ienākumiem.

Diemžēl iezīmējas tendence, ka līgumi par autoratlīdzības izmaksu, lai gan pēc būtības pastāv darba attiecībām līdzīgs sadarbības modelis, tiek slēgti arvien biežāk. Lai risinātu radušos situāciju, ir iecere nākotnē liegt tiesības izvēlēties, vai veikt VSAOI, bet ieturēt VSAOI līdzīgi kā no citiem ienākumiem, kurus izmaksā uz darba līguma vai uzņēmumu līguma pamata. Izvēles iespēju – maksāt vai nemaksāt VSAOI – varētu saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības (honorāra), piemēram, maksājums par tiesībām tulkot darbu, maksājums par tiesībām izplatīt darbu – darba oriģinālu vai kopijas pārdot vai kaut kā citādi atsavināt.

Jāatzīmē, ka minētais regulējums vēl tiek izstrādāts, un iespējamās definīcijas vēl plānots apspriest ar citām institūcijām un pieaicinātajiem ekspertiem. Vēršam uzmanību uz to, ka grozījumu izstrāde likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir Labklājības ministrijas kompetencē, un detalizētāka paredzamo grozījumu apspriešana notiks projekta izstrādes gaitā.

 

Informācijas sagatavotājs:
Lelde Kaunese
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938
Lelde.Kaunese@fm.gov.lv

 
  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 
Informācijas statuss
Šī sadaļa ir platforma nepastarpinātai valsts iestāžu komunikācijai ar sabiedrību.

  • Par preses relīžu saturu atbild informācijas iesniedzējs. LV portāls publicē iesūtīto informāciju, to nerediģējot un nemainot.
  • Aicinām valsts pārvaldes iestādes paziņojumu iesūtīšanai izmantot e-pastu: pr@lv.lv
Lietotājiem der zināt.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti