Valsts prezidents, uzklausot A.Kronberga redzējumu par sarunas tematiem, atzinīgi novērtēja izteiktos priekšlikumus un idejas, kas skar arhitektūras jomas tiesiskā regulējuma nostiprināšanas nepieciešamību un arhitekta redzējumu par "Rīga – 2014." darbības mērķiem. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka 2014.gada kontekstā būtu jānostiprina Latvijas valsts un Rīgas pilsētas mērķtiecīga sadarbība, lai ES kultūras galvaspilsētas gads un tam sekojošā pirmā Latvijas prezidentūra ES  2015.gada pirmajā pusē atnestu valstij un pilsētai arī paliekošas vērtības – labiekārtotu publisko ārtelpu, jaunas kultūras infrastruktūras būves, pakalpojumu objektus un transporta būves. Valsts prezidents uzsvēra, ka, viņaprāt, prioritāri ir restaurēt un atjaunot tās publiskās būves, kuras jau darbojušās, un tikai pēc tam būtu jādomā par jaunu objektu celtniecību.

Sarunas gaitā A.Kronbergs uzsvēra, ka Latvijas arhitektu savienība un profesionālā sabiedrība pozitīvi novērtē to, ka Rīgai ir saglabāts pilsētas arhitekta dienests: "Tam un Pilsētas arhitekta kolēģijai jāattīsta profesionālā viedokļa politiskā neatkarība visas sabiedrības interesēs. Novērtējot Rīgas lomu valsts attīstībā, arhitektu profesionālās organizācijas uzskata, ka pilsētas arhitekta dienestiem ir obligāti jābūt visās Latvijas lielajās pilsētās - Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Ventspilī – un tie vēlami arī citās pilsētās – kultūras mantojuma saglabāšanas, labas attīstības un kvalitatīvas vides attīstības interesēs." Arhitekts informēja, ka LAS jau strādā pie likumu veidošanas, lai iestrādātu šo normu Latvijas Republikas likumos. Vienlaikus LAS strādā arī pie profesionālās vides sakārtošanas un uzlabošanas dokumentiem ar mērķi līdzīgi kā citām reglamentētajām profesijām radīt Arhitekta profesijas likumu. Valsts prezidents A.Bērziņš pauda atbalstu šādai pieejai un solīja iesaistīties arī likumprojekta tālāk virzīšanas procesā, kad tas būs sagatavots.

A.Kronbergs uzsvēra, ka Rīgā tuvākajā laika periodā īpaša uzmanība ir pievēršama izmaiņām atvērtajiem- Attīstības plāna un Rīgas vēsturiskā centra plāna – dokumentiem, raugoties uz tiem no sabiedrības interešu un profesionalitātes aspektiem. Valsts prezidents atzina, ka centienos veidot Rīgas attīstības plānu īpaša uzmanība būtu jāpievērš sabiedriskā labuma veidošanai un vairošanai, publisko ārtelpu, tajā skaitā Rīgai raksturīgo ūdensmalu attīstībai, vides kvalitatīvā līmeņa paaugstināšanai.