Šodien, 27. aprīlī, Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti Elizabeti Kēstingeri (Elisabeth Köstinger), lai pārrunātu aktuālos jautājumus ES lauksaimniecības politikas nākotnē.
Edvards Smiltēns augstajai viešņai izklāstīja Latvijas nostāju nevienlīdzīgo
tiešmaksājumu sakarā, izskaidrojot vēsturiskos cēloņus, kas noveduši pie
pašreizējām ļoti atšķirīgajām platības maksājumu likmēm Latvijas un visas
Baltijas lauksaimniekiem, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
Tāpat parlamentārais sekretārs pamatoja Latvijas skeptisko nostāju par Eiropas
Komisijas ierosināto obligāto ekoloģiskās jeb "zaļās komponentes"
ieviešanu, tai paredzot 30% no tiešo maksājumu aploksnes. Latvija uzskata, ka
dalībvalstīm ir jādod tiesības izvēlēties no konkrētiem zaļās komponentes
lauksaimniecības prakses pasākumiem piemērotākos, ņemot vērā atšķirības
dalībvalstīs un to ietekmi uz ekoloģisko situāciju un klimata pārmaiņām.
Eiroparlamentāriete Elizabete Kēstingere atzina, ka nav apstrīdama ļoti lielā
diference tiešmaksājumos starp atsevišķām dalībvalstīm. "Eiropas Parlamentā
valda viedoklis, ka pašreizējie Eiropas Komisijas priekšlikumi nenodrošina
vienlīdzību. Tāpēc Eiropas Parlamentā joprojām norisinās diskusijas, kā panākt
lielāku tiesiskumu un platības maksājumus izlīdzinātu. Bet mēs nedrīkstam
aizmirst, ka Kopējā lauksaimniecības politikā pastāv arī dažādi citi
instrumenti, piemēram atbalsts lauku attīstības pasākumiem," sacīja Elizabete
Kēstingere.
Tikšanās laikā pārrunāti arī lauku attīstības pasākumi, Latvijas pusei
uzsverot, ka arī šim mērķim paredzētais finansējums jāsadala, balstoties uz
publiski pieejamiem un salīdzināmiem kritērijiem. "Mēs vēlamies, lai finansējuma
sadali lauku attīstībai noteiktu Eiropas Padome, nevis vienpersoniski Eiropas
Komisija," teica Edvards Smiltēns. "Lauku attīstības finansējuma sadalē starp
dalībvalstīm ir jānodrošina caurskatāmība."
Tikšanās laikā vēl tika pārrunāti kooperācijas un cukura ražošanas kvotu
jautājumi, kā arī apspriestas mežsaimniecības pamatnostādnes Latvijā un Austrijā
(kas ir viešņas dzimtā valsts). Šajā ziņā varētu izveidoties pamats sadarbībai
nākotnē, īpaši investīciju piesaistes un inovāciju iespējās.
Eiropas Parlamenta deputāte darba vizītes gaitā Latvijā apmeklēs Garkalnes
novada bioloģisko zemnieku saimniecību "Meždruvas – 1", augļkopības saimniecību
"Pīlādži" Siguldas novadā, zemnieku saimniecību "Bajāri" Līgatnes novadā un
atpūtas parku "Rāmkalni" Inčukalna novadā.
Informāciju sagatavoja
Rūta Rudzīte
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.: 67027498
ruta.rudzite@zm.gov.lv