Labākais dzejas krājums

• Eduards Aivars "Sakvojāžs", Neputns
• Andris Ogriņš "Zem pulksteņa pulkstenis", Neputns
• Juris Kronbergs "Ik diena", Mansards
• Ruta Štelmahere "Klēpis", Mansards

Labākais prozas darbs

• Margarita Perveņecka "Gaetāno Krematoss", Dienas Grāmata
• Nora Ikstena "Vīrs zilajā lietusmētelītī", Dienas Grāmata
• Juris Zvirgzdiņš "Atgriešanās Itakā", Dienas Grāmata
• Gundega Repše "Dzelzs apvārdošana", Dienas grāmata

Labākais tulkojums latviešu valodā

• Edvards Vitmors "Sīnāja gobelēns", Dienas Grāmata, tulk. Māra Poļakova
• Mišels Velbeks "Karte un teritorija", Jānis Roze, tulk. Dens Dimiņš
• Andruss Kivirehks "Vīrs, kurš zināja čūskuvārdus", Lauku avīze, tulk. Zane Balode.
• Kristina Sabaļauskaite "Silva Rerum", Zvaigzne ABC, tulk. Dace Meiere;

Spilgtākā debija

• Iveta Ratinīka "Rūgts", Mansards
• Kristīne Želve "Meitene, Kas Nogrieza Man Matus", Mansards
• Jānis Vādons "Virve", Pētergailis
• Toms Kreicbergs "Dubultnieki un citi stāsti", Zvaigzne ABC

Papildus nominantiem ekspertu komisija izvirzījusi piecus literāros darbus, kas nominēti speciālajām balvām kā īpaši notikumi Latvijas rakstniecībā 2011.gadā.

Atis Klimovičš "Personiskā Latvija", Dienas Grāmata

Autoru kolektīvs "MĒS. XX gadsimts. Stāsti", Dienas Grāmata

Māris Salējs "Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika", LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Korāns, tulk. Uldis Bērziņš, Neputns

Valentīns Lukaševičs "Bolti burti", Latgales kultūras centrs

Balvas ieguvēji katrā no 4 nominācijām tiks paziņoti 2012.gada 26. aprīlī plkst. 18.00. balvas pasniegšanas pasākumā Rīgas mākslas telpā. Pasākumā tiks sveikti arī speciālbalvu ieguvēji un sumināts mūža balvas ieguvējs Latvijas rakstniecībā.

Balvas ekspertu komisija "Mūža balvu Latvijas literatūrā 2011" piešķir rakstniekam Andrim Kolbergam.

Sakām – latviešu detektīvs, domājam – Kolbergs; sakām – Kolbergs, domājam – latviešu detektīvs. Tas nebūt nav pārspīlējums, jo būtībā, ja vispār var runāt par tādu parādību kā latviešu detektīvs, tad tā vēsture lielā mērā sakrīt ar Andra Kolberga radošo biogrāfiju. Septiņdesmitajos viņš bija būtībā vienīgais rakstnieks, kas pilnā mērā izmantoja šauro taciņu, ko detektīva iespēju bezgalībā pieļāva padomju ideoloģija. Proti, rakstīja spožus sociālkritiskos detektīvus. Turklāt Kolbergs ne tikai izmantoja šo iespēju, bet arī radīja savu personisko sociālkritiskā detektīva paveidu: sižetiski aizraujošu un tai pašā laikā psiholoģiski viscaur pamatotu; reālajās norisēs dziļi sakņotu un tai pašā laikā paradoksālu; orientētu uz aktualitātēm, taču ar bieziem vēstures zemslāņiem apakšā. Vienlīdz talantīgi Kolbergs izmantoja tās iespējas, ko deviņdesmitajos gados piedāvāja jaunā realitāte, savukārt XXI gadsimtā ar triloģiju par Mendela Davidsona briljantiem iedibināja vēsturiskā detektīva žanru latviešu literatūrā. Un, kas arī nav mazsvarīgi, Kolbergs ar visu savu daiļradi ir apliecinājis, ka detektīvs nebūt nav "zemais" žanrs, par kādu to parasti mēdz uzlūkot. Viss ir pavisam citādi - ir labi un ir slikti detektīvi.

Guntis Berelis

Klasiķis Andris Kolbergs ir vienpersoniski noturējis detektīva žanru Latvijā, kā arī publicējis vērtīgus dokumentālus dienasgrāmatu pierakstus, stāstus un artistiski aizraujošus novadpētnieciskus ceļvežus par Rīgu un Jūrmalu. Vairāk nekā trīsdesmit grāmatās publicētais daļēji apkopots viņa sešu sējumu kopotos rakstos. Andris Kolbergs drosmīgi portretējis un analizējis Latvijas sabiedrību kopā ar daudzajiem skeletiem tās skapjos. Gada balvas literatūrā laureātam Mūža devuma nominācijā raksturīga pedantiska dzīves faktūras pārzināšana, spēja savērpt sižetus, līdzvērtīgus dzīves piedāvātajiem, veselīgs cinisms un rakstniekam nepieciešamais vērīgums, kā arī grodas un plaša lasītāju loka novērtētas stāstnieka spējas, kas iedvesmojušas arī mūsu kinematogrāfistus.

Liāna Langa

Andris Kolbergs dzimis 1938. gadā Rīgā. Mācījies Maskavas Poligrāfijas institūtā (1966.-68). Strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā un citās fabrikās. Publicējas kopš 1965. gada. 70.-80. gados A. Kolbergs kļūst par vienu no populārākajiem latviešu kriminālromānu rakstniekiem, viņa darbi izdoti visā PSRS un vairākās Eiropas valstīs. Atmodas gados viņš kļūst par atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšsēdētāju, Latvijas Detektīvžanra asociācijas prezidentu un atjaunotā žurnāla "Atpūta" galveno redaktoru. Pēdējā laikā sarakstījis vairākus ceļvežus par Rīgu. Pēc A. Kolberga scenārijiem un kriminālromāniem uzņemtas kinofilmas "Liekam būt" (1976), "Atspulgs ūdenī" (1977), "Dāvanas pa telefonu" (1977), "Rallijs" (1978), "Trīs dienas pārdomām" (1980), "Dubultnieks" (1986), "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987), "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (1988), "Depresija" (1991), "Rīgas sargi" (2007).
2010. gadā izdota Andra Kolberga "Dienasgrāmata", kas, apvienojot gan objektīvā fakta realitāti, gan rakstnieka rakstura noteikto subjektivitāti, ir vērtība, ko sauc par laikmeta liecību, laikmeta dokumentu, šajā konkrētajā gadījumā varētu teikt – laikmeta pazinēja, liecinieka liecību.

Vairāk informācijas par katru nominantu, speciālbalvām un mūža balvas ieguvēju, un citām aktivitātem no š.g. 27.marta būs pieejama mājas lapā www.laligaba.lv un no aprīļa vidus ziņu portāla www.delfi.lv Latvijas literatūras gada balvas sadaļā.

Aprīļa laikā LALIGABA nominētās grāmatas lasīšanai uz vietas būs pieejamas Birojnīcā, Berga bazārā un Vīna Studijā Elizabetes ielā 10 un Stabu ielā 30. Grāmatas būs nopērkamas "Jānis Roze", "Valters un Rapa" un citās grāmatnīcās.

Š.g. 13.aprīlī plkst.18.00. Kalnciema kvartālā, Kalnciema ielā 35 varēsiet dzirdēt nominēto prozas un tulkojumu darbu lasījumus.

Š.g. 18.aprīlī plkst.18.00. Vīna Studijā, Elizabetes ielā 10 būs dzirdama nominēto dzejas darbu lasījumi autoru izpildījumā.

Ieeja lasījumos, iepriekš piesakoties elektroniski laligaba@gmail.com.

PAR BALVU

Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā. 2001.gadā tika aizsākta tradīcija ik gadu izvērtēt literāro veikumu un piešķirt balvas literatūrā, kas uzskatāmas par profesionālāko novērtējumu un atzinību izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Kopš 2010.gada par balvu kopīgi rūpējas trīs literatūru pārstāvošas organizācijas - Latvijas Rakstnieku savienība, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Literatūras centrs.

BALVAS ATBALSTĪTĀJI

Latvijas literatūras gada balvu 2011 atbalsta LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, LNSS (Latvijas Nacionālā skolotāju savienība), Andris Grūtups, Raimonds Gerkens, FMS (Finance Management Solutions), Vīna Studija, Rīgas Nami, Rīgas Mākslas telpa, Birojnīca, Kalnciema kvartāls, grāmatnīcu tīkls "Jānis Roze", "Valters un Rapa", ziņu portāls "Delfi", www.kulturasdiena.lv, žurnāls "IR", Latvijas Avīze, žurnāls "Audzinātājs", Latvju Teksti, žurnāls "Lilit", 100 g kultūras, Latvijas Radio 3.

Sīkākas uzziņas: Andra Konste andra.konste@ventspilshouse.lv,  tālr.29207353