Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Ministru kabinetā (MK) otrdien, 11.februārī, apstiprinātā 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programma ,,Izaugsme un nodarbinātība" nosaka Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas septiņiem gadiem. Programma līdz šā mēneša beigām jāiesniedz Eiropas Komisijā. Un Latvija būs pirmā no Baltijas valstīm un viena no pirmajām, kas programmu jau sagatavojusi un iesniegs saskaņošanai Eiropas Komisijā.
Septiņu gadu periodā Latvijai būs pieejami 4,418 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF). Latvija būs ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām dalībvalstīm, un uz katru iedzīvotāju 2014.-2020.gada periodā no ES budžeta saņemsim aptuveni 3000 eiro, aprēķinājusi Finanšu ministrija class="lv_sub_new"(FM).
Astoņas prioritātes
FM sagatavotā programma ir sasaistē ar vairākiem citiem – gan ES, gan nacionālajiem dokumentiem, protams, arī ar Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020.gadam (NAP 2020).
Programma sastādīta dažādos griezumos, ir arī astoņi prioritārie virzieni un pieejamais konkrētā fonda finansējums.
Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas. Atbalsts zinātnes, pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanai, atjaunojot un attīstot zinātnes un tehnoloģiju nozares cilvēkresursus, atbalstot pielietojamu pētījumu īstenošanu, veicinot zinātnisko institūciju koncentrēšanu (apvienošanu), uzlabojot pētniecības infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, veicinot starptautiskās sadarbības iespējas, kā arī sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un privāto sektoru, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, pētniecības rezultātu komercializāciju, jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Atbalsts tiks sniegts arī tehnoloģiju pārneses pakalpojumiem, tai skaitā jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, licencēšanai un jaunu saimnieciskās darbības veicēju un inovatīvu produktu atbalstam tehnoloģiju inkubatoros sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, veicinot inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvara palielināšanos un privātā sektora investīcijas pētniecībai un attīstībai.
IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi. Atbalsts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotai attīstībai, izveidojot vai uzlabojot elektronisko sakaru infrastruktūru, vienlaikus attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi, kas balstās uz pieejamu informāciju, publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, publiskā un privātā sektora integrētiem IKT risinājumiem un Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā digitālajā tirgū, kā arī uzlabojot iedzīvotāju kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu pakalpojumu pieejamībā, sabiedrības produktivitātes paaugstināšanā, administratīvā sloga samazināšanā un mobilitātes paaugstināšanā.
Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja. Veicinot ekonomisko aktivitāti, īpaši reģionos, un saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju un produktivitātes palielināšanos, nodrošinot saimnieciskās darbības attīstību veicinošas infrastruktūras izveidi, paplašinot finansējuma pieejamības iespējas, veicinot ārējo tirgu apguvi un Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, attīstot klasteru darbību, cilvēkresursus, nodrošinot darba tirgus vajadzībām atbilstošu darbaspēku. Papildus minētajam tiks uzlabota tiesu sistēma un celta kapacitāte valsts pārvadē darbam ar saimnieciskās darbības veicējiem saimnieciskās darbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Vienlaikus plānots sniegt atbalstu saimnieciskajai darbībai nozīmīgu teritoriju infrastruktūras attīstībai atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām.
Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs. Primārās enerģijas patēriņa samazināšanai un efektīvas un ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas veicināšanai dažādās nozarēs domātas investīcijas gan enerģijas patēriņa samazināšanai rūpniecībā, gan energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas veicināšanai publiskajās un dzīvojamās ēkās, kā arī uzlabojot siltumavotu efektivitāti un sekmējot vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē. Papildus paredzētas investīcijas arī videi draudzīga transporta attīstībā, nodrošinot CO2 gāzu emisiju samazināšanos.
"ES nauda jāliek lietā ar prātu."
Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte. Atbalsts pasākumiem, kas paredz pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu, pasākumiem, kas nodrošina apglabājamo atkritumu daudzumu samazināšanos un atkritumu atkārtotu izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas palielināšanos. Papildus paredzēti pasākumi, kas nodrošinās Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labu vides stāvokli, kā arī ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, attīstot un uzlabojot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību atbilstoši ES direktīvu prasībām. Vienlaikus plānoti pasākumi, kas veicina integrētu reģionālo attīstību, nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu, kā arī pasākumi, kas veicina pilsētu degradēto teritoriju reģenerāciju atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām.
Ilgtspējīga transporta attīstība. Atbalsts kvalitatīvas un konkurētspējīgas transporta infrastruktūras veidošanai, veicinot transporta un loģistikas pakalpojumu attīstību, samazinot vides piesārņojuma līmeni, kā arī rada priekšnosacījumus līdzsvarotai reģionālajai attīstībai, veicinot jaunu darbavietu radīšanu un ievērojamu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumu.
Nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana. Atbalsts darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanai, pilnveidojot bezdarbnieku prasmes un kvalifikāciju, atbalstot reģionālo un starptautisko darbaspēka mobilitāti, veicinot jauniešu nodarbinātību. ES 2020 stratēģijas kontekstā ieguldījumi paredzēti arī darba vietu kvalitātes pilnveidei un gados vecāku strādājošo ilgākas nodarbinātības veicināšanai. Sociālās iekļaušanas jomā tiks atbalstīta nelabvēlīgākā situācijā esošo darbspējīgo iedzīvotāju aktivizēšana un šķēršļu mazināšana iesaistei darba tirgū, ko sekmēs arī profesionāla sociālā darba attīstība un sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības pilnveide, t.sk. īstenojot pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem.
Izglītība, prasmes un mūžizglītība. Atbalsts paredzēts kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības attīstībai. Tā ietvaros atbalsts tiks sniegts, lai uzlabotu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti un veicinātu to atbilstību tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām; nodrošinātu vispārējās izglītības pieejamību un satura pilnveidi, t.sk. sekmējot darba tirgum atbilstošas karjeras izvēli un mazinot bērnu un jauniešu nabadzību un priekšlaicīgu izglītības sistēmas pamešanu; uzlabotu profesionālās un pieaugušo izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību mainīgajām darba tirgus prasībām, t.sk. pilnveidojot nodarbināto profesionālo kvalifikāciju un kompetences.
Investīcijas mijiedarbē
"Aploksnes" nozīmīgākā daļa – 26 procenti - paredzēti transporta infrastruktūrai, pa 12% finansējuma plānots investēt izglītībā un vides aizsardzībā, pa 11% - pētniecībā, tehnoloģiju attīstībai, inovācijām un pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs.
Ar ieguldījumiem transporta infrastruktūrā tiks risināti gan reģionālās attīstības jautājumi, gan ekonomikas stimulēšana, uzsver FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Mijiedarbe svarīga, lai fondu ieguldījums sniegtu vislielāko labumu. Lai nodokļu maksātājs un iedzīvotāji kopumā sajustu praktisko rezultātu.
Nauda jāizlieto ar jēgu
Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver - jauno fondu nauda jāinvestē lietderīgi.
Nākamās fondu vadlīnijas ir sabalansētas ar nozaru vajadzībām. Sarunās ar Eiropas Komisiju Latvijai ir izdevies pierādīt investīciju nepieciešamību infrastruktūrai, kas ir krietni atpalikusi no ES vidējā līmeņa, turklāt krīzes laikā nauda infrastruktūrai, ceļu labošanai un uzturēšanai tika būtiski samazināta.
ES nauda tiks arī koncentrēta, lai to izmantotu iespējami efektīvāk gan nozaru griezumā, gan reģionu griezumā (izraudzīti centri pārklāj visu Latviju).
Visās programmās ir redzama mijiedarbība. Lai būtu gudra ilgtspējīga izaugsme, ir nepieciešama dažādu nozaru sadarbība, uzsver finanšu ministrs. Tas vēlāk ļaus labāk novērtēt arī fondu izmantošanas efektivitāti, kādu iespaidu šī nauda atstās uz reģioniem.
A.Vilks uzsver, ka jautājums par reģionālo attīstību ir svarīgs ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, kur vēlētos redzēt pēc iespējas vienmērīgāku investīciju pārklājumu dažādos reģionos. Mobilitāte ir ļoti svarīgs faktors, lai būtu lielāka biznesa aktivitāte, nodarbinātība. Tāpēc ir nepieciešams savest kārtībā ceļus, kas to nodrošina. Ja būs labi ceļi, tad arī cilvēki pārvietosies, investīcijas nāks un uzņēmumi tiks dibināti. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc transporta infrastruktūrai ir plānots liels atbalsts.
"„Aploksnes” nozīmīgākā daļa paredzēta transporta infrastruktūrai, jo ceļi ir pamats daudzām lietām."
Analizējot naudas finansējuma sadali teritoriālā griezumā, aprēķināts, ka tas sadalās četrās apmēram līdzīgās daļās, kas paredzētas transporta, nacionālajām, pašvaldību un uzņēmējdarbības iniciatīvām.
A.Eberhards norāda, ka darbības programma neietver ļoti augstu detalizācijas pakāpi ar summām, cik kuram pienākas. Programma iezīmē risinājumus un tam paredzamo finansējumu. Vēl tiks izstrādāti gan normatīvie akti, gan dokumenti, kuros pašvaldības, komersanti un citas institūcijas tiks iezīmētas kā potenciālie finansējuma saņēmēji. Konkrētais sadalījums būs redzams pēc tam, kad realizēsies gan projektu konkursi, gan būs attiecīgie lēmumi par finansējuma sadali.
Piemēram, pašvaldību iniciatīvu finansējuma sadalījums Rīgai paredz vairāk nekā 200 milj. eiro, citām 8 lielajām pilsētām (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils) – vairāk nekā 250 milj. eiro, 21 reģionālajam centram – gandrīz 300 milj. eiro. Atsevišķi plānots finansējums Latgales problēmu risināšanai – vairāk nekā 50 milj. eiro. Vēl - kā nesadalīta pašvaldību projektu nauda ir 350 milj. eiro.
Tas nozīmē, ka, piemēram, vairāk nekā 250 miljoni eiro lielajām pilsētām paredzēti, lai risinātu gan uzņēmējdarbības, gan izglītības un citus ar ekonomisko izaugsmi saistītos jautājumus. Kā skaidro A.Eberhards, balstoties uz attīstības plāniem, pašvaldības definēs risināmos jautājumus un, ņemot vērā finansējuma kopējo ievirzi, sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām virzīs prioritāros jautājumus – izglītības jomā vai saistītus ar ekonomisko izaugsmi un tamlīdzīgi.
Jauno fondu apguve sāksies jau šogad. Ātrākie būs ceļu infrastruktūras un jauniešu nodarbinātības projekti.
Jaunajā plānošanas periodā būs vienkāršota fondu piešķiršana un pārraudzība, tiks mazināts arī iestāžu skaits. "Tas ir tas, ko vēlas uzņēmēji un pašvaldības – koncentrētāku, profesionālāku pārraudzību," piebilst ministrs.
Pārtraukuma ES naudas plūsmā nebūs, jo vēl turpinās iepriekšējā perioda fondu apguve. 2007.-2013.gada ES fondu investīciju periodā Latvijai pieejami 4,53 miljardi no ESF, ERAF un Kohēzijas fonda. Daļa no projektiem vēl ir īstenošanas stadijā, un investīcijas aptuveni 1,5 miljarda eiro apmērā turpinās ieplūst ekonomikā līdz 2015.gada beigām, kad šā perioda projekti ir jāpabeidz.
