Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likuma prasība valūtu konvertēt pēc oficiāli noteiktā kursa un daļas uzņēmēju apņemšanās ievērot godīgu komercpraksi nenodrošina pret cenu kāpumu pārejas periodā no latiem uz eiro. Valsts institūciju pārstāvji par galveno līdzekli pret patērētāju krāpšanu atzīst pašu patērētāju attieksmi.
LV portāla infografika
Lai gan valdības pārstāvji daudzkārt ir skaidrojuši, ka eiro ieviešanai, kas notiks nākamā gada 1.janvārī, nevajadzētu atstāt ietekmi uz preču un pakalpojumu cenām, Ministru kabineta locekļiem un politiķiem nav tiešu iespēju visaptveroši diktēt cenu līmeni. Lielākā daļa no preču un pakalpojumu cenām ir komerccenas, un tās veidojas brīvā tirgus apstākļos, kurā tās nosaka konkurence, un cena ir pieprasījuma un piedāvājuma rezultāts. Savukārt otru daļu, kas arī veido ievērojamu iedzīvotāju izdevumu pozīciju, - administratīvi regulējamās cenas - nosaka neatkarīga institūcija – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Regulētās cenas nemainīsies
Cenu regulēšana notiek tajās nozarēs, kur ir svarīgi nodrošināt pakalpojumu pieejamību visiem patērētājiem vai kur ierobežota tirgus dēļ kādā jomā trūkst konkurences. Cenu regulēšanai var būt pakļauti arī daļēji no budžeta līdzekļiem dotēti pakalpojumi vai preces, kuras tirgus apstākļu dēļ uzņēmējam piegādāt iedzīvotājiem nav izdevīgi. Tādējādi regulētas tiek cenas enerģētikā, kur piegādātāji galvenokārt ir monopolisti, cenas sabiedriskā transporta pakalpojumiem reģionos, kur pārvadājumi privātajiem komersantiem nav izdevīgi, izglītības pieejamības nodrošināšanai, sociālajā un citās jomās, uz kurām attiecināmi minētie nosacījumi.
"Valdībai un politiķiem nav tiešu iespēju visaptveroši diktēt cenu līmeni. "
Valsts ar SPRK starpniecību saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" regulē tarifus šādās nozarēs:
Nevienā no šīm nozarēm līdz ar eiro ieviešanu Latvijā tarifu cenas nemainīsies, jo tās no latiem uz eiro tiks pārrēķinātas pēc Latvijas Bankas līdz šim noteiktā un Eiropas Savienības neatsaucami fiksētā kursa – 0,702804 lati par eiro, skaidro SPRK pārstāve Daiga Reihmane. Tas pats saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumu attiecas uz pakalpojumu un preču cenām, ko kādā jomā regulē pašvaldības, norāda Finanšu ministrijas Eiro projekta komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene.
Likums nosaka: naudas summas pēc ierastajiem matemātikas principiem noapaļojamas līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek apaļots par vienu vērtību uz augšu. Piemēram, ja prece maksā vienu latu, kas pēc oficiālā kursa ir 1,4228… eiro, tad cena ir jānoapaļo uz leju – 1,42 eiro. Ja prece maksā trīs latus, kas pēc oficiālā kursa ir 4,2686… eiro, tad cena jānoapaļo uz augšu – 4,27 eiro.
Komersantiem jānodrošina maiņa atbilstoši kursam
Minētie cenu noapaļošanas principi būs jāievēro arī privātajiem komersantiem – tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, taču tiem nav obligāta pieturēšanās pie strikti noteiktas summas. Piemēram, ja veikalā baltmaizes klaips patlaban maksā 45 santīmus, tirgotājam nav jānodrošina, ka arī pēc eiro ieviešanas tas maksās tikpat. Vienīgais viņa pienākums – atbilstoši likumam matemātiski konvertēt cenu latos uz cenu eiro.
Lai sekmētu godprātīgu un caurskatāmu pāreju uz eiro, Ekonomikas ministrija kopā ar komersantiem sākusi kampaņu "Godīgs eiro ieviesējs". Uzņēmēji, kas tai pievienojušies, parakstot īpašu memorandu, apņemas neizmantot eiro ieviešanu preču un pakalpojumu cenu celšanai; deviņu mēnešu garumā (likumā noteiktais periods no šā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.jūnijam, kad cenas būs jānorāda gan latos, gan eiro) visām precēm un pakalpojumiem norādīt cenas eiro un latos; ievērot oficiālo valūtas maiņas kursu; aicināt sadarbības partnerus pievienoties iniciatīvai; apmācīt savus darbiniekus par eiro ieviešanu un cenu norādīšanu. Taču tas automātiski nenozīmē, ka, piemēram, lielajās lielveikalu ķēdēs, kas, gādājot par savu reputāciju, iesaistījušās akcijā, preces nekļūs dārgākas.
"Cenu regulēšana notiek tajās nozarēs, kur ir svarīgi nodrošināt pakalpojumu pieejamību visiem patērētājiem vai pietrūkst konkurences. "
Daļas uzņēmēju apņemšanās ievērot godīgu eiro ieviešanas praksi nenozīmē, ka pāreja uz jauno valūtu neatstās iespaidu uz cenu līmeni. Citu valstu pieredze liecina, ka, pārejot no nacionālās valūtas uz eiro, cenas ir cēlušās vidēji par 0,2–0,3% jeb diviem līdz trim santīmiem uz 10 latiem, informē Latvijas Banka. Un tas noticis galvenokārt tāpēc, ka daudzi komersanti cenas savām precēm un pakalpojumiem uzcēluši jau pirms pārejas uz jauno valūtu.
No šāda scenārija piepildīšanās nepasargā arī valdības iniciētā kampaņa par godīgu eiro ieviešanu. Pirmkārt, memorands, ko parakstījuši uzņēmēji, nav juridisks dokuments, līdz ar to tam nav juridisku konsekvenču. Otrkārt, akcija "Godīgs eiro ieviesējs" nav saistīta ar cenu regulēšanu, cenu politika ir komercnoslēpums, un to var ietekmēt dažādi faktori, skaidro projekta pārstāve Ilze Salna.
Tātad arī uzņēmēji, kas pievienojušies šai akcijai, faktiski apņemas garantēt tikai to, ko likums jau paredz, – jaunās cenas eiro konvertēt pēc oficiāli noteiktā kursa. Cenu celšana kā objektīvu, tā merkantilu iemeslu dēļ ir iespējama gan līdz akcijas sākumam, gan tās laikā, ja sadārdzinās preces vai pakalpojuma cenu veidojošie komponenti.
Precīzas cenu konvertācijas ievērošanu, pārejot no latiem uz eiro, novēros Ekonomikas ministrija un kontrolēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kam likums deleģējis pilnvaras arī piemērot sankcijas pārkāpumu gadījumā. Atkarībā no pārkāpuma smaguma sods, ko var piemērot negodīgajiem uzņēmējiem, ir līdz 1000 latu par cenu aplamu atspoguļošanu un līdz 10 000 latu par apzinātu patērētāju maldināšanu.
"Mūsu mērķis nav sodīt, bet sakārtot," norāda PTAC Patēriņa preču uzraudzības daļas vecākā eksperte Kristīne Kukulīte-Brenca. Komersantiem, kas cenas nebūs norādījuši atbilstoši oficiāli noteiktajam kursam, sākotnēji izteiks brīdinājumu, ņemot vērā neapzinātas kļūdīšanās iespējamību, kas, piemēram, veikalos ar tūkstošiem preču var būt visai augsta. Taču gadījumos, kad atkārtotā pārbaudē komersants pārkāpumus joprojām nebūs novērsis vai tiks konstatēti citi fakti, kas liecina par apzinātu patērētāju krāpšanu, sankcijas atbilstoši likumā paredzētajām iespējām būs bargākas, skaidro PTAC pārstāve.
Saskaroties ar sev neizprotamu cenu kāpumu, klientam ir tiesības par tā iemesliem izjautāt tirgotāju vai pakalpojuma sniedzēju, kuram šādos gadījumos nāktos sniegt izsmeļošu skaidrojumu, norāda I.Salna, aicinot sabiedrību aktīvi izmantot šo iespēju.
"Akcija "Godīgs eiro ieviesējs" nav saistīta ar cenu regulēšanu. Cenu politika ir komercnoslēpums, un to var ietekmēt dažādi faktori. "
Jebkuram patērētājam, konstatējot, ka cenu pārrēķināšana nav notikusi godprātīgi, ir tiesības vērsties ar sūdzību PTAC. Lai gan pāreju no latiem uz eiro uzraudzīs valsts iestādes, galvenais godīgas komercprakses noteicējs būs patērētājs ar savu izvēli iepirkties vai neiepirkties pie komersanta, kurš pieļauj klientu krāpšanu, uzsver visu aptaujāto institūciju pārstāvji.
"Ņemot vērā, ka cenas ir viena no lielākajām aktualitātēm mūsu sabiedrībā, es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju aktīvi iesaistīties šajā iniciatīvā un rūpīgi sekot līdzi tam, kā veikalu plauktos un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek norādītas cenas, pārejot uz eiro," mudina finanšu ministrs Andris Vilks.
Jaunākais Finanšu ministrijas uzdevumā veiktais sabiedriskās domas pētījums liecina, ka iedzīvotāju zināšanas un interese par jaunās valūtas ieviešanas praktiskajiem aspektiem palielinās. Par pāreju uz eiro labi informēti ir 65 procenti aptaujāto, slikti informēts ir 31 procents, bet 4 procentiem ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Valdības iniciatīvas vairot sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai, salīdzinot ar situāciju vasaras sākumā, pozitīvus rezultātus nav nesušas, secināts pētījumā. Jaunās valūtas ieviešanu Latvijā atbalsta 38 procenti iedzīvotāju, bet noraida 53 procenti. Skepses galvenais iemesls ir tieši bažas par iespējamo cenu celšanos, ko varētu izraisīt pāriešana no latiem uz eiro.
