Pirmdiena,
20. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Vides studijas. Kur mācīties un ko apgūt?


Iluta Plotņikova
10.07.2013

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Jūlijā sarosās gan augstskolas, gan topošie studenti, kuri ir izvēles priekšā, kādu no daudzajām studiju programmām apgūt. Nenoliedzami perspektīvi un tautsaimniecībā noderīgi būs vides jomas speciālisti, kurus gatavo sešas Latvijas augstākās mācību iestādes. Tās piedāvā gan akadēmiskās, gan profesionālās bakalaura studiju programmas un daudzpusīgu zināšanu apjomu no vides aizsardzības un pārvaldības līdz videi draudzīgām tehnoloģijām.

Latvijā ar vides izglītību saprot izglītību, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām; izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas; kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai.

Vides aizsardzības likums noteic, ka augstskolu un koledžu visu studiju obligātajā daļā jāiekļauj vides aizsardzības kurss. Taču jauniešiem, kuriem vides jautājumi rūp un ir interese tos izzināt padziļināti, ir iespēja studēt sešu Latvijas augstskolu piedāvātajās pamatstudiju programmās.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vecākā referente Velga Kakse atzīst: vide un tās aizsardzības jautājumi jauniem cilvēkiem nav mazsvarīgi. Lai arī nav precīzu statistikas datu, kuri uzrādītu visu skolēnu attieksmi pret vides jautājumiem, pēc individuālām sarunām iespējams secināt, ka jauniešus satrauc apkārtne un viņi ir ieinteresēti, lai tā būtu pēc iespējas sakoptāka un tīrāka.

Īpaši uzteicamas ir tās augstskolas, kas ar dažādu pasākumu un konkursu palīdzību cenšas ieinteresēt skolēnus, mudinot pievērst vides jautājumiem pastiprinātu uzmanību.

Kur studēt vides zinātni?

Vides aizsardzības likumā vides zinātne definēta kā zinātnes nozare, kas pēta vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību un to mijiedarbību ar cilvēka veidoto vidi, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un tās sastāvdaļām.

Rīgā bakalaura studiju programmā ar šādu nosaukumu studentus aicina studēt divas augstskolas – Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte.

"Vides zinātne pēta vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību un to mijiedarbību ar cilvēka veidoto vidi, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi."

LU bakalaura studiju programmas "Vides zinātne" direktors prof. Oļģerts Nikodemus uzsver, ka pirmajā kursā šajā programmā ir piešķirtas 30 budžeta vietas. Obligātie mācību priekšmeti dalīti četrās lielās grupās:

  • dabas zinātņu pamati – Zemes zinātnes, bioloģija laboratorijā, ķīmija, Zemes fizika;
  • ģeozinātņu pamati – klimatoloģija, hidroloģija, augsnes zinātne, kartogrāfija, tālizpēte un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;
  • vides zinātnes pamati – vides zinātnes pamati, dabas daudzveidība un aizsardzība, vides ķīmija, ekoloģija ar ainavu ekoloģijas pamatiem;
  • vides pārvaldības pamati – vides pārvaldība, vides ekonomika, vides tehnoloģijas un vides tiesības.

Savukārt, balstoties uz izvēles studiju kursiem un izstrādāto bakalaura darba tēmu, studentam ir iespējas specializēties šādos virzienos:

  • dabas aizsardzībā;
  • vides ķīmijā un ekotoksikoloģijā;
  • vides bioloģijā;
  • vides ģeogrāfijā;
  • vides pārvaldībā.

Studiju programma ietver arī lauka pētījuma metodoloģiju klimatoloģijā, hidroloģijā, Zemes zinātnēs, dabas aizsardzībā, ekoloģijā un citos kursos.

Par programmas priekšrocību O.Nikodemus uzskata to, ka programma saņēmusi visaugstāko starptautisko vērtējumu un šīs programmas beidzēji sekmīgi turpina studijas dažādās Eiropas, ASV un Austrālijas augstskolās maģistrantūras un doktorantūras studiju programmās. Savukārt studiju kursus docē vadošie Latvijas vides zinātnes un citu zinātņu speciālisti, pēc kuru veidotām mācību grāmatām mācās studenti citās Latvijas augstskolās.

Tā kā "Vides zinātne" ir akadēmiska studiju programma, studentiem nav paredzēta prakse uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs, taču nākotnē šāda iespēja tiks nodrošināta.

Rīgas Tehniskajā universitātē apgūstamo  "Vides zinātnes" trīsgadīgo bakalaura studiju programmu atzinīgi vērtē Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vecākā laborante Ieva Pakere.

Jaunajā studiju gadā programmai piešķirtas 30 budžeta vietas. Programmā iekļautie priekšmeti iedalīti divos blokos:

  • fundamentālo (obligāto) priekšmetu bloks;
  • specializēto priekšmetu bloks.

I.Pakere norāda, ka šī programma ir vērsta uz vides aizsardzības tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu, tīrāku tehnoloģiju un ilgtspējīgas attīstības principu ieviešanu.

Studiju programmas mērķis ir sagatavot plaša profila un augstas kvalifikācijas speciālistus ar sistēmisku domāšanu un izpratni, kas ir spējīgi sekot vides tehnoloģiju evolūcijai un sekmīgi piedalīties videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā.

Lai gan studiju programmā nav iekļauta mācību prakse, studenti pēc otrā kursa beigšanas jau ir ieguvuši pietiekamas zināšanas, kas nereti ļauj pašiem atrast darba/prakses vietu un to veiksmīgi apvienot ar studijām.

Akadēmiskajā bakalaura studiju programmā "Vides zinātne" iespējams studēt arī Daugavpils Universitātē. Programmas direktors Juris Soms informē, ka studēt gribētājiem pieejamas 25 līdz 30 budžeta vietas. Studijas ilgst trīs gadus ,un studiju kursus tematiski var iedalīt piecos moduļos:

  • vides zinātne;
  • ģeogrāfijas un zemes zinātne;
  • ekoloģija un bioloģija;
  • fundamentālās dabaszinātnes;
  • ģeomātika un pētījumu metodoloģija.

J.Soms skaidro, ka apakšvirzieni, kuros studenti var specializēties savu pētījumu ietvaros, ir vides ķīmija un ekotoksikoloģija, dabas aizsardzība, vides pārvaldība vai vides inženierzinātne.

Nozīmīga studiju procesa sastāvdaļa ir laboratorijas nodarbības un praktikumi, kam atvēlēta puse vai pat divas trešdaļas no priekšmeta apguvei paredzētā laika teju visos mācību priekšmetos.

Pēdējo divu gadu laikā studiju tehniskās bāze uzlabošanai ieguldīts vairāk nekā viens miljons latu, bet, lai padarītu šo programmu vēl spēcīgāku un pilnīgāku, būtu nepieciešams vairāk iesaistīt ārzemju viesprofesorus un vieslektorus, kā arī nodrošināt plašāku angļu valodas lietošanu jau esošo mācību priekšmetu apguvē.

Vides un ūdenssaimniecības studijas

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauku inženieru fakultāte piedāvā studēt profesionālajā bakalaura studiju programmā "Vide un ūdenssaimniecība". Studiju ilgums šajā programmā ir pieci gadi, un pirmajā kursā tiek nodrošinātas 35 budžeta vietas.

Docente un programmas direktore Inga Grīnfelde skaidro, ka studiju kursi dalās trīs blokos:

  • vispārizglītojošie (ētika, estētika, socioloģija, tiesību pamati, uzņēmējdarbība un vides ekonomika u.c.);
  • nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju (vides politika, būvniecības rasēšana, ekoloģija, pazemes ūdeņu hidroloģija u.c.);
  • nozares profesionālās specializācijas studiju kursi (mērniecība, ģeoloģija, datorprojektēšana u.c.).

Piedāvātie apakšvirzieni ir meliorācija, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu saimniecība, kā arī hidrotehniskā būvniecība.

"Augstskolas, kuras īsteno vides jomas studiju programmas, piedāvā 25 līdz 35 budžeta vietas."

I.Grīnfelde uzsver, ka nozares profesionālās specializācijas kursu laikā tiek iegūtas ne tikai teorētiskās, bet arī praktiskās iemaņas, izstrādājot kursa darbus, kursa projektus un veicot laboratorijas darbus. Praksēm kopumā ir atvēlētas 32 nedēļas.

Šajā programmā studējošo galvenais ieguvums ir profesionālā kvalifikācija - vides inženieris. Profesionālā kvalifikācija ir absolventu priekšrocība darba tirgū un pēc sertifikācijas procesa iziešanas un ļauj veikt gan projektēšanas, gan būvniecības darbus, kā arī strādāt kā ekspertam izvēlētajā nozarē.

Kā kļūt par vides inženieri?

Šādu studiju programmu piedāvā Rēzeknes Augstskola. Profesionālās bakalaura studiju programmas "Vides inženieris" direktors Gotfrīds Noviks stāsta, ka programmas ilgums pilna laika klātienes studijās ir četri gadi un šogad pieejamas 25 budžeta vietas.

Studiju kursus var dalīt divās daļās:

  • kursi, kas nodrošina zinātnisko līmeni (fundamentālie augstākās matemātikas, fizikas un ķīmijas studiju kursu cikli);
  • kursi, kas nodrošina profesisonālo līmeni (vides aizsardzība, vides ķīmija, ekotehnoloģija, inženierģeoloģija, degradēto teritoriju atjaunošana u.c.).

G.Noviks skaidro, ka pašlaik ir izstrādāti un sākot ar 2014./2015. studiju gadu šajā programmā studentiem tiks piedāvāti divi papildu studiju moduļi "Vides inženieris atjaunojamā enerģētikā" un "Vides inženieris cilvēka dzīvības procesu nodrošināšanā". Tātad – studiju programma faktiski gatavo plaša profila speciālistus ar daudzpusīgām zināšanām vides inženierijā, kas ļauj absolventiem strādāt dažādās vides aizsardzības jomās.

Liepājas Universitātes Dabas un sociālo zinātņu fakultātes dekāne Māra Zeltiņa norāda, ka profesionālās bakalaura studiju programmas "Vides un atjaunojamo energoresursu pārvaldība un inženierija" ilgums ir četri gadi un rezultātā tiek iegūts profesionālā bakalaura grāds vides zinībās.

Programmai ir divi apakšvirzieni:

  • vides pārvaldība;
  • vides inženierija.

Tātad - iegūstamā kvalifikācija ir vides pārvaldības speciālists vai vides inženieris.

Vides pārvaldībā akcents likts uz plānošanas un stratēģiskās vides pārvaldības priekšmetiem - ūdens resursu apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu, ekosistēmu un pilsētvides aizsardzību un pārvaldi, kā arī vides komunikāciju. Savukārt apakšvirzienā "Vides inženierija" studenti apgūst, piemēram, vides piesārņojuma samazināšanas un klimata tehnoloģijas, hidrodinamiku, enerģētiku, elektroniku un elektrotehniku, biofiziku, atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Programmas priekšrocība - studiju priekšmetu daudzveidība, kā arī iespēja iegūt gan bakalaura grādu, gan kvalifikāciju.

Ko augstskolas sagaida no studenta?

Augstskolu pārstāvji no studentiem noteikti sagaida zinātkāri un radošumu. Ne mazāk svarīga būs studentu spēja sadarboties, būt aktīviem un izrādīt iniciatīvu.

I.Pakere uzsver, ka vides zinātnes studentam jāspēj kritiski paraudzīties uz apkārt notiekošo, jābūt radošam, ar inovatīvām idejām, praktiskam cilvēkam ar nebeidzamu vēlmi darboties.

G.Noviks neslēpj, ka studentiem, kas izvēlēsies studēt šādās programmās, jābūt spējīgiem apgūt ne visai vieglus studiju kursus un vienlaikus jāizprot kā dabas attīstības likumi, tā cilvēka inženierdarbības procesi.

Augstskolu pārstāvji norāda, ka nozīmīgu daļu no studiju procesa aizņem praktiskās nodarbības - darbs laboratorijās, došanās pārgājienos/ekspedīcijās un lauku prakses. Topošajiem studentiem jāņem vērā, ka reizēm nāksies aizmirst par komfortu un ērtībām, aizkavēties laboratorijā vai pie datora, lai turpinātu iesākto darbu, reizumis līdz vēlam vakaram.

Izglītība paver iespējas

Lai arī pēc pamatstudijām ir plašas iespējas turpināt studijas maģistra līmeņa programmās, biežāk jauniešus interesē tas, vai būs izredzes strādāt izvēlētajā nozarē. Augstskolu pārstāvji pauž pārliecību, ka atrast darbu iespējas ir, lai gan nenoliedz, ka tas lielā mērā atkarīgs no jaunā speciālista motivācijas un aktivitātes.

I.Grīnfelde norāda, ka 90% no LLU attiecīgo studiju programmu absolventiem strādā nozarē atbilstoši savai izvēlētajai specializācijai un piedalās Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamajā ūdenssaimniecības un hidrotehnisko būvju infrastruktūras uzlabošanā un attīstībā.

Darba tirgū šie speciālisti ir pieprasīti, jo teritoriju nosusināšanā un apūdeņošanā, kā arī hidrotehniskajā būvniecībā un ūdenssaimniecībā trūkst kvalificētu inženieru.

"Vides inženiera kvalifikācija ir viena no visvairāk pieprasītajām specialitātēm pasaulē, sevišķi - attīstītajās valstīs."

O.Nikodemus atklāj, ka saskaņā ar pētījumiem pēc bakalaura studiju programmas beigšanas ap 50–60% no tiem, kas neturpina studijas maģistrantūrā, strādā specialitātē ar vides zinātni vai ģeogrāfiju sastītā jomā. Savukārt pēc vides zinātnes maģistrantūras pabeigšanas darbu specialitātē iegūst jau 80–90% absolventu.

G.Noviks skaidro, ka vides inženiera kvalifikācija ir viena no visvairāk pieprasītajām specialitātēm pasaulē, sevišķi attīstītajās valstīs, līdz ar to absolventiem paveras iespējas atrast darbu arī aiz Latvijas robežām.

Savukārt I.Pakere vērš uzmanību uz to, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā vides zinātne sākusi attīstīties salīdzinoši nesen, un tas nozīmē, ka esošajiem un topošajiem vides zinātnes studentiem pavērsies arvien jaunas iespējas.

Darba devēji gaida praktiskās iemaņas

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir viens no lielākajiem darba devējiem vides zinātnes un vides pārvaldības nozaru jaunajiem speciālistiem. Centra speciālisti norāda, ka viņiem nav iebildumu pret šo studiju programmu absolventu teorētiskajām zināšanām, taču praktiskajam darbam sagatavotība ir nepietiekama.

Jaunajiem speciālistiem un augstskolu attiecīgo programmu absolventiem ir labas zināšanas informācijas tehnoloģiju jomās, jaunas, netradicionālas un inovatīvas idejas, viņi pārvalda kartogrāfiskās programmas un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kas LVĢMC darbā ir sevišķi svarīgi. Arī jauno speciālistu valodu zināšanas ir teicamas un lieti noder LVĢMC starptautiskajos projektos, jo centra sadarbības partneri ir vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras visā pasaulē.

LVĢMC iesaka
 

  • Jauniešiem - apgūt pamatzināšanas eksaktajos priekšmetos jau iepriekšējos izglītības posmos, zināt vairāk, piemēram, par zemes uzbūvi, atmosfēru, vides problēmām, klimata statistiku.
  • Studentiem - paplašināt pētījumu lauku vides pārraudzības nozarē, izstrādājot bakalaura vai maģistra darbus, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vides jomas pētījumos.
  • Augstskolām - uzlabot iespējas iegūt praktiskās zināšanas jau studiju procesā, vairāk pievērst uzmanību vides likumdošanai un mācīt to praktiski pielietot, piedāvāt apgūt elementārās lietvedības zināšanas, kā arī veidot studiju programmas vides zinātnes jomās, kas pašlaik Latvijā nav apgūstamas, piemēram, hidroģeoloģijā.

Uzziņai

LVĢMC šobrīd strādā:

  • 33 darbinieki, kuri ieguvuši izglītību programmā "Vides zinātne";
  • 4 darbinieki - programmā "Vides pārvaldība";
  • 13 darbinieki – "Inženieriju" programmās.

Bakalaura un maģistra grādu ieguvuši:

  • ģeogrāfijas jomā - 20 darbinieki;
  • ģeoloģijas jomā - 12 darbinieki;
  • ķīmijas un bioloģijas jomā – 16 darbinieki.
 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti