Svētdiena,
20. augusts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Mediācija civilprocesā: turpmāk arī ar tiesas ieteikumu


Mudīte Luksa,
LV portāls

03.12.2012

ĪSUMĀ

  • Saeimā iesniegts un nodots izskatīšanai komisijās likumprojekts "Mediācijas likums".
  • Likumprojekts nosaka tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu meditācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu. Jaunums - tiesvedības procesa un mediācijas sasaiste.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -0

Saeimā 26.novembrī tika iesniegts un nodots izskatīšanai komisijās likumprojekts „Mediācijas likums”. Šajā normatīvajā aktā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās.
„Likums ir tieši saistīts ar tiesu darba efektivizāciju un paver skatu uz domstarpību citādas risināšanas, proti, sadarbības, ceļu,” uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns. „Tiesa var izšķirt strīdu, taču tā neizšķir domstarpību pamatu. Mediācija savukārt ir vērsta uz tā meklēšanu un abpusēji pieņemama risinājuma rašanu.”

Mediācija ir alternatīva domstarpību risināšana civiltiesiskajās attiecībās ar neitrālas trešās personas (mediatora jeb starpnieka) palīdzību. Tā sekmē un atbalsta attiecību harmonizāciju, sociālo sadarbību un savstarpējo ētiku tiesiskajās attiecībās.

Jaunā Mediācijas likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu. Likums arī noteiks vienotus šā procesa pamatprincipus un noteikumus, kā arī regulēs prasības tiesas ieteiktai meditācijai.

Mediāciju varēs ierosināt tiesa

Likums attieksies uz domstarpībām civiltiesiskajās attiecībās, kuru atrisināšana iespējama, izmantojot šādu brīvprātīgu sadarbību. Mediācijas process norisinās pēc noteiktas strukturētas shēmas, sākotnēji identificējot sarunu tēmas, pēc tam noskaidrojot procesa faktus un iesaistīto pušu pozīciju, kā arī apzinot vajadzības un intereses. Ja sadarbība norisinās veiksmīgi, ar mediatora palīdzību tiek izstrādāti lietas risinājumi un noslēgta vienošanās.

Mediācija mūsu valstī nav gluži svešs jēdziens: civillietās tā diezgan plaši izmantota arī līdz šim, bet galvenokārt ārpus tiesas procesa (kaut gan Civilprocesa likums pieļauj iespēju pusēm vienoties par meditācijas izmantošanu, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības).

Līdztekus Mediācijas likumprojektam ir izstrādāts un vienotā paketē parlamentā iesniegts vēl viens normatīvais akts – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas noteic: tiesa vai tiesnesis, ņemot vērā strīda raksturu, pusēm piedāvā strīdu risināt ar mediatora palīdzību. Tātad tiek ieviesta tiesvedības procesa un mediācijas sasaiste.

"Mediācijas likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu."

Šo faktu kā ļoti būtisku uzsver TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža: "Mediācijas likumprojekts paredz, ka tiesai ir iespējams izmantot meditāciju gan pie lietas ierosināšanas, gan sagatavojot lietu izskatīšanai, gan arī lietas iztiesāšanas gaitā, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja puses atsaucas šim piedāvājumam un abas piekrīt izmantot meditāciju, tad tiesa nosaka termiņu, kura laikā šis mediācijas process ir organizējams."

Šobrīd Latvijā meditācijas jomā iesaistījušās vairākas nevalstiskās organizācijas, kas organizē arī mediatoru apmācību, un aktīvi strādā aptuveni pussimts mediatoru. Tomēr mācību programmas un prasības ievērojami atšķiras; tas ir pieļaujami ārpus tiesas procesa, bet ne tad, ja tieši tiesa (tiesnesis) piedāvās pusēm domstarpības risināt ar mediatora palīdzību (tiesas ierosinātā jeb atvasinātā mediācija). Tādēļ ir nepieciešama jau iepriekš minētā procesa sakārtošana, ar likumu nosakot tā pamatprincipus, iesaistīto dalībnieku tiesības un pienākumus, sertifikācijas un atestācijas kārtību.

Ieguldījums tiesu darba efektivitātē

Mediācijas jomā darbojošos organizāciju līdzšinējā pieredze liecina, ka šo procesu lielākoties izmanto domstarpību risināšanai ģimenes tiesiskajās un komerctiesiskajās attiecībās. Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā minēts: saskaņā ar Tiesu administrācijas statistikas pārskatu par civillietām pirmajā instancē, 2011.gadā saņemtas 4215 prasības par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai, 702 prasības par vecāku aizgādības izbeigšanu un aprobežošanu, 2804 prasības par laulības šķiršanu un 20294 prasības par zaudējumu un parāda piedziņu.

Mediācijas ieviešana ne tikai sekmēs sabiedrības attieksmes maiņu domstarpību risināšanā (nesaskaņas, kas radušās starp pusēm, ir viņu personiskās domstarpības, par kuru atbildība jāuzņemas pašiem), bet arī atslogos tiesas.

"Likums attiecas uz domstarpībām civiltiesiskajās attiecībās."

Piemēram, plānošanas dokumentā "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam", ņemot vērā citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi tiesas ierosinātās mediācijas jomā, paredzēts, ka 2013.gadā šim procesam būtu nododamas vismaz 8% no atsevišķu kategoriju civillietām, 2014.gadā – 14%, savukārt 2015.gadā – jau vismaz 20 procentu. Tātad tiesas ierosinātās mediācijas veiksmīga ieviešana varētu ievērojami mazināt tiesu noslodzi, līdz ar to saīsinātos lietu izskatīšanas termiņi, kas ir svarīgs efektīvas tiesvedības nosacījums.

Zvērināts advokāts Jānis Lapsa, atzinīgi novērtējot likumprojekta ideju stiprināt tiesas iesaisti meditācijas procesā, kopumā nav tik optimistisks. "Mediācija var notikt tikai tad, ja tam piekrīt abas puses, jo šis process ir brīvprātīgs. Arī pašlaik ģimenes laulību domstarpību gadījumos it bieži kā mediatori strādā abu pušu advokāti, arī bāriņtiesu darbinieki, mēģinot panākt izlīgumu, samierināt konflikta dalībniekus. Dažkārt, izsverot visus argumentus, tas arī izdodas un lieta līdz tiesai nemaz nenonāk, vai arī izlīgumu panākam pirmajā instancē. Bet tādu gadījumu ir salīdzinoši maz.

Manuprāt, ir jāņem vērā kāda īpatnība: Eiropas valstīs, kur tiesiskā disciplīna un apzinīgums iesakņojies jau vēsturiski, mediācijas process patiešām darbojas. Ja tiesnesis ierosina, ka ir iespējama vienošanās un ieteicams mediācijas process, cilvēki tam piekritīs – kas jādara, jādara. Pie mums cilvēki ne tik bieži godīgi atzīs savu vainu vai komercsaistības, bet ieņems pozīciju – neko nezinu, pierādiet tiesā ar faktiem!

"Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.jūnijam jāizdod īpaši noteikumi par mediatoru sertifikācijas kārtību."

Ja ir pierasts pie šādas lietu kārtības, tad diez vai, ja lieta nonākusi līdz tiesai, meditācija tiks uztverta par vēlamu. Turklāt mediatora pakalpojumi arī nebūs bez maksas – arī tas, nezinot par iespējamiem atvieglojumiem, varētu būt iemesls šā pakalpojuma noraidījumam. Bet kopumā šā likuma rosinātās pārmaiņas atbalstu, katrā ziņā laika gaitā tās var nest pozitīvas pārmaiņas."

Mediācija kā alternatīvs domstarpību risināšanas veids netiks nodrošināta bez maksas;  ja puses vēlēsies savu savstarpējo strīdu risināt, izmantojot mediāciju, būs jāmaksā saskaņā ar konkrētā mediatora pakalpojumu cenrādi. Taču I.Ilgaža skaidro: "Attiecībā uz noslēgtajiem izlīgumiem Civilprocesa likums jau šobrīd paredz, ka tad, ja tiesa apstiprina pušu noslēgtu izlīgumu (tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos) – atmaksājama iemaksātā valsts nodeva 50 procentu apmērā. Ar jaunajiem grozījumiem Civilprocesa likums tiek papildināts, nosakot, ka tādā pašā apmērā valsts nodeva atmaksājama arī gadījumos, ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasības atsaukums saistībā ar mediācijas ceļā panāktu vienošanos."

Pamatprincipi – brīvprātība un konfidencialitāte

Ņemot vērā to, ka visefektīvāk mediācija var tikt izmantota tieši ģimenes strīdu risināšanā, nākotnē būtu izvērtējama iespēja noteikt atvieglojumus mediācijas izmantošanai šajos strīdos, piemēram, ģimenēm ar nelieliem ienākumiem.

Kā jau vairākkārt uzsvērts, viens no meditācijas pamatprincipiem ir brīvprātība. Mediācijas likumprojekta 3.pantā ir teikts: "Pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā, mediācijas uzsākšanu, mediatora izvēli, mediācijas norisi mediatora noteiktajās robežās, mediācijas pārtraukšanu un izbeigšanu ar vai bez vienošanās noslēgšanas."

Saistībā ar konfidencialitāti likumprojekta 4.pantā ir minēti šādi nosacījumi:

  • informācija, kas iegūta meditācijā vai ir ar to saistīta, ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi;
  • mediators pusei neizpauž otras puses sniegto informāciju, ja otra puse tam nav piekritusi;
  • mediatoru aizliegts nopratināt kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi mediācijā vai ir ar to saistīti. Mediācijas dalībniekiem ir tiesības atteikties liecināt par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi mediācijā vai ir ar to saistīti.

Šis pants gan neattiecas uz gadījumiem, ja:

  • šāda informācija nepieciešama tiesību aizsardzības un tiesu varas institūcijām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei;
  • tās izpaušana ir nepieciešama, lai nodrošinātu bērna tiesību vai interešu aizsardzību, kā arī novērstu kaitējumu personas fiziskai vai psiholoģiskai integritātei;
  • mediācijā panāktas vienošanās satura izpaušana ir vajadzīga, lai īstenotu vai izpildītu konkrēto vienošanos.

Mediatoram ir neitrāla attieksme pret pusēm, ļaujot tām pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos. Mediators personiski nav ieinteresēts konkrētajā mediācijas iznākumā. Ja radušies apstākļi, kas var ietekmēt mediatora neitralitāti, viņam nekavējoties tas jādara zināms meditācijas procesā iesaistītajiem dalībniekiem.

Par mediācijas izmantošanu, lai risinātu domstarpības, kas jau radušās vai var rasties nākotnē, puses var vienoties mutiski vai rakstiski. Ja piekrišana mediācijai saņemta, bet puses nevar vienoties par mediatoru vai citiem jautājumiem, un tādēļ līgums ar mediatoru netiek noslēgts 30 dienu laikā no piekrišanas saņemšanas, puse pirms prasības celšanas tiesā lūdz biedrību "Mediācijas padome" noteikt mediatoru. Padomes rīcībā ir sertificētu mediatoru saraksts, no kura vēlamo kandidatūru padomei ir jāizvēlas 10 dienu laikā.

Kas ir sertificēts mediators?

Sertificēts mediators var būt fiziska persona, kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu; saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu; prot valsts valodu augstākajā līmenī; noklausījusies mediatora apmācības kursu un ieguvusi mediatora sertifikātu. Ja kandidāts atbilst šīm prasībām un nav bijis konfliktā ar likumu (sk. likumprojekta 17.pantu), viņš var iesniegt iesniegumu Mediācijas padomē, kas organizē sertifikācijas un atestācijas pārbaudījuma norisi.

Sertifikācijas pārbaudījumu un sertificētiem mediatoriem noteikto atestācijas pārbaudījumu, kā arī lēmumu par mediatora sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem ar tieslietu ministra rīkojumu uz trim gadiem izveidota Mediatoru sertifikācijas komisija. Likumprojektā noteikts, ka tās sastāvā darbojas TM, augstskolu akadēmiskā personāla un Mediācijas padomes pārstāvji, kā arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesis. Komisijas priekšsēdētājs ir TM pārstāvis, un tās darbību un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi nosaka: mediatori, kuriem sertifikāti izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iekļaujami sertificētu mediatoru sarakstā tikai pēc sertifikācijas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu.

Noteikumi par tiesas ieteiktu mediāciju stāsies spēkā pēc sertificētu mediatoru saraksta izveidošanas.

Likumprojekta pārejas noteikumos arī teikts, ka Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.jūnijam jāizdod īpaši noteikumi par mediatoru sertifikācijas kārtību, turklāt pats Mediācijas  likums vēl jāpieņem Saeimā.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'ES tiesību normas  

  Ieteikt:  +4
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti