Ar ko nodarbojas sociālais uzņēmums?
Lai gan Latvijā sociālā uzņēmējdarbība vēl tikai sāk attīstīties un tās regulējums ir diskusijas stadijā, Eiropas Savienībā (ES) 2011.gada 25.oktobrī Eiropas Komisija (EK) izdeva paziņojumu par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu "Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam". Šajā dokumentā EK ir noteikusi, ka sociālais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālās ietekmes īstenošana, nevis ieguvumu radīšana saviem īpašniekiem vai partneriem. Tas darbojas tirgū, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, un ienākumus lielākoties izmanto sociāliem mērķiem. Šos uzņēmumus vada atbildīgi un pārredzami, proti, iesaistot uzņēmuma ekonomiskajā darbībā tā darbiniekus, klientus un ieinteresētās puses.
Izpratne par jēdzienu "sociālais uzņēmums" pasaulē mēdz atšķirties, piemēram, viens no sociālās uzņēmējdarbības attīstītājiem, mikrokredītu koncepcijas izstrādātājs un Nobela Miera prēmijas laureāts Muhameds Junuss nosauc septiņus principus. Viņaprāt, sociālā uzņēmuma principi ir šādi:
- biznesa mērķis ir novērst nabadzību vai sociālas problēmas (piemēram, izglītībā, veselībā), nevis maksimāli gūt peļņu;
- finansiāla un ekonomiska ilgtspēja;
- investori saņem atpakaļ savu ieguldījumu bez procentiem;
- kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņu izmanto tā pilnveidei un paplašināšanai;
- atbildīga attieksme pret vidi;
- darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus;
- darboties uzņēmumā ar prieku.
Savukārt Labklājības ministrijas pārstāve šī gada 23.novembrī konferencē "Sociālā uzņēmējdarbība – Latvijas ekonomikas un reģionālās attīstības iespēja vai drauds" norādīja, ka Labklājības ministrija saskata šādus sociālās uzņēmējdarbības principus: sociālu problēmu risināšana, sociālais uzņēmums darbojas patstāvīgi, ir ilgtspējīgs, ir algoti darbinieki, peļņu investē, ir pārraudzība un kontrole.
"Uzņēmums Latvijā, kas sevi sauc par sociālo uzņēmumu, pašdeklarējas."
Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā vēl tikai attīstās. Sabiedriskās politikas centra "Providus" juriste Agnese Lešinska skaidroja, ka Latvijā attiecībā uz šo uzņēmējdarbības jomu nav tiesiskā regulējuma. Uzņēmums Latvijā, kurš sevi saucot par sociālo uzņēmumu, pašdeklarējas. Šobrīd ar sociālo uzņēmējdarbību var nodarboties gan komersanti, gan NVO.
Stāstot par sociālajiem uzņēmumiem, kas šobrīd darbojas Latvijā, A.Lešinska informēja: pārsvarā tie nodarbojas ar darba integrācijas jautājumiem, bet ir arī uzņēmumi, kas darbojas citās jomās. Uzņēmumi esot jauni, ne vecāki par trīs gadiem, un vidēji nodarbina 3 līdz 5 darbiniekus. Par sociālo uzņēmumu sevi dēvē, piemēram, MAMMU, Ziedot.lv kiosks, HOPP.
Nodarbinātība un reģionālā attīstība
Konferencē valsts pārvaldes pārstāvji norādīja uz dažām Latvijas sociālām un ekonomiskām problēmām, kuru risināšanā sociālā uzņēmējdarbība var sniegt savu devumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts attīstības plānošanas departamenta Reģionālās plānošanas nodaļas vecākā eksperte Ilze Goba atzina, ka Latvijā reģionāli ir izteiktas teritoriālas atšķirības. Ekonomikas rādītāji parāda, ka pašvaldībās no iekasētajiem iedzīvotāju nodokļiem ieplūst atšķirīgs finansējums. Rīga šobrīd piesaista visvairāk līdzekļu. Tādēļ investīcijas nepieciešams piešķirt visām teritorijām līdzvērtīgi, lai rastos jaunas darbavietas visā Latvijā.
Attiecībā uz nodarbinātību Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Daina Paula skaidroja, ka augstākie bezdarba rādītāji Latvijā bija 2010.gadā un kopš 2010.gada bezdarba līmenis ir pakāpeniski samazinājies.
"Sociālā uzņēmējdarbība var būt viens no veidiem, kā Latvijas tautsaimniecībai dot pienesumu."
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010.gada oktobrī bezdarba līmenis bija 14,3%, bet šī gada oktobrī – 10,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta direktore Eva Losane uzsvēra, ka kopumā situācija Latvijā ir uzlabojusies un nodarbinātības līmenis ir audzis.
Šobrīd valstī vērojama mērena ekonomiskā izaugsme, uzsvēra D.Paula. Iedzīvotāju uzticība iekšzemes ekonomikai nedaudz augot un sociālā uzņēmējdarbība neesot pretrunā ar tautsaimniecības izaugsmes mērķiem.
Tālākā rīcība
Labklājības ministrijas pārstāve skaidroja, ka diskusijas par sociālās uzņēmējdarbības regulējumu Latvijā vēl turpinās. Šobrīd tiek veikta citu valstu pieredzes analīze, vērtēts tiesiskais regulējums šajā jomā. Iespējams, sociālā uzņēmējdarbība būs viens no Nacionālā attīstības plāna rīcības virzieniem.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pārstāve A.Lešinska brīdināja: var gadīties, ka būs uzņēmēji, kuri gribēs "slēpties" aiz sociālā uzņēmēja statusa, tāpēc svarīgi ir pateikt, ka peļņu ko viņi it kā negūst nedrīkst izmaksāt lielās algās. Tāpēc jānosaka kritēriji, ko valsts var elementāri un vienkārši pārbaudīt.
Tā kā sociālā uzņēmējdarbība Latvijā vēl ir mazpazīstama, D.Paula uzsvēra, ka ieguvumi no tās varot būt jaunu darbavietu radīšana, darbaspēka dažādība. Speciāliste atzina, ka sociālie uzņēmumi varot saskarties ar ierobežojumiem finansējuma piesaistē, jo ne vienmēr, piemēram, komercbankas esot izpalīdzīgas tādā gadījumā, ja runa ir par aizdevumu biznesam, kas neparedz augstus peļņas rādītājus. Tādēļ viņa atzina, ka nepieciešama normatīvo aktu sakārtošana.
"Kad uzņēmējiem būs iespēja piekļūt ES finansējumam, mums kā valstij ir jāpasaka, kā mēs regulējam sociālos uzņēmumus."
Savukārt A.Lešinska, atsaucoties uz pētījumu "Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību", norādīja uz šādiem uzdevumiem: Latvijai sociālā uzņēmējdarbība politikas dokumentos jānodefinē kā īpaša grupa, jānosaka Latvijas sociālās uzņēmējdarbības pazīmes un jāizveido efektīvi sociālās uzņēmējdarbības instrumenti. Viņa cer, ka valsts virzās uz to, lai sociālo uzņēmējdarbību atzītu kā īpašu veidojumu.
"No citu valstu pieredzes ir redzams, ka vietējā sabiedrība var paveikt ļoti daudz savas teritorijas attīstības veicināšanā – gan uzlabot pakalpojumu, preču pieejamību, gan teritorijas pievilcību, uzlabot dzīves vidi, gan uzturēt diskusiju ar pašvaldības deputātiem," uzsvēra I.Goba.
ES sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva
EK ar Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu cenšas atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību un ekonomiku kopumā. EK ir izvirzījusi divus mērķus:
- iepazīstināt ar īstermiņa darbības plānu sociālo uzņēmumu, sociālās ekonomikas galveno dalībnieku, sociālās inovācijas atbalstam;
- uzsākt diskusijas par domu gaitas ievirzi vidējā termiņā un ilgtermiņā.
A.Lešinska norādīja: ņemot vērā, ka šobrīd EK ir izsludinājusi Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu, EK līdz ar to ir pateikusi, ka ES sociālie uzņēmumi ir svarīgi, un mudina arī valstis tos atbalstīt. Viņa cer, ka pētījums "Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību" būs labs pamats, lai Labklājības ministrija spētu izstrādāt atbilstošu politisko ietvaru.
Vēl Sabiedriskās politikas centra "Providus" pārstāve uzsvēra, ka tad, kad Latvijas uzņēmējiem būs iespēja piekļūt ES finansējumam, mums kā valstij ir jāpasaka, kā mēs regulējam sociālos uzņēmumus. Ja mums nebūs izstrādāti kritēriji, tad, visticamāk, šim finansējumam klāt netiksim. Tādēļ 2013.gads ir nozīmīgs, lai šo ietvaru un regulējumu izveidotu.
