Šā gada 21.jūnijā pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", noraidot šā gada 13.februārī Reformu partijas frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Valdis Liepiņš šajā sēdē skaidroja, ka sākotnēji iesniegto likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupa ir pārstrādājusi, papildinājusi un izstrādājusi pilnīgi jaunu likumprojektu.

Ar virzītajiem grozījumiem Saeimā vienlaikus būs jāgroza arī Saeimas vēlēšanu likums un likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".

Vēlēt vienā konkrētā vēlēšanu iecirknī

Vēlētāju reģistrs ir vienota vēlētāju uzskaites sistēma, kurā ir iekļautas ziņas par pilsoņiem, kam ir tiesības piedalīties vēlēšanās.

Vēlētāju reģistra likuma 2.pantā ir noteikts, ka vēlētāju reģistrs nodrošina personu uzskaiti, kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu vai Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumu ir tiesības vēlēt Latvijas Republikā. Tas nozīmē, ka šajās vēlēšanās izmanto vēlētāju reģistru un vēlētāju reģistrā esošās ziņas izmanto, lai sagatavotu vēlētāju sarakstus, kurus lieto vēlēšanu iecirkņos.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars skaidro, ka pašlaik, dodoties uz tautas nobalsošanu vai Saeimas vēlēšanām, lieto pases spiedoga sistēmu, tas nozīmē, ka vēlētājs var iet uz jebkuru iecirkni, iepriekš par to nebrīdinot, un viņš nobalso tur, kur viņam ir ērtāk. Taču šai sistēmai ir arī savi trūkumi, kas lielākoties ir saistīti ar drošu vēlēšanu norisi, piemēram, ir bijuši centieni nobalsot divas reizes, lai pārbaudītu, vai pirmo zīmoga nospiedumu pasē vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis pamanīs.

A.Cimdars uzsver, ka vēlētāju reģistra sistēmai ar iepriekš sagatavotiem sarakstiem ir augsta drošības pakāpe un nepiemīt tādi vājie punkti, kādi ir pases spiedoga sistēmai, jo ir izslēgta iespējamība, ka kāds varētu nobalsot vairākas reizes. Taču vēlētāju reģistra sistēmai nav tikai plusi, ir arī vājā vieta - brīvības pakāpe doties uz jebkuru vēlēšanu iecirkni.

Vēlētāju reģistra atjaunošana tautas nobalsošanā un Saeimas vēlēšanās

Ar grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā ir plānots noteikt, ka vēlētāju reģistrā iekļauj, aktualizē un glabā ziņas par rīcībspējīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri tautas nobalsošanas, Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas un novada domes vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā.

Ar vēlētāju reģistra atjaunošanu Saeimas vēlēšanām būtu tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Tā ir vēlētāja piesaiste konkrētam iecirknim un vēlēšanu apgabalam. Vēlētājs balso tajā iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš iekļauts saskaņā ar reģistrā ietvertajām ziņām. Līdz ar to būtu nodrošināts Latvijas Republikas Satversmē noteiktais vēlētāju vienlīdzības princips, ir norādīts likumprojekta anotācijā.

Satversmes 7.pants nosaka, ka, "sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam". Likumprojekta izstrādātāji uzsver: lai pilnībā nodrošinātu šo Satversmē ierakstīto principu, ir nepieciešama vienota un pastāvīga vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem.

A.Cimdars uzsver, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir pētījusi situāciju, cik lielā mērā piesaiste pie vēlēšanu iecirkņa ir bijis iemesls tam, ka cilvēki nav piedalījušies vēlēšanās. "Šis skaitlis ir ļoti niecīgs. Noteicošie iemesli, kādēļ cilvēki nav piedalījušies vēlēšanās, ir motivācijas trūkums, kas izpaudās tādās atbildēs, kā "nav par ko balsot", "nekas nemainīsies", "mana balss neko neizsaka", "es nevienu nepazīstu". Vēlētāju aktivitāti daudz vairāk ietekmē citi faktori, nevis vēlēšanu procedūra iecirknī. Motivācija nosaka to, cik savlaicīgi cilvēks skatās un plāno savu dienaskārtību vēlēšanu dienā."

Iecirkņa vai apgabala nomainīšana

Pirms Saeimas vēlēšanām vēlētājam ar Latvijā deklarētu dzīvesvietu būs tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, izraugoties jebkuru citu vēlēšanu iecirkni tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.

Ar likumpā plānotajām izmaiņām vēlētājiem ir paredzētas plašākas iespējas un atvieglota kārtība, kādā viņi varēs mainīt vēlēšanu iecirkni. Grozījumu projekts paredz, ka vēlētājs, iesniedzot iesniegumu personīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), dzīvesvietas deklarēšanas iestādei vai elektroniski, izmantojot speciālu tiešsaistes formu tīmekļa vietnē www.latvija.lv, varēs mainīt vēlēšanu iecirkni.

Balsošana ārvalstīs

Plānotie grozījumi arī paredz, ka Latvijas pilsoņus, kuri Saeimas vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un kuri reģistrējuši savu dzīvesvietu ārvalstīs, PMLP reģistrē Rīgas vēlēšanu apgabalā, taču ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem pirms Saeimas vēlēšanām būs tiesības reģistrēties citā vēlēšanu apgabalā.

A.Cimdars skaidro, ka sistēma, kad vēlētājs pats var izraudzīties sev vēlēšanu apgabalu, ir svarīga ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, jo viņi šobrīd automātiski ir ieskaitīti Rīgas vēlēšanu apgabalā. Turklāt jo vairāk šādu cilvēku ir reģistrēti ārzemēs, jo vairāk Rīgas vēlēšanu apgabalā ir vēlētāju un lielāku mandātu skaitu ievēl no Rīgas vēlēšanu apgabala.

Lietojot vēlētāju reģistra sistēmu pasta balsošanai, ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem vēlēšanas stingri atvieglo, salīdzinot ar spiedoga kārtības sistēmu. Tā ir viena no galvenajām problēmām, kādēļ tik maz ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi piedalās vēlēšanās, lietojot pasta balsošanas iespējas, jo viņiem, piesakoties balsošanai, ir jānogādā pa pastu arī pase, kurā ir jāiespiež zīmogs, norāda A.Cimdars.