Pēc Lielās Talkas organizatoru sniegtās informācijas, ik gadu talkās tiek savākts ievērojams atkritumu daudzums: 2008.gadā tie bija 260 tūkstoši maisu, 2009.gadā – 340 tūkstoši 60 litru tilpuma maisu, 2010.gadā – 3500 tonnas atkritumu, bet pagājušajā gadā – 2744 tonnas atkritumu. Tātad - atkritumu vidē ir mazāk un tā ir patīkama vēsts!

Organizatori novērojuši ne tikai atkritumu daudzuma samazināšanos, bet arī patīkamu citu faktu – ar katru gadu talkas dalībnieku skaits pieaug. 2008.gadā talkā devās 50 tūkstoši cilvēku, 2010.gadā piedalījās trīs reizes vairāk dalībnieku, bet pērn – jau 190 tūkstoši cilvēku. Šogad talkas organizatori plāno iesaistīt 230 tūkstošus dalībnieku.

Talku organizatoru sadarbības partnera uzkopšanas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "L&T" pārstāvis Reinis Ceplis atzīst, ka tur, kur sakopšanas talka ir bijusi, nākamajā gadā atkritumu ir krietni mazāk. Viņa pārstāvētais uzņēmums speciāli talkai piešķir tehniku un personālu, lai atkritumu izvešana notiktu pēc iespējas operatīvāk.

Lielās Talkas organizatori norāda: piemēslošanas ziņā ir grūti salīdzināt Latviju ar citām valstīm, jo pasaulē nav vienotu standartu par atkritumu apsaimniekošanu un vides tīrību. Tas lielā mērā atkarīgs no sabiedrības domāšanas un kultūras līmeņa. Kā pozitīvs piemērs der Austrija, kur ir ļoti maz piesārņotu reģionu, jo cilvēki gluži vienkārši nemēslo. Savukārt Albānijā vispār nepastāv atkritumu apsaimniekošanas sistēma un iedzīvotāji arī neizrāda nepieciešamību pēc tās - visi atkritumi tiekot izmesti pa logu.

Talkas organizatori uz Latvijas situāciju kopumā raugās optimistiski - ASV Jēlas Universitātes pētījumu dati liecina, ka Latvija ir otra "zaļākā" valsts pasaulē aiz Šveices.

Ar ko talkas ir saistošas?

Ģimenes, kas talkās piedalās regulāri, atzīst, ka ir grūti iedomāties pavasara sezonas sākumu bez šī pasākuma: tas ir lielisks veids, kā lietderīgi pavadīt laiku ar bērniem un satikt kaimiņus. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Kristīne Āboliņa norāda, ka elektronisko mediju laikmetā šādas aktivitātes ir nepieciešamas, jo tās cilvēkos veido un attīsta piederības izjūtu. Arī viņa šādas talkas laikā spējusi labāk iepazīt savus līdzcilvēkus.

Lielās Talkas sadarbības partneru Dabas aizsardzības pārvaldes projektu vadītāja Inta Soma atzīmē vairākas Lielās Talkas pozitīvās iezīmes. Strādājot kolektīvā, notiek saliedēšanās un cilvēku izzināšana, savukārt, ja plecu pie pleca strādā vairākas organizācijas – risinās interesantas sarunas un veidojas jauni kontakti. Pāri visam - gandarījuma izjūta par padarīto darbu.

Vides izglītība – mācīties darot

Pēc būtības atkritumu savākšanas talkas ir cīņa ar vides piemēslošanas sekām. Tādēļ loģiski rodas jautājums – mēslošana ir apzināta vienaldzība vai neizpratne par kaitējumu, kas tiek nodarīts videi? Problēmas sakne varētu būt meklējama audzināšanā gan ģimenē, gan skolā.

Valsts izglītības satura centra (VISC) speciāliste Kristīne Ilgaža apgalvo, ka skolās bērni tiek informēti par jautājumiem, kas skar vidi. Viņa stāsta: "Vides aizsardzības, vides ilgtspējas – vides izglītības jautājumi ir ietverti gan mācību priekšmetu standartos, gan mācību priekšmetu programmu paraugos."

Dabaszinības programmā 1.-6.klasei paredzēts, ka bērni piedalās vides sakopšanas pasākumos un mācās saprast, kāpēc pret vidi ir jāizturas saudzīgi. Līdzīgi tas ir arī citos mācību priekšmetos, piemēram, bioloģijā. K.Ilgaža arī piebilst, ka katrs pedagogs ārpus mācību priekšmeta saturā paredzētajām un VISC vides izglītības rosinātajām aktivitātēm var organizēt arī savas ar vidi saistītas aktivitātes, piemēram, projektu nedēļu ietvaros.

Arī Dabas aizsardzības pārvaldes projektu vadītāja I.Soma uzskata, ka skolās nav vajadzīgs speciāls vides izglītības priekšmets. Par atkritumu vākšanu, šķirošanu un vides tīrību skolotāji runā jau pamatskolā. I.Soma norāda uz kampaņām - makulatūras vai PET paku vākšanu, kurās skolēni var piedalīties paralēli mācībām, lai tādā veidā iegūtu zināšanas par atkritumu apsaimniekošanu.

K.Āboliņa, kura vides zinātnes studentiem pasniedz vairākus ar vides izglītību saistītus priekšmetus, atzīst, ka visi, jo īpaši bērni, mācās darot, tāpēc aktīva līdzdalība, arī talkās ir labākais veids, kā iemācīties atbildību, izpratni par kopīgām vērtībām un tīru vidi. Līdzīgu viedokli pauž arī SIA "L&T" pārstāvis R.Ceplis. Viņaprāt, svarīgi ir izmantot atkritumu savākšanas talkas kā audzināšanas metodi. Viņš apgalvo: tas, kurš būs talkojis, trīsreiz padomās, pirms izmest atkritumus pa auto logu vai nesavākt aiz sevis pēc piknika.

K.Āboliņa sasaista cilvēku tieksmi mēslot un nevēlēšanos uzņemties atbildību par apkārtējo vidi ar Padomju Savienības "mantojumu". Viņa uzskata, ka cilvēkiem kopumā ir problēmas ar "izkāpšanu ārpus sava individuālā lauciņa" un spēja uztvert vidi kā kopīgu, vienotu resursu ne vienmēr ir pašsaprotama.

Jāpilnveido atkritumu apsaimniekošanas sistēma

Pastāv viedoklis, ka nepieciešamība pēc talkām rodas nesakārtotas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, nevis vides izglītības trūkuma dēļ. No tā izriet, ka vairums mēslotāju ir tie, kas apzināti izvēlas šādi rīkoties, jo tā ir izdevīgāk un viņiem nav citu pieņemamu alternatīvu.

DAP speciāliste Inta Soma atzīst, ka kopumā atkritumu apsaimniekošanas sistēma tomēr ir uzlabojusies. Ir izveidoti šķiroto atkritumu laukumi, kam būtu jāveicina nelegālo  atkritumu daudzuma samazināšanās mežu teritorijās. Aktīvie talkotāji gan norāda, ka šķiroto atkritumu laukumi ne vienmēr pilda savu uzdevumu. Viņi novērojuši, ka nereti cilvēki tur atstāj arī citus atkritumus, kā rezultātā veidojas liels kopējs atkritumu kalns, pa kuru "saimnieko" vietējie suņi un tos apciemo arī lapsas.

Talkas organizatori uzsver, ka Lielajā Talkā iedzīvotājiem būtu daudz mazāk darba, ja atkritumu apsaimniekošanas sistēma valstī būtu sakārtota veiksmīgāk. Kā piemēru viņi min nepieciešamību pēc depozītsistēmas, kas ļautu atrisināt problēmas ar atbrīvošanos no PET pudelēm. Tādējādi cilvēki būtu ieinteresēti pudeles nodot speciālās tam paredzētās vietās, pretī saņemot naudu, kā tas ir ar stikla taru.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta 1.punktu, atkritumu plāna īstenošana valsts līmenī ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā. VARAM ziņā ir arī sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas koordinēšana. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.pants attiecas uz pašvaldībām, un saskaņā ar tā 3.punktu pašvaldības izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu.

Iespējams, ja visas privātmājas nodrošinātu ar konteineriem, vidē atstāto atkritumu daudzums varētu ievērojami samazināties.

Talku nākotnes vīzija

Lielās Talkas organizatori uzsver: talkas mērķis ir padarīt Latviju par zaļāko valsti pasaulē un 2018.gadā uzdāvināt šo notikumu Latvijai tās simtajā dzimšanas dienā. Lai tas īstenotos, ir svarīgi ar laiku izmainīt talkas darbības prioritātes no atkritumu savākšanas uz vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Paralēli talku organizēšanai jārūpējas par to, lai veicinātu cilvēku izglītošanu un audzinātu apzinīgumu pret vidi arī ikdienā. Jau otro gadu talkas organizatori izglīto iedzīvotājus un pašvaldību koordinatorus, kā arī organizē seminārus, stāstot par to, kādu kaitējumu veselībai rada, piemēram, plastmasas nonākšana vidē un ilgstoša tās atrašanās dabā.

Savukārt Inta Soma prognozē: izglītošanas pasākumi un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošana turpmāk mazinās atkritumu savākšanas talku nepieciešamību. Viņa domā, ka talkām vajadzētu būt ne vien lai sakoptu vidi, bet veidotu ko jaunu. I.Soma piebilst, ka aizvadītajās talkās ir arī sakārtota infrastruktūra, piemēram, atpūtas vietas un dabas takas.

Talkas organizatori cer, ka turpmākajos gados izdosies vairāk resursu ieguldīt pagalmu labiekārtošanā, rotaļlaukumu izveidē, peldvietu un atpūtas vietu nodrošināšanā. Šogad no kopējā talkas budžeta daļa ir atvēlēta tieši vides labiekārtošanai.

Uz tikšanos 21.aprīlī – šī gada Lielajā Talkā!