NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
12. augustā, 2011
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: E-vide
1
21
1
21

Blogi jeb emuāri – tiem, kam ir ko teikt

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Emuārs ir komunikācijas, uzskatu apmaiņas forma, blogošana – lielisks veids, kā neformālāk izteikt savu viedokli un saņemt komentārus, izvērst diskusiju.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Internets piedāvā neierobežotas iespējas izpausties globālajā vidē. Viena no tām ir blogošana. Tomēr, lai arī blogu ierakstu veidošana ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu cilvēkiem visā pasaulē, daudzi vēl joprojām līdz galam neizprot bloga jeb emuāra būtību.

Blogs un emuārs latviešu valodā ir paralēli lietojami jēdzieni, taču tiem ir diezgan vētraina pagātne. Par terminiem „emuārs” un „blogs” 2007. gadā noritēja plašas diskusijas un aptaujas, ko rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Interneta aptaujās jēdzienam „blogs” bija vairāk piekritēju, taču Terminoloģijas komisijas sēdē lielāku atbalstu guva „emuārs”, tāpēc terminu vārdnīcas šķirklim "blog, weblog" tika nolemts pievienot piezīmi: "Latviešu valodā plaši tiek lietots arī "blogs", tomēr tas nav apstiprināts kā termins.” Taču būtībā ne viens, ne otrs nepaskaidro, par ko īsti ir runa. “Manuprāt, nav attaisnojusies doma termina „emuārs” veidošanā par pamatu izmantot jēdzienu „memuāri”, jo ne visi blogi atbilst memuāru žanram,” skaidro Signe Valtiņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja, kas darbojas sociālo mediju jomā.

Iepazīstinot ar blogu priekšvēsturi, S. Valtiņa stāsta: „20. gadsimta 90. gados tie, kas bija kaut nedaudz kompetenti datortehnoloģiju jomā un kuriem bija arī pamatzināšanas programmēšanā, varēja izveidot savu mājaslapu vai interneta vietni. Tas deva iespēju pašiem publicēties un deva ceļu tā sauktajai digitālajai demokrātijai, kad saturu rada un kontrolē pats autors, nevis redakcija. Terminu "weblog" 1979. gadā ieviesa amerikāņu blogeris Džorns Bargers (Jorn Barger) (bloga Robot Wisdom autors), ar to saprotot interneta jeb tīmekļa piezīmju kopumu. 1999. gadā Pēters Merholcs (Peter Merholz) sāka lietot termina saīsināto versiju blog.”

Bloga pamatnostādnes

Uz blogiem var skatīties dažādi. „Būtībā blogs ir sava veida mājaslapa vai interneta žurnāls. No tehnoloģiju viedokļa par blogu tiek uzskatīta interneta vietne, kam raksturīga regulāra ierakstu atjaunināšana; tā satur tekstu, hipersaites, foto, video, saites uz citiem blogiem (blogroll). Ieraksti kārtojas apgriezti hronoloģiskā secībā, tos var lasīt arī RSS barotnes veidā. No konceptuālā viedokļa – blogs ir saruna, komunikācija, viedokļu apmaiņa, pilsoniskās žurnālistikas izpausme,” atzīmē S. Valtiņa. Pazīme, kas attiecas uz bloga konceptuālajiem aspektiem, ir horizontāla komunikācija jeb komunikācija bez redakcionālas iejaukšanās.

"Par blogu tiek runāts kā par rakstu kopumu, taču tie, no kā blogs sastāv, ir dēvējami par blogu ierakstiem, nevis blogiem."

Taču jāmin, ka mūsdienās ar bloga robežu iezīmēšanu ir diezgan grūti – attīstoties tehnoloģijām un jaunām komunikācijas formām un platformām, bloga jēdziens kļūst arvien plašāks un pastāvīgi atrodas gan satura, gan formāta meklējumos. Signe Valtiņa uzsver, ka „mēs varam runāt par blogiem ar publicistisku vai analītisku ievirzi, tāpat arī par kulinārijas, ceļojumu vai tehnoloģiju emuāriem. Var teikt, ka šos blogus raksturo kāda konkrēta niša. Taču mēs varam skatīties uz blogiem arī no formāta viedokļa – pastāv tekstuālie, foto, audiālie un audiovizuālie blogi; pēdējos gados īpašu popularitāti ir guvuši mikroblogi, piemēram, Twitter, kur viena ieraksta garums nepārsniedz 140 zīmes.”

„Pat redakcionālie mediji piedāvā blogu sadaļu. Šajā gadījumā aktualizējas jautājums par autoru neatkarību no medija. Šī ir diskutējama tēma, taču diezgan skaidrs, ka medija blogā kritiski izteikties par pašu mediju – tas varētu neiet cauri,” brīdina S. Valtiņa.

Attiecībā uz blogiem un jēdzienu skaidrojumiem būtiski ir saprast arī to, ka par blogu tiek runāts kā par rakstu kopumu, taču tie, no kā blogs sastāv, ir dēvējami par blogu ierakstiem, nevis blogiem.

Kam būtu jāraksta blogs?

Blogu var rakstīt ikviens, ja vien ir ko teikt. Galvenais nosacījums – lai rakstītajā būtu jaušama personiska attieksme un tas spētu raisīt diskusiju. Pasaulē informācijas kļūst arvien vairāk, taču orientēties tajā – arvien grūtāk. Interneta vidē valda sadrumstalotība un fragmentārisms, dominē citēšanas, pārcitēšanas un pārsūtīšanas fenomens. Tāpēc aktuāla kļūst t.s. digitālo kuratoru niša, kas palīdz atlasīt informāciju, to sistematizēt un pārvaldīt. Pieaug arī viedokļu līderu loma – nereti cilvēki izvēlas sekot nevis, piemēram, konkrētam medijam, bet atsevišķiem žurnālistiem vai kādas citas jomas pārstāvjiem, kas ar savu darbību, uzskatiem un kompetenci uzrunā noteiktu lasītāju grupu.

"Blogu var rakstīt ikviens, ja vien ir ko teikt. Galvenais nosacījums – lai rakstītajā būtu jaušama personiska attieksme un tas spētu raisīt diskusiju."

Blogošana – sākt un attīstīt

„Ja cilvēks ir nolēmis veidot blogu, vispirms publicējamo tekstu vajadzētu ierakstīt kaut vai Microsoft Word dokumentā. Tad kritiski izvērtēt –  vai tas patiešām ir kas tāds, ko būtu vēlēšanās un nepieciešamība pavēstīt pasaulei. Ja raksts tiek cauri personīgās kritikas sietam, nākamais solis ir izvēlēties blogošanas platformu. Mūsdienās populārākās platformas (piemēram, Tumblr vai Posterous) ir ļoti vienkārši administrējamas un nav nepieciešamas kādas specifiskas zināšanas vai prasmes, lai to paveiktu. Svarīgi atcerēties, ka bloga ierakstiem vēlams būt arī regulāriem. Pievēršoties blogam divas reizes gadā, nekādi īpašie panākumi auditorijas pieauguma ziņā nav gaidāmi (ja vien mērķis nav rakstīt tikai sev). Protams, nekādu standartu publicēšanas regularitātes ziņā nav – daži raksta katru dienu, daži reizi nedēļā, mēnesī,” vēsta Signe Valtiņa.

Ja lasītāju skaits jau sasniedzis ievērojamu ciparu (piemēram, vairāki simti un vēlāk jau tūkstoši), svarīgi arī saprast – ko ar šo auditoriju tālāk iesākt, kādas attiecības ar to veidot, lai ieguvums būtu gan viņiem, gan pašam bloga autoram.

Ir zināšanas – nav izmaksu

Ir gan bezmaksas blogošanas platformas, kur par blogu ierakstu veidošanu un uzturēšanu nav jāmaksā, piemēram, blogspot.com, tumblr.com, un ir arī maksas platformas, kur tiek piedāvātas tādas papildu iespējas kā dažādu modernu dizaina šablogu pielāgošana un tamlīdzīgi.

Taču, ja vien ir zināšanas CSS (Cascading Style Sheets) jeb stila lapas kaskadēšanā (iespēja, kas ļauj interneta pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus), papildu izmaksu nebūs, jo dizaina failos arī pats autors varēs mainīt dažādus parametrus un uzstādījumus.

Emuāru kultūra

Dažkārt, rakstot blogu, ieviešas gramatikas vai faktu kļūdas. „Tad acīgie lasītāji uz tām nereti visai skarbi norāda komentāros. Šajā gadījumā emuāra autora labais tonis ir, piemēram, kļūdaino vārdu pārsvītrot un iekavās ierakstīt pareizo vai bloga ieraksta beigās norādīt, ka materiāls ir atjaunināts pēc konkrēta komentāra utt.,” klāsta Signe Valtiņa.

"Bloga ierakstiem vēlams būt arī regulāriem. Pievēršoties blogam divas reizes gadā, nekādi īpašie panākumi auditorijas pieauguma ziņā nav gaidāmi."

Viņa vērš uzmanību uz vēl kādu svarīgu aspektu, proti: „Redakcionālo interneta mediju (tie, kuru saturu kontrolē redakcija) rakstos norādītās hipersaites lielākoties ved uz citiem paša medija veidotiem rakstiem un resursiem. Savukārt neatkarīgie blogu autori cenšas savam lasītājam piedāvāt maksimāli daudz kvalitatīvas informācijas par doto tēmu, kas aizved arī uz citiem blogiem un resursiem. To dēvē par blogeru hipersaites ētiku.”

Blogošana ir sarunāšanās

„Lai sadrumstalotajā interneta vidē atrastu to, ko meklē, pirmkārt, jāsāk ar Google, tad, ejot arvien dziļāk dažādās lapās, forumos un citās vietnēs, jāskatās, ko cilvēki raksta par attiecīgajām tēmām, uz kādiem resursiem norāda saites un tamlīdzīgi. Var arī lūgt padomu, lai citi lietotāji iesaka. Arī mikroblogu vietne twitter.com ir ērts veids, kā atrast interesantus cilvēkus, viedokļu līderus, blogotājus, kas aktīvi publicējas,” norāda S. Valtiņa.

Auditorijai saistoši var būt ne tikai indivīdu, bet arī organizāciju, iestāžu blogi, kur interesantā valodā pastāstīts par šo organizāciju būtību, ikdienu, notikumiem utt., jo tās ir lietas un procesi, ko bieži vien nekur citur nevar uzzināt. „Svarīgākais – jāraksta patiesi, interesanti, ar domu, ka blogošana ir sarunāšanās ar cilvēkiem, nevis klaigāšana tirgus placī. Jābūt vēlmei un gatavībai iesaistīt sava uzņēmuma, organizācijas, mediju utt. dzīvē arī to daļu cilvēku, kas ir ārpusē – topošie un esošie klienti, sadarbības partneri vai vienkārši ieinteresēti cilvēki. Blogošana ir arī veids, kā ieraudzīt sevi no malas un uzzināt, ko no tevis sagaida citi,” piebilst S. Valtiņa.

Papildu informācijai: populāra Latvijas blogera Kristapa Skuteļa video par pieredzi, veidojot blogus: http://krizdabz.lv/latvijas-internets/lekcija-mes-katrs-varam-but-medijs-12-07-2011/

Labs saturs
21
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI