Trešdiena,
30. jūlijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Nelegālā akcīzes preču aprite: arvien vairāk, arvien viltīgāk


Mudīte Luksa,
LV portāls
01.08.2011

 
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas sēdē jūlija vidū detalizēti tika aplūkota akcīzes preču nelegālā aprite un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes un Muitas kriminālpārvaldes devums šīs problēmas apkarošanā. Nākamajā sēdē 20. jūlijā komisijā par situāciju ziņoja Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes un Valsts policijas atbildīgās personas.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Pirms Seimas komisijas sēdes tās priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsvēra: „Nav noslēpums, ka nelegālajā tirdzniecībā ik dienas ir liels daudzums degvielas, cigarešu un alkohola. Šo preču tirdzniecība rada nopietnus zaudējumus valsts budžetā, tādēļ akcīzes preču nelegālajai apritei vajadzētu būt vienai no policijas prioritātēm.”

 

Cigaretes lokomotīves ventilācijas šahtās

Iekšlietu ministrija atzīst, ka preču, tostarp akcīzes preču, nelegālas aprites problēma valstī joprojām ir aktuāla. Katrai no šīm preču grupām ir sava mērķauditorija – lētos tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus, nelegālas izcelsmes degvielu pašpatēriņam pērk mazturīgākie iedzīvotāji, savukārt visu šo produkciju lielos apjomos piegādā organizēto noziedzīgo grupu pārstāvji, bet mazākos – noziedzīgas grupas, kā arī atsevišķas personas.

Ministrija uzsver: šobrīd raksturīgi, ka šo nelegālo biznesu pēc soda izciešanas turpina personas, kuras jau iepriekš nodarbojušās ar nelegālo akcīzes preču izgatavošanu vai tirdzniecību, taču vienlaikus iesaistās arī iepriekš nesodīti cilvēki.

Tas acīmredzot daļēji izskaidrojams ar augsto bezdarba līmeni, un, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī (īpaši Latgales reģionā), ministrijas eksperti prognozē, ka arī šā gada otrajā pusē nekas labāks nav gaidāms. Alkohols kā kontrabandas prece arī turpmāk tiks izvēlēts samērā reti, un šis apdraudējuma risks ir zems salīdzinājumā ar cigarešu un degvielas kontrabandas risku iespējamību.

Saskaņā ar Valsts robežsardzes rīcībā esošo informāciju, lielāko daļu pārkāpumu, kas saistīti ar nelikumīgu akcīzes preču (īpaši cigarešu) apriti, tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas atklāj valsts teritorijā. Paredzams, ka arī gada otrajā pusē tikai nelielu kontrabandas daļu Latvijā ievedīs vai mēģinās ievest fiziskās personas caur robežas šķērsošanas vietām (vai pār „zaļo robežu”) uz austrumu robežas. Šis apjoms neveidos galvenos riskus un avotus nelegālajam akcīzes preču tirgum, jo lielāko kontrabandas risku veido citos iepakojumos un tranzītā pārvietotās akcīzes preces.

Šā gada pirmajā pusē Valsts robežsardze (VRS) 268 reizes konstatējusi nelikumīgu tabakas izstrādājumu pārvietošanu, kā rezultātā izņemti 10,2 milj. cigarešu. Pērn pārkāpumu bijis salīdzinoši vairāk, taču izņemto cigarešu skaits visā gadā kopumā – 16,5 miljoni. Šie skaitļi ļauj secināt: pārkāpumu skaits gan samazinās, toties pieaug nelikumīgi pārvietoto preču apjoms. Lielākā daļa no aizturētajām kontrabandas cigaretēm (aptuveni 70%), liecina IEM dati, šogad pārvietotas caur robežas šķērsošanas vietām – gan pa autoceļiem, gan dzelzceļu, aptuveni 24% - pierobežā un tikai 6% - valsts iekšienē. Mēģinot ievest kontrabandas cigaretes ar automašīnām, tās tiek slēptas zem apģērba, personīgajās mantās un transporta līdzeklī. Martā Pāternieku robežkontroles punktā VRS amatpersonas konstatēja paaugstinātu radiācijas līmeni automašīnai un informēja par to muitas darbiniekus. Pārbaudot kravu, tika atklāts 5,8 milj. kontrabandas cigarešu, kas bija paslēptas zem sausā piena iepakojumiem; kravas svara palielināšanai bija aizmantoti maisi ar granti.

Ne mazāk izdomas bagāti kontrabandas ievešanai tiek izmantots dzelzceļš. Februārī Kārsavas dzelzceļa robežkontroles punktā apskates laikā lokomotīves ventilācijas šahtās atrada 304 tūkst. cigarešu.

"Fiziskās personas caur robežas šķērsošanas vietām Latvijā ieved tikai nelielu kontrabandas daļu."

Kontrabandas cigarešu pārvietošanai pār „zaļo robežu” bieži tiek izmantoti arī tehniskie līdzekļi. Pērn ziemā fiksēti seši gadījumi, kuros nelikumīgā robežas šķērsošanā un preču pārvietošanā bija iesaistīti sniega motocikli, bet maijā robežsargi, izmantojot mobilo novērošanas kompleksu, atklāja plostu, kas šķērsoja valsts robežu no Baltkrievijas. Uz plosta atradās 14 cigarešu kārbas 11,6 tūkst. latu vērtībā.

Savukārt nelegālā alkohola apritē nozīmīgu vietu ieņem alkoholisko dzērienu nelikumīga izgatavošana (izmantojot kontrabandas spirtu, kas tiek atšķaidīts) un saražotā nelikumīga izplatīšana. Arī nelegālā alkohola tirdzniecība kļūst arvien organizētāka, uzsver Iekšlietu ministrijas personas.

 

Nelegālās degvielas pārdevēji – arvien viltīgāki

Strauji pieaugot naftas produktu cenām pasaulē, izvēršas arī degvielas nelegālā aprite un attiecīgi – atklāto noziedzīgo nodarījumu skaits. Kā norāda IEM pārstāvji, degvielas nelegālie izplatītāji jau kopš pērnā gada savās „biznesa” metodēs kļuvuši piesardzīgāki, konspiratīvāki, vairāk lieto modernus tehniskos līdzekļus. Degviela lielākoties tiek tirgota pastāvīgiem un zināmiem pircējiem, tās izplatīšana notiek speciāli tehniski aprīkotās vietās, tostarp garāžu kooperatīvos, degvielu pārdodot nelielos daudzumos.

Taču nelegāli tiek pārdota arī legālas izcelsmes degviela, ko „ietaupījuši” uzņēmumu darbinieki, kuri lieto smagās automašīnas un lauksaimniecības tehniku. Šī degviela tiek pārdota atkal īpašam personu lokam vai pat attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem. Daļa nelegālās dīzeļdegvielas tiek zagta no Latvijas dzelzceļa ritošā sastāva, vēlāk tā tiek uzglabāta tvertnēs garāžās un citās vietās pārdošanai nelielos apjomos.

Šā gada sešos mēnešos aktuālas bijušas arī degvielas zādzības no maģistrālā naftas cauruļvada „Polocka-Ventspils”, taču sadarbībā ar SIA „LatRosTrans” iekšējās drošības dienestu izdevies noziedzīgo nodarījumu skaitu samazināt.

Joprojām nozīmīga ir arī nelegālā naftas produktu aprite ar sludinājumu palīdzību, un Valsts policijas struktūrvienību darbinieki regulāri pārbauda reklāmas portālos ievietoto informāciju. Taču nelegālās degvielas tirgotāji šādus sludinājumus pašlaik vairs atklāti nepublicē populārākajās sludinājumu vietnēs, un, tā kā šī informācija nav strukturēta, ir jāveic rūpīga izvietotās informācijas atlase, turklāt sludinājumos norādītie tālruņa numuri neatkārtojas, arī e-pasta adreses tiek mainītas.

Šā gada pirmajā pusē valsts robežas šķērsošanas vietās un valsts iekšienē VRS amatpersonas aizturējušas 11,8 tūkst. litru kontrabandas degvielas (pērn – 3314 litru). Šie skaitļi liecina, ka kontrabandas degvielas apjoms arvien pieaug. Lielākais degvielas kontrabandas gadījumu skaits ir konstatēts robežas šķērsošanas vietās uz autoceļiem, kad transportlīdzekļi aprīkoti ar nestandarta vai papildus uzstādītām degvielas tvertnēm.

Taču šā pārkāpuma atklāšana nebūt nav vienkārša. VRS amatpersonas, konstatējot neatļautas pārbūves pazīmes degvielas tvertnei, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 226.1 panta pirmo daļu, var piemērot administratīvo sodu. Taču, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un pieņemot lēmumu, ir nepieciešams iegūt apliecinājumu, ka degvielas tvertne patiešām ir vai nav uzstādīta atbilstoši transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

Lai konstatētu minētos pārkāpumus, robežsargam sākotnēji ir vizuāli jānovērtē degvielas bākas atbilstība noteiktajam standartam. Valsts robežas šķērsošanas vietās to veikt ir apgrūtinoši, jo trūkst nepieciešamo speciālo tehnisko līdzekļu, turklāt, lai tiesiski nostiprinātu tvertnes pārbūves faktu, jāveic ekspertīze, kam nepieciešami papildu izdevumi.

"Lielāko daļu pārkāpumu, kas saistīti ar nelikumīgu akcīzes preču apriti, atklāj valsts teritorijā."

Tā kā saskaņā ar normatīvajiem aktiem transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa (tostarp pārbūves rezultātā veiktās izmaiņas) atbilstības noteikšanu drīkst veikt tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijās, katrā pārkāpuma pazīmju konstatēšanas reizē attiecīgais transportlīdzeklis ir jānogādā šādā CSDD tehniskās apskates stacijā; vēl ir vajadzīgs atzinums arī no attiecīgā auto markas dīlera.

Ir skaidrs, ka šāda procedūra aizturēšanas gadījumu skaitu, protams, nevairo. Kā LV portāls jau iepriekš informēja, jūnijā ir panākta vienošanās, ka jau tuvākajā laikā tiks veidota sadarbība ar CSDD konsultantiem.

 

Normatīvo aktu prasību barjera

Iepriekš minētās grūtības nav vienīgās, kad robežsargiem ātri un efektīvi pildīt savus pienākumus traucē normatīvajos aktos noteiktā kārtība. Kā norāda IEM, sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes pārvaldi ne tikai tiek apkopota un analizēta informācija par akcīzes preču nelegālo kustību un to izmantošanu, lai noteiktu nepieciešamos pasākumus šīs aprites ierobežošanai, bet arī nepieciešamo izmaiņu sagatavošanai normatīvajos aktos.

Pirmkārt, pašlaik faktiski ir neiespējami saukt pie administratīvās atbildības privātpersonas, kuras ar akcīzes nodokli apliekamās preces ieved no Baltkrievijas un Krievijas legāli atļautā daudzumā, taču tās neizmanto privātajam patēriņam, bet veic nereģistrētu komercdarbību, pārdodot tās trešajām personām un gūstot (kaut nelielu) peļņu uz cenu starpības rēķina. Jo – saskaņā ar LAPK ir jāpierāda komercdarbības veikšana, kas, protams, prasa nesamērīgi daudz laika un pūliņu. Te gan loģiski rodas jautājums – vai vienkāršākais risinājums nebūtu ar grozījumiem likumā „Par akcīzes nodokli” samazināt ievedamo preču apjomu (regulējot braucienu biežumu pāri robežai), lai ievestās preces patiešām pietiktu tikai privātajam patēriņam?

Šobrīd nav paredzēta kriminālatbildība par alkohola destilācijas iekārtu (kandžas aparātu) ražošanu, uzglabāšanu un tirdzniecību, lai gan Alkoholisko dzērienu aprites likumā ir noteikts, ka aizliegta ir alkohola ražošanai paredzēto aparātu, iekārtu, rīku un tamlīdzīgu priekšmetu glabāšana. Tā kā kandžas aparāti ir universālas iekārtas dažādu šķidrumu destilēšanai, pastāv iespēja izvairīties no atbildības par to izgatavošanu, izplatīšanu un glabāšanu. IEM ierosina, ka būtu jāvērtē iespēja paredzēt kriminālatbildība par jebkādu iekārtu rīku un priekšmetu izgatavošanu, uzglabāšanu un tirgošanu, ko iespējams izmantot alkoholisko dzērienu ražošanai.

Valsts policijas uzsākto kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 220.1  panta ietvaros ir izgaismojušās problēmas ar izņemtajiem šķidrumiem, kuri netiek klasificēti kā degviela, neskaitās akcīzes prece. Tādēļ personas, kuras šos produktus ieved valstī un pārdod, nav iespējams saukt pie kriminālatbildības, kaut arī tos faktiski izmanto kā degvielu.

Valsts policija vairākkārtīgi saskārusies arī ar normatīvo aktu nepilnībām naftas produktu aprites reglamentācijā, kas apgrūtina pierādījumu vākšanu personas saukšanai pie kriminālatbildības un attiecīgu sodu piemērošanu. Piemēram, saskaņā ar Krimināllikuma 220.1 pantu kriminālatbildība paredzēta par nelikumīgu naftas produktu uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju grupā pēc iepriekšējas vienošanās vai lielā apmērā.

"Pašlaik kopumā pastāvīgi nedarbojas aptuveni puse stacionāro novērošanas iekārtu."

Pirmkārt, ievestie naftas produkti, kā jau iepriekš minēts, nereti tiek maskēti kā krāsas-lakas šķīdinātāji vai smagās eļļas, otrkārt, ne vienmēr iespējams pierādīt, ka darbība notikusi pēc iepriekšējas vienošanās, un, ja naftas produktu vērtība ir mazāka par 10 tūkst. latu (un tieši tā pārkāpēji visbiežāk rīkojas), saukt pie kriminālatbildības ir ļoti grūti.

Tādēļ IEM ierosina: lai efektīvāk cīnītos ar nelikumīgu naftas produktu apriti, būtu nepieciešami likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” grozījumi, nosakot, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas ne vien tad, kad nozieguma priekšmeta kopējā vērtība izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 minimālajām mēnešalgām (pašreizējā redakcija), bet arī tad, ja tiek veikta nelikumīga degvielas vai degvielas surogātu aprite daudzumos, kas pārsniedz vienu tonnu – nosakot degvielas daudzumu nevis naudas izteiksmē, bet gan pēc apjoma. Ir arī vēl citi ierosinājumi saistībā ar grozījumiem normatīvajos aktos.

 

Nedarbojas puse novērošanas iekārtu

Jau tikšanās reizē ar muitas vadību izskanēja, ka muitas punktos nav pietiekama tehniskā un finansiālā nodrošinājuma, lai sekmīgāk atklātu nelegālos pārvadājumus. Arī IEM norāda: akcīzes preču nelegālās aprites apkarošanu ievērojami ietekmē Valsts policijas un citu kompetento iestāžu ierobežotie finanšu resursi un darbspēja. Valsts tiesību aizsardzības iestāžu rīcības plānā 2010. gadam tika paredzēts papildu finansējums VRS personāla nakts stundu un virsstundu apmaksai, kā arī degvielas limitu palielināšanai. Plānā bija paredzēts arī ES struktūrfondu projekta līdzfinansējums VRS tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, tostarp „zaļās robežas” uzraudzības iekārtu iegādei. Šis papildu finansējums pērn netika iedalīts, tomēr IEM uzsver, ka VRS ir izpildījusi visus rīcības plānā iekļautos pasākumus.

VRS rīcībā esošie tehniskie līdzekļi pakāpeniski nolietojas, bet to uzturēšanai un remontam trūkst naudas. Pašlaik kopumā pastāvīgi nedarbojas aptuveni puse stacionāro novērošanas iekārtu un 30% klātbūtnes uztveršanas sistēmu (sensoru).

Arī prēmēšanas sistēma par nozīmīgu pārkāpumu atklāšanu darbojas visai pieticīgi. Trešo personu veiktās prettiesiskās darbības ir tikai ārējais faktors, kas apdraud valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanu, norādīts IEM ziņojumā. Diemžēl pastāv arī iekšējais faktors – ir atsevišķi gadījumi, kad VRS kriminālizmeklēšanas struktūrvienības ir atklājušas VRS amatpersonu iesaistīšanos koruptīvos darījumos. Situāciju šajā jomā, protams, nav uzlabojusi arī 2009. gadā īstenotā VRS amatpersonu atalgojuma samazināšana vidēji par 20 procentiem.

 

Tūlīt un nekavējoties

Pēc komisijas sēdes A. Latkovskis LV portālam sacīja: „Līdzīgi kā ar muitu un Finanšu ministriju, kur izstrādāti labi priekšlikumi izmaiņām normatīvajos aktos, lai uzlabotu rezultātus cīņā ar kontrabandu, arī Valsts robežsardzei bija nozīmīgi ierosinājumi. Mēs lūdzām arī Valsts policiju iesniegt komisijai savus priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.

Ejot pareizo, bet garo ceļu ar normatīvo aktu projektu izskatīšanu Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabinetā un tikai tad iesniedzot Saeimā, tiek patērēts daudz laika. Bet cīņa ar akcizēto preču nelegālo preču izplatību ir jāveic tūlīt un tagad. Līdz ar to Saeimā ļoti bieži ir atvērts gan Administratīvo pārkāpumu kodekss, gan Krimināllikums, un šīs izmaiņas, izskatot komisijā, var iesniegt uz otro un trešo lasījumu, tādējādi ievērojami saīsinot to ceļu līdz izmaiņām, kas nepieciešams, lai procesu paātrinātu. Arī pati komisija saņemtos priekšlikumus var noformulēt kā savus priekšlikumus un atvērt attiecīgo likumu. Ir arī svarīgi, lai muitā, robežsardzē un policijā tiktu veidota prēmēšanas sistēma, kas orientēta uz rezultātu.

Ņemot vērā to, ka komisijas sēdēs ļoti daudz tika piesaukta organizētā noziedzība, visticamāk, augusta beigās uz komisijas sēdi aicināsim drošības iestāžu atbildīgos darbiniekus, lai slēgtā sēdē runātu tieši par cīņu pret to.

Šos jautājumus steidzam risināt, cenšoties panākt, lai budžetā būtu vairāk ieņēmumu no akcīzes nodokļa.”

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti