Pirmdiena,
24. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Iztikas minimuma patēriņa grozs bez izmaiņām: 1991=2011


Inta Šaboha
14.06.2011

 
Pilns iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozs ir preču un pakalpojumu apjoms, kas nodrošina cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Tas atspoguļo minimālo naudas daudzumu, kas nepieciešams cilvēkam, lai izdzīvotu. Iztikas minimuma patēriņa grozs nav nemainīgs lielums – vērtība mainās atkarībā no patēriņa cenu izmaiņām, lai gan patēriņa grozā iekļautās preces un pakalpojumi ir palikuši nemainīgi jau vairāk nekā 20 gadus. Neatbilstība šodienas situācijai arī ir galvenais iebildums, un dienaskārtībā joprojām neatbildēts ir jautājums par jaunu groza saturu – kad, kas un kā to izstrādātu.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +13 -1

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzskata, ka spēkā esošā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza nomenklatūra vairs neatbilst mūsdienu situācijai un var maldināt sabiedrību. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) eksperts tautsaimniecības jautājumos Jānis Kajaks norāda, ka iegūtie rādītāji ļauj izdarīt pietiekami skaidrus secinājumus par iedzīvotāju labklājību, lai gan datu ieguves metodoloģija ir novecojusi un patēriņa grozā neietilpst daudzas mūsdienu preces un pakalpojumi.

Latvijā iztikas minimumu aprēķina kopš 1991. gada 8. aprīļa, kad Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu Nr.95 "Par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksācijas nodrošināšanu". Kopš lēmuma pieņemšanas ir pagājuši vairāk nekā 20 gadu, un lēmums vairs nav spēkā, tomēr CSP vēl joprojām regulāri veic patēriņa cenu indeksa, kā arī pilnas iztikas minimuma patēriņa groza aprēķinus. CSP Dzīves līmeņa statistikas daļas vecākais referents Kārlis Smudzis skaidro, ka "lēmums tik tiešām ir atcelts, lai gan lēmuma 3. pielikumā definētā iztikas minimuma groza vērtības aprēķins katru gadu ir ticis ietverts Valsts statistiskās informācijas programmā, ko ik gadu apstiprina Ministru kabinets (MK). Laika gaitā iztikas minimums ir ticis iestrādāts vairākos MK un pašvaldību ārējos normatīvos aktos, par šī minimuma aprēķināšanu ir pastāvējuši valsts sociālie partneri, galvenokārt arodbiedrības".

 

Nemainīgais groza saturs

CSP aprēķina pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vērtību vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzimuma, vecuma vai teritoriālās atrašanās vietas. CSP dati liecina, ka patēriņa grozā ir iekļautas pārtikas preces (39 veidu pārtikas produkti), nepārtikas preces (109 preces) un pakalpojumi (26), kuriem būtu jānodrošina cilvēka minimālo iztikas līmeni vienā mēnesī. Grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, dažādas luksus preces, veselības aprūpes un izglītības maksas pakalpojumi.

Piemēram, iztikas minimuma patēriņa grozā paredzēts, ka viens cilvēks bikses iegādājas reizi divos gados, divus zeķu pārus gadā, zābaku pāri reizi trijos gados, ledusskapi reizi 20 gados un 396 preses izdevumus gadā. Mūsdienās šie skaitļi liekas nesamērīgi un neatbilst cilvēku vajadzībām; patēriņa grozā nav iekļautas tās preces un pakalpojumi, kas nebija pieejami vai tika uzskatīti par luksa preci 1991. gadā, bet ir pieejami šobrīd.

 

Aprēķinus izmanto, lietderību apšauba

Patēriņa grozā iekļauto preču un pakalpojumu saraksts nav mainījies 20 gadus – tas veidots pēc 80. gadu beigu minimālās pārtikas patēriņu normatīviem, ko izstrādāja tā laika uztura zinātnieki. Iztikas minimuma patēriņa grozs šobrīd neatklāj patieso situāciju, jo neatspoguļo to informāciju, kas ataino sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena teic: "Ekonomikas ministrija uzskata, ka šis rādītājs varētu būt lietderīgs dažādu sociālo jautājumu analīzei. Taču tā aprēķināšana pēc pašreizējās metodoloģijas nav lietderīga - rādītājs nav atbilstošs mūsdienu situācijai, un pēc būtības tas ir sabiedrību maldinošs. Lai iztikas minimumu kā rādītāju varētu izmantot pilnvērtīgai sociālo jautājumu analīzei, ir nepieciešams pārstrādāt tā aprēķina metodoloģiju."

K. Smudzis skaidro, ka "CSP, izvērtējot esošo situāciju iztikas minimuma aprēķinā, 2010. gada jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu pārtraukt tā aprēķinus no 2011. gada, izslēdzot šo aprēķinu no Valsts statistiskās informācijas programmas 2011. gadam. Šāda CSP iniciatīva izraisīja plašu rezonansi un iebildumus no vairāku sabiedrisko organizāciju puses (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Studentu apvienība)".

"Patēriņa grozā iekļauto preču un pakalpojumu saraksts nav mainījies 20 gadus."

 Neilgi pēc šī priekšlikuma, 2010. gada 19. jūlijā, LBAS iesniedz vēstuli "Par iztikas minimuma turpmāko aprēķināšanu" Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Ministru prezidents ar pagājušā gada 23. jūlija rezolūciju Nr.45/SAN-2418 uzdeva labklājības un ekonomikas ministriem izveidot darba grupu, pieaicināt nepieciešamos speciālistus, lai izstrādātu jaunu iztikas minimuma aprēķina metodoloģiju. "Vienīgā atbilde, kuru mēs saņēmām no atbildīgās ministrijas, bija tāda, ka jaunas metodoloģijas izstrādāšana ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process, un, tā kā budžetā atbilstoši līdzekļi paredzēti nav, kapacitāte nav un svarīguma arī nav (pēc ministrijas uzskatiem, jo valdības lēmumus līdz šim iztikas minimuma apmērs nekādā veidā neietekmēja), tāpēc ministrija neuzskata, ka šāds darbs būtu lietderīgs," stāsta LBAS eksperts Jānis Kajaks.

E. Urpena atgādina, ka 2010. gada jūlijā CSP uz kopīgu sanāksmi aicināja pārstāvjus no Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām, Valsts kancelejas, kā arī Rīgas domes Labklājības departamenta, lai aktualizētu patēriņa groza rādītāja aprēķināšanas lietderību turpmāk. "Sanāksmes dalībnieki bijuši vienisprātis, ka iztikas minimuma aprēķina metodika ir novecojusi un tā izmantošana šādā veidā vairs nav lietderīga," tā pirms gada secināto raksturo  E. Urpena.

 

Termins lietots normatīvajos aktos

Pēc CSP paustajiem datiem izriet, ka iztikas minimums ir informācija, kuru izmanto dažos spēkā esošos normatīvajos aktos – Civillikuma 179. pantā (iztikas minimuma patēriņa grozs tiek izmantots tiesu praksē, nosakot uzturlīdzekļu apmēru), likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 22. panta 6. daļā tiek minēti CSP statistikas dati par attiecīgo periodu (Valsts ieņēmumu dienests pēc CSP datiem nosaka ar maksātāja un viņa ģimenes personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu novērtējumu, ja vien maksātājs nevar pierādīt citu ar personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu apmēru), Rīgas domes lēmumā Nr.7981 "Par braukšanas maksas tarifu un braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pašvaldības sabiedriskajā transportā" 7. un 14. punktā (iztikas minimuma vērtību izmanto braukšanas maksas tarifu un braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pašvaldības sabiedriskajā transportā).

"Patēriņa groza aprēķināšana pēc pašreizējās metodes nav lietderīga."

Neskaidrs paliek tas fakts, kā pilna iztikas minimuma patēriņa groza aprēķinus var izmantot normatīvajos aktos, ja tā informācija neatbilst esošajai situācijai. "Sniedzot atzinumus LR normatīvo aktu sagatavošanā, CSP jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka spēkā esošā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza nomenklatūra vairs neatbilst mūsdienu situācijai," vēsta K. Smudzis.

 

Iztikas minimums un minimālā alga

Iztikas minimuma patēriņa groza aprēķini būtu jāturpina, lai spētu noteikt Latvijas iedzīvotāju labklājību. Bieži tiek salīdzināts iztikas minimums ar minimālo mēnešalgu, jo tādējādi cilvēki var uzzināt to algas slieksni, par kuru zemāk viņš nevar strādāt, jo nespēs sevi uzturēt un apmierināt savas minimālās vajadzības.

 Šī gada aprīlī iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija otrs augstākais rādītājs Latvijas vēsturē – 174,22 lati. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1096 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi" minimālā mēneša alga normāla darba laika ietvaros pirms nodokļu nomaksas šobrīd ir 200 latu. Pēc nodokļu nomaksas sanāk, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju strādā par pārāk zemu atalgojumu, kas nesasniedz iztikas minimumu (pēc nodokļu nomaksas cilvēks bez neviena apgādājamā uz rokas saņem 144,75 latus, savukārt cilvēks ar vienu apgādājamo saņem 162,25 latus).

 

Kas tiek darīts jauna patēriņa groza izstrādē

Labklājības ministrija (LM) jau iepriekš strādājusi pie iztikas minimuma aprēķināšanas metodoloģijas izmaiņām, 2007. gadā izstrādājot koncepciju "Par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem". EM pārstāve E. Urpena skaidro, ka koncepcijā bija paredzēts 1991. gadā apstiprināto metodiku iztikas minimuma aprēķināšanai nomainīt ar līdz 2011. gadam izstrādāto ekspertu darba grupas minimālā patēriņa sliekšņa noteikšanas un pārskatīšanas metodiku, kuru bija plānots sākt lietot 2012. gadā. "Diemžēl koncepcijas tālāka virzība tika apturēta, tāpēc joprojām tiek izmantota līdzšinējā metodoloģija," piebilst E. Urpena.

 "Lai izstrādātu minimālā patēriņa sliekšņa noteikšanas un pārskatīšanas metodiku, kas būtu piemērojama arī strauji mainīgos valsts ekonomiskajos apstākļos, nepieciešams veidot zinātnieku ekspertu darba grupu (speciālistus ar zinātniskiem grādiem ekonomikā un sociālajās zinātnēs, kā arī statistiķus). Lai piedāvātā metodika būtu korekta un pielietojama praksē, tās izstrāde būtu balstāma uz vairāku gadu pētījumu datiem par iedzīvotāju ienākumiem, izdevumu struktūru, patēriņa paradumiem un to ietekmi uz veselību un sociālo funkcionēšanas spēju. Izriet, ka metodikas izstrāde uzticama zinātniekiem un pētniecības institūtu pārstāvjiem, nevis valsts ierēdņiem," ministrijas pozīciju pauž LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.

"CSP jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka spēkā esošā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza nomenklatūra vairs neatbilst mūsdienu situācijai."

Vienlaikus M. Kupče vērš uzmanību uz to, ka korekta iztikas minimuma groza noteikšanas un aprēķināšanas metodikas izstrāde prasītu papildu budžeta līdzekļus, kas pašreizējā budžeta konsolidācijas situācijā radītu pārlieku lielu slogu budžetam, paredzot, ka turpmāk būtu jāveic regulāra groza satura un struktūras aktualizācija, kas arī prasītu finanšu līdzekļus.

J. Kajaks min, ka nākotnē situācija varētu mainīties, jo MK jaunie noteikumi "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" paredz to, ka minimālās algas procesā tiek ņemts vērā arī CSP aprēķinātais iztikas minimums. M. Kupče atklāj: "Ja valdībā tiek pieņemts lēmums par minimālā patēriņa sliekšņa (patēriņa preču un pakalpojumu iztikas minimuma) noteikšanu un metodikas izstrādāšanu, tad šī uzdevuma veikšana, līdzīgi kā Igaunijā, būtu uzticama zinātniski pētnieciskajām institūcijām, iespējami izvērtējot finanšu resursu piesaisti no ES fondiem."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +13
-1


ATSLĒGVĀRDI:   'labklājība  'nauda  'sabiedrība  'statistika  

  Ieteikt:  +13
-1

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti