viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Koledžas Latvijā sagatavo profesionāļus darba tirgum


Daiga Kondrāte
14.10.2010

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -0

Augstāko izglītību Latvijā var apgūt koledžās vai augstskolās. Saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem koledža ir augstākās pakāpes izglītības iestāde, kas īsteno 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

 

Valstī pavisam darbojas 26 koledžas – 18 no tām ir valsts dibinātas un 8 – privāto personu dibinātas. Līdz ar to jauniešiem pēc vidusskolas beigšanas pastāv izvēle – doties uz koledžu, kur divu gadu laikā iegūt profesionālo izglītību, vai stāties augstskolā, kura sniegs akadēmiskas zināšanas un atbilstošu diplomu.

 

Augstākā izglītība – īsā laika posmā

Koledžas ir visjaunākais profesionālās izglītības iestāžu tips Latvijā. Tās veidojušās gan kā patstāvīgas izglītības iestādes, gan tiek integrētas augstskolās. Augstskolās koledžas var būt gan kā patstāvīgas struktūrvienības, gan arī 1. līmeņa studiju programmas. Koledžas Latvijā pastāv jau desmit gadus.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde atzīst, ka koledžām ir duāla daba, jo tajās iegūst augstāko profesionālo izglītību. Turklāt, neskatoties uz atšķirīgajiem izglītības iestāžu nosaukumiem, koledžas izglītības programmu beidzēju statuss ir līdzvērtīgs gan darba tirgū, gan izglītības turpināšanai, jo izglītības programmu izveides un īstenošanas nosacījumi ir vienoti.

Kā zināms, darba tirgus valstī ir pietiekami saspringts, lai pārdomātu, kas ir svarīgāks – praktiskās iemaņas vai akadēmiskās zināšanas. Izvērtējot, kurai mācību iestādei – universitātei vai koledžai – dot priekšroku, abas ir vienlīdz konkurētspējīgas, taču katra ar savām priekšrocībām. Koledža var būt labs starpposms starp vidējo un akadēmisko augstāko izglītību. Arī mācībspēkiem te citas prasības: augstskolās noteiktam procentam mācībspēku jābūt ar doktora grādu, bet koledžās tie var būt arī nozares speciālisti, kam priekšnoteikums darbam ir konkrētās jomas pārzināšana.

"Koledžām ir duāla daba, jo tajās iegūst augstāko profesionālo izglītību."

G. Rēvalde uzsver – koledžas darba tirgum īsākā laika posmā sagatavo profesionālus darbiniekus. Pēdējos gados ir palielinājies pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju piedāvājums un koledžas kā augstākās profesionālās izglītības iestādes ir ieņēmušas stabilu vietu kopējā valsts izglītības sistēmā. Imatrikulēto studējošo skaits 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās 2009. gadā veidoja vairāk nekā ceturto daļu (26%) no pamatstudijās uzņemtajiem studentiem.

Darba tirgus prognozes tuvākajai nākotnei liecina – aizvien vairāk būs pieprasīti darbinieki ar augstāko profesionālo izglītību, jo darbavietu, kur būs nepieciešamas vienkāršas prasmes, kļūs aizvien mazāk.

 

Reaģējot uz darba devēju prasībām

Iepriekšējā mācību gada nobeigumā Latvijas Koledžu asociācija (LKA) rīkoja konferenci „Koledžu loma Latvijas izglītības sistēmā un tautsaimniecībā”. LKA 2002. gadā dibināja septiņas Latvijas koledžas. Pašlaik tajā ir 29 biedri - koledžas un augstskolas, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

LKA valdes priekšsēdētājs un Rīgas Tehniskās koledžas (RTK) direktors Jānis Rozenblats, izvērtējot desmit darba gados paveikto, uzsver, ka koledžu absolventiem, kuri iegūst pirmā līmeņa augstāko izglītību, ir ne tikai zināšanas, bet arī praktiskā darba pieredze un viņi ir kļuvuši par darba devējiem. Turklāt pēc koledžas beigšanas absolventi izvēlas studēt augstskolās, paši sedzot mācību izdevumus un nepretendējot uz valsts budžeta vietām, tādējādi būtiski ietaupot valsts finansējumu.

Asociācija rosina IZM atļaut atsevišķu profesiju studentiem, kuru darbs saistīts ar komercnoslēpumu, iziet mācību praksi ne tikai ārpus izglītības iestādes, bet daļēji arī izglītības iestādē, izmantojot aktuālo komercdarbības algoritmu jeb simulācijas spēles, kas imitē reālās dzīves situācijas un procesus šajā komercsabiedrībā.

Konferences dalībnieki rekomendē IZM izvērtēt koledžas studiju programmu sadaļas un to saturu, kuras ir stingri reglamentētas un pārslogotas ar citiem priekšmetiem, līdz ar to profilējošo priekšmetu īpatsvars samazinās līdz pat 30 procentiem. Būtu nepieciešams dot koledžām iespēju mainīt programmas satura daļu un kredītpunktu sadalījumu saskaņā ar darba devēju un studentu prasībām par labu profilējošiem priekšmetiem.

Rezolūcijas priekšlikumos tiek aicināts izskatīt iespēju papildināt Augstskolu likumu ar jēdzienu „Konsultāciju punkts”, kas nodrošinātu iespēju studēt tuvāk dzīvesvietai, kā to paredz mūžizglītības galvenās prasības. Asociācija rosina IZM izskatīt iespēju slēgt līgumus arī ar privātām akreditētām koledžām par studējošo mācībām par budžeta līdzekļiem līdz 25% no studējošo skaita, ņemot vērā ES pieredzi un tendences, ka nauda seko līdzi studentam. Tiek aicināts izskatīt iespēju privātajām koledžām izdalīt arī ES struktūrfondu līdzekļus, ko administrē IZM, jo pēdējos piecos gados koledžām tie nav piešķirti.

"Koledža var būt labs starpposms starp vidējo un akadēmisko augstāko izglītību."

Asociācija iesaka dot tiesības privātās koledžas valdei kopā ar padomi apstiprināt „Koledžas nolikumu”, pirms tam saskaņojot ar IZM, lai nolikumu varētu operatīvi aktualizēt. Augstākās izglītības padomei LKA lūgusi izanalizēt un noteikt ekonomiski pamatotas un reālas koledžas akreditācijas izmaksas.

Par valsts budžeta līdzekļiem koledžās studē aptuveni 3000 studentu. Augstākās izglītības departamenta direktore G. Rēvalde uzsver: lai arī aizvien vairāk koledžu absolventu izvēlēsies turpināt studijas augstskolās, jo valstī nav brīvu darbavietu, koledžas nevar paļauties tikai uz valsts finansējumu – tām ir jādomā, kā pelnīt pašām.

Budžeta konsolidācijas kontekstā ir rosināts turpināt Latvijas koledžu piesaistīšanu augstskolām, grupējot tās pēc īstenojamo programmu specifikas, skaidro IZM Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis. Lai arī pašlaik sekmīgi noris Latvijas Kultūras koledžas piesaiste Latvijas Kultūras akadēmijai, turpmāka augstskolu un koledžu apvienošana radītu vairāk problēmu nekā ieguvumu. „Augstskolām ir sava autonomija, kā arī noteikts stils, kādā tiek pieņemti lēmumi. Ja to izjauc, bet neizdara izmaiņas likumdošanā, var būt daudz negatīvu seku,” domā A. Melnis.

 

Koledžas nodrošina darba devēju prasības

Asociācijas vadītājs J. Rozenblats atzīst: koledžas Latvijā ir pietiekamā daudzumā, taču tas neizslēdz jaunu koledžu veidošanos vai citu izzušanu, tas atkarīgs pēc pieprasījuma. Katru gadu aizvien vairāk topošo studentu izvēlas koledžas, norādot, ka koledžas ir radušās pēc darba devēju pieprasījuma. „Darba tirgū ir vajadzīgs darbinieks ar praktiskām iemaņām. Bieži vien jauniešiem, kas pēc vidusskolas stājas uzreiz augstskolā, nākas vilties, jo universitātes prasības ir ļoti augstas, tā piedāvā akadēmiskas zināšanas, taču vēlāk, absolvējot un iegūstot bakalaura grādu, ne vienmēr ir viegli atrast vietu darba tirgū, jo trūkst praktisko zināšanu. Labākais ceļš, manuprāt, būtu pēc vidējās izglītības mācīties koledžā, kur apgūt praksi un izvēlētās jomas specifiku, saprast, vai izvēlētā profesija ir īstā, un tad stāties tālāk augstskolā.”

Visām koledžām ir sadarbība ar augstskolām, salīdzinot programmas, studenti nereti augstskolā var mācīties uzreiz jau trešajā kursā, kredītpunkti, kas iegūti koledžā, saglabājas, studējot universitātē. Ir augstskolas, kas arī piedāvā 1. līmeņa augstāko izglītību apgūt neilgā laika periodā, tomēr LKA valdes priekšsēdētājs uzskata, ka nebūtu prātīgi apvienot koledžas ar augstskolām: „Koledžas šobrīd ir tur, kur tām jābūt, un tur arī tām jāpaliek. Ja tiktu apvienotas šīs mācību iestādes, pazustu praktiskās mācību programmas.”

"Koledžas nevarēs paļauties tikai uz valsts finansējumu – tām būs jādomā, kā nopelnīt pašām."

Nereti pastāv uzskats, ka mācīties uz koledžu iet tie skolēni, kam ir sliktākas sekmes vai nelabvēlīgāks ģimenes stāvoklis, taču, kā norāda J. Rozenblats, pat ja skolēns ar sliktākām sekmēm iestājas koledžā, ne vienmēr tas ir rādītājs – viņš sevi spēj pierādīt praktiski un, beidzot koledžu, ir profesionālis savā jomā un gatavs darba tirgum.

„Gan pašreizējās ekonomiskās situācijas, gan demogrāfisko problēmu dēļ koledžām, kuras piedāvā tikai vienu vai divas mācību programmas, varētu kļūt finansiāli smagi, un ar laiku Latvijā koledžas varētu arī apvienot. Pasaules Bankas ierosinājums samazināt finansējumu koledžām uz tām gan īpaši neattiecas, jo koledžās ir daudz nepilna laika studējošo, respektīvi, cilvēki studē par savu naudu,” norāda J. Rozenblats.

Kā pārsteidzīgu soli viņš vērtē Policijas akadēmijas likvidēšanu, to aizvietojot ar koledžu. „Šajā gadījumā problēma vairāk bija ar nesaimniecisku telpu apsaimniekošanu un līdzekļu tēriņiem, nevis ar izglītības kvalitāti. Jautājums ir par to, vai koledža īsā laikā spēs sagatavot operatīvos darbiniekus nepieciešamajā kvalitātē,” uzsver J. Rozenblats.

 

Koledžas ir modernas un iet līdzi laikam

.Arī valsts tehnikumi, kas agrāk sagatavoja inženierus, nu ir pārkvalificējušies, un visas koledžas sniedz vienādu izglītības līmeni – pirmo augstāko. Alberta koledžas direktore Oksana Lentjušenkova atzīst, ka koledžas ir spēcīgs konkurents augstskolām, tomēr viņa atbalsta sadarbību. Divu gadu laikā studenti var apgūt profesiju un saprast, vai tā ir viņiem piemērotākā. Alberta koledžas direktore atzīst, ka koledžās atšķirībā no augstskolām attieksme pret studentiem ir personīgāka.

Mācību iestādes ir pietiekami aprīkotas ar nepieciešamajām tehnoloģijām, tiek izstrādātas jaunas programmas. Valsts koledžām ir pieejams atbalsts un finansējums no valsts un ES. Alberta koledžas direktore uzskata, ka tuvāko desmit gadu laikā koledžas nepiedāvās bakalaura, maģistra un doktora grādus: „To neatzītu augstskolu padome, tāpat formalitātes ir pārāk sarežģītas, un diez vai, palielinot augstskolu skaitu, tiktu sasniegts labāks rezultāts.”

 

Iegūt diplomu ātrāk

Madara Malmane mācās Alberta koledžā izklaides industrijas vadību un producēšanu. Viņa pastāsta, kādēļ izvēlējusies mācīties koledžā: „Te jāmācās tikai divi gadi, un manā programmā nav matemātikas. Man tas ļoti patīk.” Studente vēl nav izlēmusi, vai studēs tālāk augstskolā, taču zina par augstskolām, kurās var iestāties jau trešajā kursā.

Ģirts Kubliņš izvēlējies Rīgas Tehnisko koledžu jau pēc devītās klases, kur sākotnēji apguva profesionālo vidējo izglītību un pēc tam 1. līmeņa augstāko: „Šeit mācījās mans tēvs un vēlāk vecākais brālis, tagad es. Man patīk tas, ka šajā koledžā ir elektriķu programma, kuru pēc tam varēšu studēt jau trešajā kursā Tehniskajā universitātē. Brīvdienās palīdzu tēvam, ceļam māju laukos, zinu, kā darbojas visas iekārtas, kas un kā jādara. Laikam jau, mācoties šeit, piepildu tēva sapni un eju viņa pēdās,” ar gandarījumu stāsta jaunietis.

Ir pagājuši divi gadi, kopš Dana Cilme pabeidza augstskolu, iegūstot bakalaura grādu. Viņa vēl joprojām nestrādā savā profesijā un aizvien vairāk šaubās, vai izdarījusi pareizo izvēli: „Kad iestājos augstskolā, man bija ļoti daudz sapņu, ko vēlējos piepildīt. Likās, ka augstskola man dos visu – izcilu izglītību, draugus, pieredzi, jaunas iespējas – un atrast darbu būs tikai tāds sīkums. Taču jau pēdējā kursā sapratu, ka ar akadēmisko grādu vien nepietiks. Trīs gadu laikā man bija prakse tikai vienu mēnesi. Es perfekti māku uzrakstīt jebkuru referātu, kursa vai diplomdarbu, taču šīs prasmes darba tirgū nav vajadzīgas.” Jauniete nenoliedz, ka augstskola ir arī daudz devusi: „Noteikti nenožēloju trīs augstskolā pavadītos gadus, tomēr vilšanās man ir. Iestājoties es īsti neizpratu atšķirību starp akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību. Tomēr augstskola ir tā, kas ceļ cilvēka inteliģences līmeni un dod citu skatījumu uz lietām.”   

Augstskolas ir saņēmušas daudzus pārmetumus par praktisko zināšanu trūkumu programmās. Risinājums varētu būt vēl ciešāka sadarbība ar koledžām, informācijas apmaiņa, nodrošinot studentiem gan praktisko, gan teorētisko zināšanu apguvi. Augstskolas nenoliedzami veido inteliģences slāni Latvijā un nedrīkstētu pieļaut to beidzēju izstumšanu no darba tirgus. Savukārt pēc koledžas beigšanas jaunieši nereti izvēlas tālāk universitātē nestudēt. Tas būtu slikts rādītājs kopējam izglītības līmenim sabiedrībā, jo praktiskās zināšanas ir būtiski stiprināt ar teoriju. Tādēļ, ja pēc devītās klases vai vidusskolas beigšanas jaunieši studētu koledžās un pēc tam augstskolās, mūsu speciālisti būtu visspēcīgākais ierocis darba devējiem un tirgum.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'konkurence  

  Ieteikt:  +4
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums mediācija diaspora izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti