Ceturtdiena,
24. aprīlis
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Neatkarības zaudēšana


Guntars Laganovskis,
LV.LV
17.06.2010

 
Šodien aprit 70 gadu kopš Latvijas okupācijas – 1940. gada jūnijā padomju karaspēks iebruka Baltijas valstīs, iesākot pusgadsimtu ilgo trīs okupāciju periodu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturē. Baltijas valstīm kopīgs pagājušā gadsimta 30. gadu beigās bijis arī ceļš uz neatkarības zaudēšanu.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +13 -3

20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē arvien redzamāk iezīmējās pēc Pirmā pasaules kara mieru uzturošās Versaļas sistēmas sabrukums un Tautu Savienības nespēja nodrošināt dalībvalstu drošību un novērst konfliktus to starpā. Lielvalstu savstarpējās attiecībās sāka iezīmēties tendence rīkoties, apejot Tautu Savienību. Vienlaikus tās apliecināja nespēju vērsties pret klajas militāras agresijas iedīgļiem Eiropā.

1935. gadā nacistiskā Vācija, pārkāpjot starptautiskos līgumus, ieveda savu karaspēku Reinas demilitarizētajā zonā, bet 1938. gadā jau sāka Versaļas sistēmas nosprausto robežu revidēšanu un pārgāja uz atklātu ekspansīvas ārpolitikas posmu, kurā tika iznīcina Čehoslovākijas neatkarība, notika Austrijas iekļaušana Vācijas sastāvā un galu galā – iebrukums Polijā, kas aizsāka Otro pasaules karu.   

Šajā situācijā, arvien vairāk zaudējot ticību Tautu Savienībai kā starptautiskās drošības garantam, Baltijas valstis savas neatkarības pastāvēšanu sāka saistīt ar spēku līdzsvaru starp Padomju Savienību un Vāciju, kuras, konkurēdamas par ietekmi Baltijā, bija ieinteresētas nepieļaut sāncensei nostiprināties šajā reģionā.

Šādā brīdī Latvija pieņēma kļūdainu lēmumu – pasludināja absolūtu neitralitāti Tautu Savienības ietvaros, tādējādi zaudējot savas ārpolitikas līdzšinējo pamatu – pieturēties pie kolektīvās drošības principa. Taču pilnīga neitralitāte, ko centās ievērot Baltijas valstis, nespēja nodrošināt nekādas lielvalstu garantijas tās respektēšanai. Bet ar saviem diplomātiskajiem un militārajiem spēkiem vien bija par maz, lai potenciālo agresiju novērstu.

 

Neatkarības zaudēšanas hronoloģija

1938. gada septembris. Minhenes vienošanās – Vācija, Lielbritānija, Francija un Itālija vienojas par Čehoslovākijai piederošā Sudetu apgabala atdošanu Vācijai. Ar šo lēmumu Eiropas demokrātiskās lielvalstis apliecina, ka ir gatavas ielaisties kompromisos ar Vāciju uz mazo valstu neatkarības rēķina. 1939. gada pavasarī Čehoslovākija beidz pastāvēt kā neatkarīga valsts.

1939. gada aprīlis. Vācija izstrādā plānu Polijas okupācijai un lauž neuzbrukšanas līgumu ar Poliju. Kļūst skaidrs, ka ar Austrijas un Čehoslovākijas sagrābšanu Vācija neaprobežosies.

1939. gada pavasaris. Notiek PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu. Maskava, piedāvājot savu palīdzību gadījumā, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu pat netiešu agresiju, bez cietušās valsts piekrišanas, apliecina PSRS vēlmi iegūt tiesības uz iejaukšanos neatkarīgo Baltijas valstu iekšējās lietās. Lielbritānija un Francija PSRS priekšlikumu noraida.

1939. gada 7. jūnijs. Latvija paraksta neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju, kas Latviju faktiski distancē no Lielbritānijas, Francijas un PSRS drošības garantijām.

1939. gada 23. augusts. Tiek noslēgts PSRS un Vācijas Neuzbrukšanas līgums jeb tā dēvētais Molotova–Ribentropa pakts ar slepenajiem papildu protokoliem, ar ko abas lielvalstis Austrumeiropu sadala piederības sfērās. Latvija, Somija un Igaunija tiek „iedalīta” PSRS; vēlāk – 28. septembrī – tai izdodas iegūt arī Lietuvu. Līdz ar Padomju Savienības un Vācijas vienošanos par Austrumeiropas sadalīšanu Vācijai ir brīvas rokas iebrukumam Polijā.

1939. gada 28. septembris. Maskava un Berlīne paraksta protokolu par Igaunijas un Latvijas vāciešu izceļošanu. Latvija zaudē nozīmīgu, politiski un ekonomiski aktīvu minoritāti.      

1939. gada 1. septembris. Vācija iebrūk Polijā. Sākas Otrais pasaules karš.

1939. gada septembra beigas un oktobra sākums. Baltijas valstis (Igaunija – 28. septembrī, Latvija – 5. oktobrī, Lietuva – 10. oktobrī) paraksta PSRS uztieptos savstarpējās palīdzības līgumus. Līgums paredz limitētu Padomju Savienības karaspēka daudzuma ievešanu Baltijas valstīs un militāro bāzu izveidi.

Baltijas valstis de facto zaudē neatkarību un starptautiski tiek uzlūkotas kā PSRS protektorāti. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav skaidrības par to turpmāko likteni. Šo valstu valdības rīkojas tā, lai pēc iespējas neaizkaitinātu Padomju Savienību. Decembrī Baltijas valstis nepiedalās balsojumā par Somijā iebrukušās PSRS izslēgšanu no Tautu Savienības. 

1940. gada 15. jūnijs. Notiek provokatīvs PSRS militārs uzbrukums Latvijas robežsardzes mītnei Abrenes apriņķa Masļenkos. Ēku nodedzina, vairākus cilvēkus nošauj vai ievaino. Trīs sardzes darbiniekus sarkanarmieši aizved gūstā.

Foto: no Latvijas Kara muzeja krājuma

1940. gada 16. jūnijs. PSRS, nepamatoti pārmetot savstarpējo saistību nepildīšanu, izvirza Latvijai ultimātu, kurā pieprasa Latvijas valdības atkāpšanos un neierobežotu PSRS militārā kontingenta ievešanu Latvijas teritorijā. Līdzīgus ultimātus saņem arī Igaunijas un Lietuvas valdības. Neizrādot pat simbolisku militāru un diplomātisku pretošanos, Kārļa Ulmaņa valdība izšķiras par pakļaušanos PSRS prasībām. K. Ulmanis un Igaunijas prezidents Konstantīns Petss paliek savos amatos, bet Lietuvas prezidents Antans Smetona aizbēg uz Vāciju.

1940. gada 17. jūnijs. PSRS karaspēks piecos no rīta pāriet Latvijas robežu, bet pēcpusdienā padomju vara jau ieņem stratēģiski svarīgākos objektus Rīgā. 17. jūnija vakarā, pārkāpjot neskaitāmus starpvalstu līgumus, okupētas ir visas trīs Baltijas valstis. Turpmāk visi politiskie lēmumi šajās valstīs tiek pieņemti okupācijas varas militāro spēku klātbūtnē.

Foto: no Latvijas Kara muzeja krājuma

1940. gada. 20. jūnijs. Tiek izveidota Latvijas marionešu valdība ar mikrobioloģijas profesoru Augustu Kirhenšteinu priekšgalā. Latvijā sākas pilsonisko institūciju likvidēšana un okupācijas varas struktūru veidošana.

Foto: no Latvijas Kara muzeja krājuma

1940. gada 14.–15. jūlijs. Latvijā, pārkāpjot formāli vēl neatcelto Satversmi, notiek marionešu valdības izsludinātās „tautas parlamenta” vēlēšanas, kurās drīkstēja balotēties tikai Maskavas atbalstītie kandidāti. Oficiālie rezultāti vēsta, ka vairāk nekā 90% balsu ieguvuši okupācijas varas protežētie saraksti. Līdz ar jaunievēlēto parlamentu sastādīšanu Baltijas valstu aneksija skaitījās noformēta arī juridiski.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +13
-3



Citi raksti

ATSLĒGVĀRDI:   'Igaunija  'Latvija  'Lietuva  'politika  'vēsture  

  Ieteikt:  +13
-3

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

AKTUĀLI!

Vēl iespēja pieteikties uz kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Vairāk šeit!

LM: Izveidota jauna mājas lapa par tiesībām vardarbības gadījumos.

Ēģiptes Arābu Republikas Starptautiskās sadarbības ministrija aicina piedalīties ES finansētos konkursos.

VK: Plāno ieviest depozītu sistēmu publisko iepirkumu jomā. Vairāk šeit!

Ārlietu ministrija aicina Latvijas uzņēmējus izmantot tirgus iespējas ar Gruziju. Vairāk var uzzināt šeit!

Izsludina pieteikšanos Zemkopības ministrijas konkursam „Sējējs–2014”.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti