Tā ir laba Eiropas prakse – šādi reģistri darbojas lielākajā daļā ES valstu, uzsver LB. Kredītu reģistra darbību reglamentē LB normatīvie dokumenti: "Kredītu reģistra noteikumi", "Kredītu reģistra dalībnieku maksas par Kredītu reģistra izmantošanu apmērs un maksāšanas kārtība" un "Kredītu reģistra tehniskie noteikumi", kas pieejami portālā www.vestnesis.lv un Latvijas Bankas interneta mājaslapā.

Reģistra izveides mērķis

Kredītu reģistrs ļauj tā dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju, efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegt valstij papildu uzraudzības iespējas, kā arī nodrošināt LB un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) ar papildu datiem par makroekonomisko situāciju.

Turklāt aizdevējs gūst pilnu priekšstatu par kredītņēmēja saistībām Latvijas kredīttirgū un var precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, kā arī iespējamā kredīta cenu atbilstoši klienta kredītvēsturei.

Tāpat reģistrs varētu disciplinēt aizņēmējus un mudināt viņus nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistībām un savas kredītvēstures veidošanu. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pildījuši saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums, apgalvo LB.

Kredītu reģistra esamība uzskatāma arī par papildu faktoru kreditēšanas un secīgi – inflācijas tempa mazināšanai valstī.

Reģistra dalībnieki

Saskaņā ar likumiem, kas regulē attiecīgo nozari, Kredītu reģistra dalībnieki ir visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitassabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un biedrība "Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs".

2008. gada 2. janvārī reģistrā bija 98 dalībnieki, informē LB.

Reģistra saturs

Reģistrā atrodama informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām, kuras ir spēkā reģistra darbības sākšanas brīdī - 2008. gada 1. janvārī. Pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņas agrākajām saistībām saglabāsies.

Sākot ar 2008. gada 1. janvāri, reģistra dalībnieki ievada ziņas datu bāzē par

• katru jaunizsniegtu aizdevumu/saistību, bet līdz 2008. gada 30. jūnijam (t.i., pusgada laikā kopš reģistra darbības sākuma) tā dalībniekiem dots pārejas laiks to saistību ievadei, kas radušās pirms 2008. gada 1. janvāra.
• Kredītu reģistrā automātiski tiek reģistrēta informācija par parādniekiem, kura līdz tam bija Parādnieku reģistrā, respektīvi, ziņas, ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks kavējis līgumā noteiktos maksājumus ilgāk par 60 dienām un kavēto maksājumu summa ir vismaz 100 latu.

Savukārt sākot ar 2008. gada trešo ceturksni, dalībnieki katra ceturkšņa sākumā sniedz Kredītu reģistrā informāciju par aizņēmēju un aizņēmēju galvinieku saistību atlikumiem iepriekšējā ceturksnī, piemēram, jūlijā – par atlikumiem 2. ceturkšņa beigās, bet oktobrī – par 3. ceturkšņa datiem.

Informācijas saņemšana

Kredītu reģistra informācija ir pieejama tā dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai un aizņēmējiem (tikai par sevi). Dalībnieki par saviem aizņēmējiem saņem pilnu informāciju, bet par citiem aizņēmējiem - ierobežotu.

Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvalde Rīgā, Bezdelīgu ielā 3. Kredītu reģistra darba laiks ir katru darbadienu no plkst. 8. 30 līdz plkst. 17. 30, piektdienās – līdz plkst. 16. 15.

Lai fiziskā vai juridiskā persona vai to pilnvarotie pārstāvji saņemtu Kredītu reģistrā iekļautās ziņas,

• fiziskā persona iesniedz rakstisku pieprasījumu un uzrāda pasi. Fiziskās personas aizgādnis uzrāda pasi un bāriņtiesas lēmumu par aizgādņa iecelšanu;
• juridiskās personas pārstāvis iesniedz rakstisku pieprasījumu un uzrāda pasi un dokumentu, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt juridisko personu bez īpaša pilnvarojuma;
• fiziskās vai juridiskās personas pilnvarnieks iesniedz rakstisku pieprasījumu un uzrāda pasi un notariāli apliecinātu pilnvaru par tiesībām saņemt ziņas, kas atrodas Kredītu reģistrā.

Personai Kredītu reģistra ziņas jāizsniedz 5 darbadienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Datu pareizība un aizsardzība

Pat to ir atbildīgi Kredītu reģistra dalībnieki. Informāciju par katru izsniegto jauno kredītu vai kredītlīguma pārmaiņām (izņemot informāciju par aizņēmēja saistību atlikumu), maksājuma kavējumiem, to izpildi un pārkāpumiem dalībniekam jāiesniedz reģistrā 5 darbadienu laikā.

Reģistrs ir izveidots tā, lai dati tiktu aizsargāti likumā noteiktajā kārtībā. Ar personas datu aizsardzību valsts rūpējas, lai reģistros nonāktu pareizi personas dati un tie būtu pieejami likumīgiem un lietderīgiem mērķiem. To personas datu aizsardzību, kas atrodas Kredītu reģistrā (iepriekš – Parādnieku reģistrā), nodrošinās:

• likumā noteikts deleģējums Latvijas Bankai veidot reģistru, vākt datus un noteikts personu loks, kam datus drīkst sniegt;
• šī reģistra dokumentēšana Datu valsts inspekcijā;
• fizisko personu datu aizsardzības likuma ievērošana;
• Latvijas Bankas Kredītu reģistra noteikumi;
• informācijas šifrēšana un elektroniskā parakstīšana, drošības kritēriji ziņu apmaiņai (programmatūra u.tml.).

Portāls LV.LV jautā:

Kā jaunais Kredītu reģistrs uzlabos bankas un klienta attiecības?

Andris Vilks, „SEB Latvijas Unibanka” galvenais ekonomists:

„Apsveicami! Tas ir tas, kas mums vajadzīgs, lai vieglāk būtu strādāt. Līdz šim mums bija grūtības, jo daļa bankas klientu mēģināja nesniegt informāciju par to, cik lieli ir viņu aizņēmumi. Kredītu reģistrs novērsīs šāda veida mānīšanos. Mums nevajadzēs tērēt laiku un nervus, lai noskaidrotu, kas ko ņēmis un kad atmaksājis. Pasaulē tā ir pieņemta prakse, un es ceru, ka sistēma darbosies un ka mēs varēsim lepoties, ka mums arī tāda ir.”

Dzintars Kalniņš, „Hansabankas” Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs:

„Tā ir pozitīva ziņa ne tikai bankām, bet arī kredītņēmējiem. Tagad būs redzama ne tikai kredītņēmēju negatīvā kredītvēsture (tā bija Parādnieku reģistrā), bet arī pozitīvā. Pasaules prakse rāda, ka kredītvēsture ir ļoti svarīga, jo klientiem, kuri godprātīgi pildījuši finanšu saistības, bankas uzticas. ASV, kur kredīti ir visai populāri, bankas pat neaizdos tādam klientam, kurš ne reizi mūžā nav ņēmis nevienu kredītu. Tāpat Kredītu reģistrs novērsīs klientu neapdomīgu rīcību aizņemties te vienā, te otrā bankā, nenovērtējot savu maksātspēju.”

Uzziņa

Latvijas Bankas 13.09.2007. noteikumi Nr.8 Kredītu reģistra noteikumi
http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=163357

Latvijas Bankas 13.09.2007. noteikumi Nr.9 Kredītu reģistra dalībnieku maksas par Kredītu reģistra izmantošanu apmērs un maksāšanas kārtība
http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=163358

Latvijas Bankas 13.09.2007. noteikumi Nr.10 Kredītu reģistra tehniskie noteikumi
http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=167095