Sestdiena,
25. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Rasisms un etnocentrisms. Nīdējamais un vēlamais


06.02.2007

 
Pēdējā laikā notikušie rasistiski motivētie incidenti, kā arī pirmais notiesājošais spriedums par šādu nodarījumu, aktualizējuši jautājumu par rasisma izplatību Latvijas sabiedrībā. Dažviet medijos izskanējušie apgalvojumi, ka Latvijas sabiedrība ir rasistiski noskaņota, speciālistu vērtējumā ir krietni pārspīlēti.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Rasisms un etnocentrisms. Nīdējamais un vēlamais

 

Pēdējā laikā notikušie rasistiski motivētie incidenti, kā arī pirmais notiesājošais spriedums par šādu nodarījumu, aktualizējuši jautājumu par rasisma izplatību Latvijas sabiedrībā. Dažviet medijos izskanējušie apgalvojumi, ka Latvijas sabiedrība ir rasistiski noskaņota, speciālistu vērtējumā ir krietni pārspīlēti.

Kopš skandāliem, kas saistīti ar seksuālo minoritāšu publiskajām aktivitātēm, plaši izskanējis apgalvojums, ka sabiedrība Latvijā ir neiecietīga pret atšķirīgo. Pašlaik šāds vērtējums sāk parādīties arī attiecībā uz attieksmi pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu. Taču, lai izdarītu secinājumus, ir jānovelk robeža, kas nodala rasismu no atturīgas attieksmes pret svešādo.

 

Gan darbos, gan vārdos

Pagājušajā nedēļā lemtais notiesājošais tiesas spriedums diviem jauniešiem, kuri uzbruka citas rases cilvēkam Rīgā, novelk skaidru robežu un pasaka, ka arī Latvijā vardarbība, personas aizskaršana tās ādas krāsas dēļ ir rasistisks noziegums, skaidro Tiesībsarga biroja (TB) Diskriminācijas novēršanas daļas vadītāja Līga Biksiniece. Par rasistiski noskaņotu uzskatāms tāds cilvēks, kas citu personu tās ādas krāsas dēļ uzlūko par mazvērtīgāku, zemāku, tiesībās ierobežojamāku par pārējiem. Tomēr viedoklis, ka, piemēram, katram ir jādzīvo savā zemē, pats par sevi nav vērtējams kā rasistisks, jo pastāv uzskatu brīvība, pauž TB pārstāve. Līdzīgās domās ir sociālantropoloģe Aivita Putniņa, norādot, ka par skaidri rasistisku uzskatāms “uzbrukums cilvēkam uz rasu diskriminācijas pamata vārdos vai darbos, kas vairs neattiecas uz viedokļa paušanu” .

 

Ne tikai ādas krāsas dēļ

“Latvijas sabiedrība kopumā nekādā gadījumā nav rasistiski noskaņota. Drīzāk tā ir aizspriedumaina,” uzskata L.Biksiniece. Negatīvo iespaidu par rasismu Latvijā radot galvenokārt skaitliski nelielas, toties ārēji skaļas radikāļu grupiņas. Turklāt, ņemot vērā, ka bieži vien to pārstāvji ir gados ļoti jauni un incidentus nereti izraisa reibumā, visticamāk, šāda rīcība bieži vien nav balstīta noturīgos un dziļos rasistiskos uzskatos, bet gan bravūrā un pašapliecināšanās nepieciešamībā. Arī A.Putniņa norāda, ka rasisms Latvijā noteikti nav masveida parādība, jo minētajām grupām tas tikpat kā neparādās. Tomēr tā esot kārts, “kas tiek pastāvīgi izmatota arī politikā”.Turklāt, kā skaidro L.Biksiniece, “pašlaik starptautiski rasisms tiek saprasts ne tikai kā vēršanās pret cilvēku viņa ādas krāsas, bet arī etniskās piederības dēļ. Incidentus, kas pret austrumeiropiešiem tiek vērsti Īrijā, turienes prese jau dēvē par rasismu”. Šādā ziņā starpnacionālo nesaskaņu kurināšana un politiskā kapitāla vairošana uz tā bāzes esot rasisma iezīmes saturoša parādība arī Latvijā.

 

Identitātes sargāšana

Latvijas gadījumā vairāk ir pazīmju, kas liecina nevis par rasismu, bet etnocentrismu – norobežošanos savas grupas ietvaros, kas šādā veidā uztur savu identitāti un vērtības, skaidro A.Putniņa. “Tādā ziņā visi vairāk vai mazāk ir etnocentriski. Un tas ir pat veselīgi identitātes uzturēšanai. Problēmas sākas tad, kad rodas naidīgs noskaņojums. Neviena grupa nevar savu identitāti aizsargāt un veidot ar vardarbību pret citu.”

Etnocentrisms un nacionālās identitātes tēmas jutīgums var būt atkarīgs arī no nācijas skaitliskā lieluma un vēsturiskās piederības, atzīst A.Putniņa. Latvieši šajā ziņā, iespējams, ir tramīgi, jo daudzi uzskata, ka nacionālo neatkarību, kuru nācās izkarot smagās kaujās, pusgadsimtu nomāca viena savienība, bet tagad cita. Turklāt sabiedriskajā dzīvē uz palikšanu ienāk arvien vairāk svešinieku – gan atšķirīgu rasu, gan citu tautu pārstāvju. Šis aspekts, sevišķi ja runā par prognozējamo nepieciešamību ne tik tālā nākotnē ielaist valstī aizrobežu darbaspēku, ja vien sabiedrība jau laikus tam netiks pienācīgi sagatavota, var radīt smagas problēmas, norāda antropoloģe.

 

Sadzīves rasisms

“Kaulējas kā tāds žīds.” “Vergo kā nēģeris.” “Zog kā čigāns.” Tie ir tikai daži no jau folklorā iegājušiem izteicieniem, kas tiek lietoti attiecīgās situācijās. Vai tie liecina par tautas rasismu? Gan L.Biksiniece, gan A.Putniņa uzskata, ka ne. Proti, visticamāk, šādi teicieni galvenokārt tiek lietoti bez naidīgas un tīši rasistiski motivētas attieksmes. Tomēr, kā atzīst TB pārstāve, “cilvēkam ir jādomā, kā viņš izsakās. Nedomāju, ka šī ir rasisma izpausme, bet ētikas problēma gan”.

Guntars Laganovskis
guntars.laganovskis@lv.lv

 

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0

Saistītie resursi

Citi raksti

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti