23. jūnijā, tautas nobalsošanas dienā, noteikti tāpat kā daudzi starp Valku un Saulkrastiem, saņēmu avīzi "Atbalsts Vidzemei", kas pati sevi nokristījusi – Izdevums vecākai paaudzei un ikvienam, kam ar to sakars. Astoņas A3 formāta lappuses ar krāsainām fotogrāfijām. Jautājums vienīgi, kas tas par atbalstu un kāds tam sakars ar Ivetu Griguli? Bet sakars vistiešākais.

Četras no šīm astoņām lappusēm aizņem veselas divas intervijas ar viņu un liels Grigules foto baltā zirgā uz pirmās lapas ar virsrakstu "Iveta Grigule par darbu 10. Saeimā, sevi un pensijām". Tātad vairāk nekā puse šī izdevuma, kas atbalsta vecāko paaudzi, atvēlēts vienam cilvēkam – 1964. gadā dzimušai Grigulei. Turklāt nav jābūt profesionālim, lai redzētu, ka jautājumi un atbildes intervijās savstarpēji saskaņoti, lai viņu parādītu pēc iespējas pozitīvāk. Tik pozitīvi un cukursaldi, ka lasot šķebina...

Tekstā, kas uzrakstīts primitīvi skolnieciskā stilā (lai veci ļaudis saprastu), ir gari un plaši aprakstīta Grigules grūtā, bet skaistā bērnība ar ūdenī pamērcētu rupjmaizes šķēli un cukuru kā lielāko kārumu. Aprakstīts darbs Saeimā. To lasot, rodas sajūta, ka visa Saeima lielā mērā balstījies gandrīz vai tikai uz viņas sievišķīgi trauslajiem pleciem. Jo tikai viņa vienīgā zinājusi un joprojām zina pareizās atbildes uz visiem jautājumiem.

Kādas tās ir? Kā viss ģeniālais, ļoti vienkāršas. Piemēram, interviju „Iveta Grigule: es nestāvu aizkulisēs, es labprāt eju pie jums” vainago šāda spoža doma: „(..) lauki ir Latvijas valstiskuma un nacionālisma pamats. Jo stiprāki būs lauki, jo stiprāks šis pamats. Kārlis Ulmanis, kura idejas joprojām ir mūsu apvienības karogā, uzskatīja, lai Latvija būtu daiļa un varena, lai valsts zeltu un plauktu, vispirms ar visu krampi jāķeras klāt lauku attīstīšanai.”

Vareni, vai ne! Kā nevienam agrāk tas nebija ienācis prātā? Vai arī intervijā „Iveta Grigule: Nevis pret, bet par pensijām!” „Tauta mūs ir pilnvarojusi ne tikai atrasties Saeimā, bet arī strādāt un aizstāvēt to, domāt, lai tās interesēs tiktu pieņemti likumi un lēmumi. Tautas balsij ir jābūt vissvarīgākajam.” Nu redz, cik gudras lietas cilvēks izdomājis pēc Saeimā nostrādātiem nieka septiņiem mēnešiem! Nebūtu Saeima atlaista, izdomātu ne to vien, jo ar tamlīdzīgu populismu un demagoģiju ir pilnas abas intervijas.

Vēl izdevumā vecākai paaudzei „Atbalsts Vidzemei” lasāma acīmredzot no interneta pārkačāta informācija par pensiju sistēmu citās valstīs. Bet, tā kā nav nekādas norādes uz avotiem, tad tās ticamības pakāpe ir apšaubāma. Ir padomi, kā kopt acis, saglabāt akā labu ūdeni un skābēt sēnes. Un visbeidzot milzīgs raksts „Kā sadzīvot ar svelmi”, kurā padomus dod kāda daktere Irīna, bet kurus es neieteiktu izmantot, ja jums veselība dārga, jo izskatās, ka tie tāpat kā abas intervijas sacerēti Grigules ķēķī.

Jā, un vēl kas interesanti – izdevumā ir sešpadsmit fotogrāfijas, no kurām septiņās redzama pati Iveta, bet pārējās avīzes veidotāji aizņēmušies internetā. Turklāt zīmīgi – zirdziņiem un sunīšiem bilžu parakstos uzrādīti vārdiņi, bet Grigules frakcijas biedram Didzim Zemmeram vārdiņa nav. Tas arī saprotams – konkurents kā nekā. Vai arī kārtīgam zaļajam, kaut arī no partijas izmestam, zvēriņi vienmēr ir un būs svarīgāki par cilvēkiem?

Bet ja nopietni, tad tik cinisku pašreklāmu pēdējo divdesmit gadu laikā nebija nācies redzēt. Pat uz kopējā politiskās reklāmas fona, kas vairumā gadījumu līdz šim veidota pēc principa, kā labāk un efektīvāk piečakarēt vēlētāju, šis gadījums izceļas ar savu amoralitāti un absolūto neētiskumu. Gan pēc satura, gan laikā un telpā, kad tas tiek pasniegts sabiedrībai kā klaja bijušās deputātes ņirgāšanās par to. Tātad acīmredzot tas arī ir vienīgais, ko Grigule var piedāvāt Vidzemei!

Vienlaikus gan ļoti precīzi izvēloties mērķauditoriju. Jo, pirmkārt, vecākā paaudze neapšaubāmi ir vieni no aktīvākajiem vēlētājiem. Otrkārt, daudzi no viņiem joprojām tic rakstītam vārdam. Treškārt, ne vienam vien grūti atšķirt, ja nav skaidri norādīts, kas ir reklāma un kas informācija vai neitrāls apraksts. Sevišķi, ja reklāma ir vesela avīze kā šajā gadījumā un nekas nav norādīts. Tas uzbāzīgo pašreklāmu padara vēl neētiskāku.

Tomēr izskatās, ka runa nebūs tikai par morāli. Vienlaikus nav ievērota arī neviena no prasībām, ko paredz likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 18. pants, jo laikam tas uz Griguli un viņas sabiedrotajiem neattiecas. Jo dīvaināk, ka no Latvijas Zaļo partijas, kā minēts šīs partijas mājas lapā, viņa izslēgta sakarā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sodu "par nelikumībām 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā rezultātā LZP un ZZS tiek liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai (95 015,50 lati)".

Līdz ar to man gribētos zināt vairākas lietas:

1. Kas iespiedis un izplatījis šo izdevumu?
2. Cik lieta bijusi tā tirāža, tātad, cik daudz to, kas pretēji savai gribai tikuši aplaimoti ar šo atbalstu Vidzemei?
3. Kas ir atbildīgs par izdevumu? Pati Grigule vai abu interviju autors Ernests Līviņš? 
4. Cik izmaksāja tāds izdevums un, galvenais, kas par to maksāja?
5. Ko par to saka Grigules bijušie partijas biedri?
6. Ko par to saka un kā uz to grasās reaģēt Zaļo un zemnieku Saeimas frakcija, jo nevar nepamanīt, ka abās intervijās Grigule kā savu personīgo nopelnu uzsver visas frakcijas pozīciju attiecībā uz mazajām skolām, slimnīcām un pensijām?
7. Visbeidzot – kādas ir Ivetas Grigules iespējas un izredzes 11. Saeimas vēlēšanās parādīties tās pašas vai citas partijas deputātu kandidātu listē?

Lai gan uz šo jautājumu vienīgajai atbildei vajadzētu būt – NEKĀDAS. Citādi nebija vērts šo Saeimu atlaist! Vai arī viss beigsies ar to, ka tiks atlaista arī 11.