SEKO MUMS!
MOBILĀ VERSIJA
Trešdiena,
22. maijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
Emuāri
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
sludinājumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Manas tiesības maksāt 2


Aivars Kļavis,
Rakstnieks, žurnālists
29.04.2010

 
Līdz šim domāju, ka birokrātija, atrakstīšanās un nerēķināšanās ar cilvēku ir valsts struktūru monopols. Privātajā sektorā cilvēks vairāk vai mazāk kļūst par klientu. Savukārt klients nozīmē peļņu. Tātad ar to jārēķinās. Izrādās - tikai ne Latvijā.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +39 -0

Latvijā patērētājiem ir ekskluzīvas tiesības maksāt par nicīgu attieksmi pret sevi un uzsvērtu nevēlēšanos iedziļināties viņa problēmās un palīdzēt tās risināt. Šeit attieksmi pret klientu nereti vislabāk var raksturot ar vārdiem: „A, kas tu tāds esi, ka man vajadzētu tevi apkalpot?”
Iespējams, tas saistīts ar pirmās nakts tiesībām, kas pagātnē daudzus gadsimtus bijusi stabila tradīcija tagadējās Latvijas teritorijā. Tāpēc kopš tiem laikiem gandrīz ikvienam līdzi nāk muižnieku gēni un pa kādai zilo asiņu lāsei. Un īsts muižnieks neies apkalpot kaut kādu svešinieku. Pat tad ne, ja arī svešinieks pa daļai ir muižnieks. Jo muižnieks muižniekam nav nekāds biedrs un brālis.

Labi, pietiks! Runāsim par lietu. Martā emuārā „Manas tiesības maksāt” jau rakstīju par ķezu, kāda mani piemeklēja ar TELE 2 mazcenas telefonu, kurš jau vienreiz pabija garantijas remontā un, garantijas termiņam vēl nebeidzoties, atteica darboties otrreiz. Remontā to gan pieņēma. Bet nesaremontēja, jo tam esot noplēsta IMEI koda uzlīme. Velti dievojos, ka neko neesmu plēsis un man pat nav nojēgas, kur šai uzlīmei vajadzētu atrasties. Velti teicu, ka bez manis telefonu neviens nelieto. Operators palika pie sava. Un, kā lai pierāda, ka tu neesi kamielis, ja tev nav attiecīga dokumenta, kas to apliecina? Man nebija, tāpēc lepni pametu savu telefonu klientu apkalpošanas centrā Merķeļa ielā. Jaunu iegādāties man neļāva , lai gan rēķinus un atgādinājumus, ka tie jāapmaksā, piesūtīja regulāri.

Tik tālu par bijušo. Bet pagāja laiks, un pēkšņi kādu dienu saņēmu īsziņu ar apmēram šādu tekstu: „Ņemot vērā, ka jūsu telefonu nav iespējams salabot garantijas kārtībā, tas ir salabots bez maksas, un jūs to varat saņemt tur un tur (jau pieminētais klientu apkalpošanas centrs) no tikiem līdz tikiem.”  

„Paskat tik!” nodomāju. „Būšu vēl nepamatoti apvainojis cilvēkus un veselu biznesa struktūru. Tātad nav viss tik slikti, kā izskatās. Ja grib, raugi, var!” Lika pagaidīt! Patiesībā viss izrādījās vēl sliktāk, nekā varēja iedomāties.

„Telefons ir izlādējies, tāpēc tagad to nevar ieslēgt,” teica operators, par katru cenu mēģinādams man mobilo iespiest saujā. „Mājās uzlādēsiet – viss būs kārtībā! Un parakstieties šeit, ka remonts ir veikts!” Uz to es atbildēju: „Ziniet, man netīšām paķēries līdzi lādētājs. Pamēģināsim uzlādēt tūlīt!” Protams, ka telefons nelādējās un nedarbojās. Tātad mani kā klientu, atbilstoši mūsu servisa tradīcijām, nu jau mēģināja apčakarēt pēc pilnas programmas. Uzrakstījis iesniegumu TELE 2 un jau otro reizi pametis savu telefonu klientu apkalpošanas centrā, devos projām.

Pagājušajā nedēļā saņēmu atbildi uz savu iesniegumu. Kā jau tipiskā atrakstīšanās vēstulē – nekā ievērības cienīga, izņemot trīs lietas, kas mani pamatīgi nokaitināja.

Pirmais. Šajā vēstulē apgalvots, ka esmu savu mobilo telefonu patvarīgi izjaucis. Tātad TELE 2 labāk par mani zina, ko es daru vai nedaru, un tagad man ir oficiāls dokuments, kas apliecina, ka patiesībā tiešām esmu kamielis. Savukārt varbūtība, ka uzlīme nemaz netika uzlīmēta iepriekšējā garantijas remonta laikā vai arī pazudusi pa šiem diviem mēnešiem, nemaz netiek izskatīta. Bet joks jau tāds, ka, pieņemot telefonu remontā, operators to pārbaudīja un par kaut kādas uzlīmes trūkumu pat neieminējās. Tātad vai nu tā bija, vai arī tā ir tik diskrēta, ka to ar neapbruņotu aci nevar redzēt, tāpēc pieejama vienīgi izredzētajiem. Tiesa, ir vēl trešais variants - man gadījās akls operators, bet tas šķiet maz ticams.

Otrs, kas mani nokaitināja, bija uzrunas forma - A. Kļavisa kungam. Lai gan... Ja jau divu mēnešu laikā nevar saremontēt vienu nieka telefonu vai ļaut tā vietā iegādāties jaunu, tad būtu pārāk daudz prasīts, lai cilvēki, kas šajā uzņēmumā raksta atbildes uz sūdzībām, zinātu arī gramatiku un būtu kaut ko dzirdējuši par līdzskaņu miju. (Piemēram, skapis - skapja, rumpis – rumpja, Kļavis – Kļavja.)

Un visbeidzot trešais – vēstules noslēguma standartfrāze „Ceram uz veiksmīgu turpmāko sadarbību!” Varbūt TELE 2 tiešām cer. Bet tad tur kaut kas nav kārtībā ar smadzenēm. Es vairs neceru, tāpēc pēc nepilna mēneša, kad beigsies līgums, meklēšu citu operatoru.

Tomēr galvenais, kāpēc izšķīros vēlreiz rakstīt par savu nelaimīgo mobilo telefonu, - visas šīs epopejas laikā, būdams spiests uzturēties klientu apkalpošanas centrā, pārliecinājos, ka ne tuvu tur neesmu tāds vienīgais. Pats savām acīm redzēju, kā cilvēki, kas speciāli bija braukuši no laukiem, līdzīgi man aizgāja tukšām rokām un pamatīgi aizvainoti. Vai arī, izstrīdējušies ar operatoru, rakstīja iesniegumus, uz kuriem noteikti saņēma tikpat formālas atbildes. Kāda kundze pat apraudājās. Nācās dzirdēt, kā cilvēki savas tiesības mēģina aizstāvēt, pārejot uz sarunu augstos toņos vai pat kliedzot. Tāpēc kopumā palika iespaids, ka TELE 2 pret klientiem izturas kā pret potenciāliem krāpniekiem un ļaundariem, kuru mērķis nodarīt uzņēmumam vienīgi kaitējumu.
Iespējams TELE 2 kā vienu no lielākajiem korporatīvo klientu apkalpotājiem, individuālie klienti vairs neinteresē, bet tad arī vajag to atklāti pateikt. Tinieties, sīkie!

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +39
-0

  Ieteikt:  +39
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
Pievienot
 
Lasīt komentārus (2)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 2
 

Māris
Iesaka:  +0  -0

Problēma ir tajā, ka autors, tāpat kā lielais vairums lietotāju nesaprot, ka telefons un sakari ir 2 dažādi produkti. Operators tev pārdod sakarus. Par to ir līgums. Par to maksā abonēšanas maksu.
Kā sava produkta (sakaru) pārdošanas instrumentu, operatori mēdz lietot saistīta produkta (klausule) subsidēšanu. Ja kaut kas neiet ar aparātu, jānes nevis uz Merķeļa ielu, bet uz ražotāja autorizētu servisu, kura nosaukums un atrašanās vieta ir norādīta garantijas talonā.
Tā kā operators ir uzstājies par tirgotāju ķēdītē \"ražotājs-pārstāvis-pircējs\", tad brīvprātīgi, bet drīzāk LV likuma spiests, sper soli pretī pircējam (un savam klientam), paņem aparātu un pats nogādā servisā (tas nozīmē arī papildus vismaz 2 dienas, salīdzinot, ja lietotājs uz servisu nestu pats, jo aparātus noteikti netransportē katru atsevišķi, bet noteiktos laikos). Runāt ar operatora darbinieku par tehniskajām / remonta lietām jēga maza - viņš zina tik, cik ir rakstīts pavadvēstulē. Operatora darbinieki nelabo klienta aparatūru. Un visas

28.07.2011 23:12:39

Bronix
Iesaka:  +0  -0

Nevar piekrist Jūsu teiktajam - līgumā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka tiek iegādāts "telefona aparāts tāds un tāds ar tādu un tādu IMEI numuru", nevis "sakari". Līdz ar to pēc būtības tas ir klasiskais pirkuma līgums, tiesa gan ar speciālo papildus nosacījumu par sakaru pakalpojumu piegādi. Bez tam visā civilizētā pasaulē tirgotājs atbild par pārdoto preci tāpat kā ražotājs un patērētāja ziņā ir izvēlēties, kam piestādīt pretenzijas līgumam neatbilstošas preces gadījumā. Ja pretenzijas tiek piestādītas tirgotājam (šajā gadījumā TELE2), tad tieši viņam, un nevis patērētājam, ir jākārto visas lietas ar servisa apkalpošanu, jo šādu pienākumu viņš ir uzņēmies ar to brīdi, kad kļuva ne tikai par pakalpojumu piegādātāju, bet arī par tirgotāju. Negribi kārtot šīs lietas - nepārdod telefonus!

10.08.2011 09:25:30

 
1 Kopā: 2
 
 

PROFILS

Aivars Kļavis

  • ja 93% Latvijas iedzīvotāju paši sevi vērtē pozitīvi, būdami pārliecināti, ka ir godīgi un principiāli, bet tajā pašā laikā apmēram tikpat daudzi uzskata, ka šī valsts ir korumpēta un sabiedrība amorāla, tad vai nu kaut kas nav kārtībā ar pašnovērtējumu, vai arī nācijas morāles standartiem. Situācijā, kad nācija noliedz valsti, ko pati radījusi, tas vairs nav tikai ētikas, bet arī valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sociālpolitiskas jautājums.
  • Jau vairāk kā trīsdesmit gadus es rakstu presei un pēdējā laikā arī interneta medijiem, esmu trīspadsmit grāmatu autors. Tāpēc es vēlos šeit runāt par morāli un ētiku valsts pārvaldē, tautsaimniecībā, sociālpolitiskā, kultūrā un izglītībā.

AUTORI

 
 
 

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


LR oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti