SEKO MUMS!
MOBILĀ VERSIJA
Svētdiena,
19. maijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
Emuāri
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
sludinājumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Lai politiķi paēduši un vēlētāji dzīvi


Ilze Zālīte,
Žurnāliste
13.08.2009

 
Priekšvēlēšanu solījumi ir viena no ēteriskākajām dabas parādībām, kas „politnenoturīgāko” vēlētāju prātus apbur gluži kā bezmaksas salūts – tik žilbinošs un krāšņs, taču gaisīgs un acumirklīgs. Lai gan „aģitkampaņas” karstumā solītais visbiežāk nedz saglabājas pašu politiķu īsajās atmiņās, nedz krīt elektorāta maciņos, dažkārt pie varas grožiem nonākušie tomēr atceras savas neapdomīgi izteiktās idejas un pat mēģina tās realizēt. Tiesa, parasti vadoties pēc principa - lai politiķi paēduši un vēlētāji dzīvi.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +9 -2

Šķiet, tieši tā šoreiz notiks ar ilgi muļļāto jautājumu par Vienas pieturas aģentūras izveidi Rīgas domē, kas draud materializēties tādā apšaubāmas kvalitātes pasākumā kā Birokrātijas apkarošanas centrs.

Apvienības Saskaņas centrs līderis Nils Ušakovs, kurš pavasarī vēl tikai bikli cerēja uz kādu krēslu Rīgas domē, savulaik solīja, ka nokļūstot pašvaldības galvgalī, viņš nekavējoties izveidos Vienas pieturas aģentūru. Vēl jo vairāk... šīs aģentūras izveide būtu viens no viņa pirmajiem ģenerālās tīrīšanas darbiem galvaspilsētas pašvaldībā. Tā viņš solīja!



Jāsaka, ka ideja par Vienas pieturas aģentūru gaisā virmo jau krietni vien sen. Aksenoks – solīja, Birks – solīja un arī jaunais rātskungs, kurš šī vārda nozīmi, iespējams, nemaz nezina, šo tradīciju nemaina. Jo, kā gan var nesolīt, ja katram, kuram radusies tā nelaime meklēt taisnību Rīgas domē, ir jāstaigā no viena kabineta uz otru, lai pēc dažām stundām noskaidrotu, ka rīt jāatnāk atkal un jāsāk staigāt no jauna. Turklāt, ievērojot senu latviešu tautas ticējumu, pazoļu un nervu deldēšanai nenovēršami pievienojas arī „šokolādīte zīmoga uzlicējai”, „piecītis direktora sekretārei” un „milzīgs, cilvēcisks paldies lēmuma pieņēmējam”.


Gadiem un gadu desmitiem nemainīgā kārtība Rīgas domes gaiteņos viennozīmīgi apliecināja, ka par birokrātisko „mīnotaura labirintu” nojauš vienīgi tie nelaimīgie, kuriem bijis lemts tajā nonākt. Taču Ušakova priekšvēlēšanu solījumi pēkšņi atklāja, ka miglaina nojausma par notiekošo ir arī politiķiem. Bet, tas, savukārt deva naivu cerību ticēt politiķu solījumiem beidzot tiešām ķerties klāt Vienas pieturas aģentūras izveidei. Ja jau visiem viss ir zināms un saprotams... Skaidrs, ka sistēma jāmaina. Tā mēs cerējām!


Cilvēkam vairs nebūs jāstaigā pa kabinetiem, viņi atnāk uz aģentūru, saņem numuriņu, atdod visus papīrus un pēc divām nedēļām atnāk un saņem sev nepieciešamo lēmumu - tieši tā savu ieceri par gaišo „saules pilsētu” pirms vēlēšanām raksturoja Ušakovs, kura uzsaukumu tautai man šobrīd gribētos papildināt ar skanīgu „urrrā, biedri!” Ja vien..



...vērienīgā reorganizācija un apņemšanās veidot Vienas pieturas aģentūru nebūtu pārvērtusies par nožēlojamu ieceri izveidot mazīīītiņu Birokrātijas apkarošanas centriņu. Centrā strādāšot trīs cilvēki un iedzīvotāji šeit varēšot jebkurā diennakts laikā meklēt savu taisnību, vēršoties ar sūdzībām par ierēdņu patvaļu, slinkumu vai sliktu izturēšanos. Tā atkal mums tiek solīts!



Varētu jau cerēt, ka ideja, kas gan pagaidām izskatās diezgan nenopietni, nesīs vēlamos rezultātus. Taču atmiņā uzmācīgi ataust neveiksmīgais Einara Repšes piemērs ar Nejēdzību apkarošanas biroju, kas tāda parodija par korupcijas apkarošanu vien izrādījās. Vai domē lietas notiks savādāk nekā savulaik valdības ēkā?... Pagaidām par to nekas neliecina un vienīgā atziņa, kas šobrīd nāk prātā ir pārliecība, ka, tā vietā, lai iztīrītu domes kabinetus no vecajiem papīriem un nevajadzīgiem „viena zīmoga” licējiem, Ušakovs savu solīto „ģenerālo domes tīrīšanu” aizstājis vien ar fasādes durvju krāsošanu.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +9
-2

  Ieteikt:  +9
-2

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 1
 

Pati
Iesaka:  +0  -0

Diagnoze - priekšvēlēšanu politiskā potence un ievēlēšanas impotence.

13.08.2009 13:25:19

 
1 Kopā: 1
 
 

PROFILS

Ilze Zālīte

  • Vairākus gadus dienu no dienas aprakstot Saeimā un valdībā notiekošo, mani arvien biežāk nodarbināja retorisks jautājums — kādēļ daudzi domājoši, spriest un analizēt spējīgi pedagogi, mediķi, uzņēmēji, kļūstot par politiķiem, pēkšņi zaudē jelkādu saikni ar reālo pasauli. Kas notiek viņu galvās, kad tajās iesakņojas varas apziņa. Un kādēļ vieni izaug par talantīgiem, spēcīgiem politiķiem, kamēr citi pat pēc četriem Saeimā pavadītiem gadiem joprojām nav izpratuši pat viselementārākos likumdošanas procesus.
  • Mani uztrauc tas, kādēļ mūsos iesakņojas pārliecība, ka latvieši nav radīti pašpārvaldei. Kādēļ arvien uzstājīgāk izskan viedoklis, ka daudzie gadu simti zviedru, vācu, krievu jūgā radījuši neatgriezeniskas izmaiņas latviešu mentalitātē un pašapziņā. Vai mēs mākam tikai pakļauties un izpildīt kāda cita sastādītu scenāriju? Vai, paši nonākot pie savas valsts vadīšanas, mēs apjūkam un, kā gadiem badināti bērni, mākam tikai negausīgi rīt, piepildot katrs savu vēderu?
  • Emuārs ir manas attieksmes paušana. Rakstot ziņas, žurnālista ētika man liedz izteikt savu subjektīvo viedokli. Taču tas nenozīmē, ka man tāda nav.

AUTORI

 
 
 

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


LR oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti