Loģika ir likumā noteiktajā pamatprincipā - uzturlīdzekļu parādam nav noilguma. Jūsu aprakstītā situācija apliecina, ka Jūsu vīra vieglprātīgā attieksme pret nopietnām lietām ir radījusi nepatīkamas ilgtermiņa sekas. 

No apraksta gan ir grūti saprast, par kuru laiku Jūsu vīrs uzturlīdzekļus saviem bērniem ir maksājis un par kuru laiku nav, tādēļ izveidojies parāds. Tāpat nav skaidrs, kam nauda, pēc Jūsu teiktā, vairāk nekā 2500 Ls apmērā ir samaksāta 2006.gadā. 

Ja ir saņemts tiesu izpildītāja paziņojums par parādu piedziņu Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) labā, tad tas nozīmē, ka Jūsu vīrs ir parādā valstij, kas viņa vietā ir maksājusi abiem bērniem uzturlīdzekļus, jo Jūsu vīram šajā laikā nav bijis legālu ienākumu un viņš savus bērnus nav finansiāli atbalstījis.

Tas, ka Jūsu vīram šobrīd ir minimāli ienākumi un Jūsu ģimenē ir citi bērni vai nākotnē dzims vēl kādi bērni, nekādi neietekmē pret valsti izveidotā parāda nomaksu. Civilprocesa likums ļoti bargi vēršas pret personām, kas ir parādā valstij uzturlīdzekļu lietā: CPL 594.pants nosaka, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem veic ieturējumus līdz parāda dzēšanai uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.