Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas ir ar nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma. Likme ir 15% no starpības, kāda veidojas starp pārdošanas un iegādes vērtību; ja šāda starpība veidojas. 

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas (pārdošanas) cenas atņemot iegādes vērtību.

Ja nekustamais īpašums mantots, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata mantojuma masā norādīto vērtību. Ja mantojuma masā vērtība nav norādīta, tad iegādes vērtība ir kadastrālā vērtība mantošanas (iegūšanas) gadā. 

Iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. 

Likums vispārējā gadījumā nosaka: ar nodokli netiek aplikts ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese.

Ja nekustamais īpašums ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums. 

Ir vēl daži gadījumi, kad ienākums netiek aplikts ar nodokli.

Nodokļa maksāšanas jautājumus, izklāstot visu nepieciešamo informāciju par konkrēto situāciju, jānoskaidro Valsts ieņēmumu dienestā jebkurā klientu apkalpošanas centrā. VID informatīvais tālrunis 67120000.