Ja uz zemes ir ēkas, tad nomājamās zemes lielumu un nomas maksas apmēru ietekmē veids, kādā ēkas ir iegūtas īpašumā. Dalītā īpašuma gadījumā (zeme pieder vienam īpašniekam, ēkas – citam īpašniekam) saskaņā ar likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kā arī likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” piespiedu nomas gadījumā, ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Zemes nomas maksas ierobežojums (maksimāli 6% no kadastrālās vērtības) attiecas uz piespiedu nomas attiecībām dalītā īpašuma gadījumā, ja uz zemes ir uzbūvētas dzīvojamās mājas. 

Civillikuma  2120.pantā paredzēts, ka nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nevar noteikt tikai izskata pēc. Civillikuma 2123.pantā noteikts, ka gadījumos, kad puses nevar vienoties par atlīdzību (nomas maksu), to nosaka tiesa pēc sava ieskata. 

Viena no pusēm var uzskatīt, ka nomas maksa ir nesamērīgi maza, otra puse - ka pārāk liela. Ja viena no ieinteresētajām pusēm par nomas maksu ir griezusies ar prasību tiesā, tiesa arī izvērtē pušu argumentus un nosaka nomas maksas apmēru, ņemot vērā arī to, nomas maksai jāatbilst tiesiski ekonomiskām attiecībām un nomas maksas jēdzienam. Tiesa lēmumā arī izskaidro, kā tiek noteikts nomas maksas apmērs. 

Vispārpieņemta nomas maksas aprēķina metode ir procentu noteikšana no zemes kadastrālās vērtības. Tādējādi, mainoties īpašuma kadastrālajai vērtībai, mainās arī nomas maksas apmērs.