Darba likuma 28.pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Izrietoši no tā darba līgums ir noslēgts ar brīdi, kad abas puses – darba devējs un darba ņēmējs – ir veikuši savstarpēju apsolījumu – vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, darbinieka pakļaušanos noteiktajai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Darba līguma rakstveida forma ir visērtākais veids, kā pusēm apstiprināt savas apņemšanās. Tomēr arī mutvārdu vienošanās ir uzskatāma par darba attiecību nodibināšanu. 

Strīdi darba ņēmēja un darba devēja starpā rodas tad, ja puses atšķirīgi uztver darba attiecību pastāvēšanu un darba līgums rakstveidā nav noslēgts. Darbiniekam ir tiesības prasīt rakstveida līguma noslēgšanu, atbilstoši Darba likuma 41.pantam: ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota tā rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. Šai nolūkā darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastāvēšanu un šo attiecību saturu. 

Darba attiecību pastāvēšanu var apliecināt algas nodokļu grāmatiņa, darba samaksas ieskaitījumi darbinieka bankas kontā, nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi, atvaļinājuma kompensācijas, darba e-pasts.