Darba likuma 156.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.

Ar terminu "ikvienam darbiniekam" saprot gan bērna māti, gan bērna tēvu. Darba likuma 156.panta otrajā daļā noteikts, ka darbiniekam ir pienākums vienu mēnesi iepriekš rakstveidā paziņot darba devējam par bērna kopšanas atvaļinājuma vai tā daļas sākumu un ilgumu. Darba likums neparedz, ka darba devējam būtu tiesības atlikt bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu un arī pārbaudes laiks nevar būt par šķērsli šāda atvaļinājuma piešķiršanai.

Darba likuma 46.panta otrajā daļā noteikts, ka pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Minētajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Tādējādi darbiniekam, kuram piešķirts bērnu kopšanas atvaļinājums pārbaudes laikā, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, turpināsies noteiktais pārbaudes laiks tajā daļā, kurā tas vēl nav nostrādāts.

Saskaņā ar Darba likuma 109.panta trešo daļu darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā. Minētais ierobežojums neattiecas vienīgi uz gadījumu, kad darba devējs tiek likvidēts (Darba likuma 101.panta pirmās daļas 10.punkts). Savukārt Darba likuma 47.panta pirmā daļa nosaka, ka pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš.