Savā iesūtītajā informācijā neesat norādījusi, kurās Latvijas iestādēs esat griezusies ar jautājumiem par bitcoin, ja apgalvojat, ka Latvijas iestādes par to neko nezina. Tās iestādes, kurām LV portāls lūdza skaidrojumu, par bitcoin (virtuālo valūtu jeb kriptovalūtu) zina.

No visām iestādēm, kurām LV portāls ir adresējis Jūsu jautājumu, atbildes vēl nav saņemtas. Taču, tā kā papildu e-pasta vēstulēs esat sūtījusi atgādinājumus par uzdoto jautājumu (no kā jāsaprot, ka atbilde nepieciešama steidzami), e-kosultācijā tiek sniegta tā informācija, kas uz šo brīdi ir LV portāla rīcībā. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē, ka Latvijā fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic komercdarbību, kas ir saistīta ar bitcoin uzpirkšanu un izplatīšanu, netiek licencētas vai reģistrētas FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki. Līdz ar to FKTK neregulē un neuzrauga uzņēmumus, kas piedāvā bitcoin, un neizsniedz licenci šādas komercdarbības veikšanai vai nepiešķir atļauju bitcoin automātu uzstādīšanai. 

Uz bitcoin un līdzīgiem instrumentiem nav attiecināmi FKTK kompetencē esošie normatīvie akti (piemēram, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums utt.). Līdz ar to komercdarbība, kas saistīta ar bitcoin un tam līdzīgu instrumentu uzpirkšanu un izplatīšanu, nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas emisiju, vai maksājumu pakalpojumu veikšanu.

 Tomēr, atbildot uz lasītājas vēstuli, vēlētos vērst uzmanību, ka šāda rīcība varētu tikt uzskatīta par komercdarbību, kas definēta kā kādas preces tirdzniecība. Tādēļ par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu piemērošanu bitcoin uzpirkšanai un izplatīšanai, būtu jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā, kas nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu. 

Tā kā vērojams bitcoin  popularitātes pieaugums pasaulē, FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus uzraugs jau vairākkārt ir brīdinājusi par iespējamiem riskiem saistībā ar bitcoin. FKTK neiesaka bitcoin izmantošanu, jo tas nav drošs maksāšanas līdzeklis – šajā gadījumā patērētāju tiesības nekādi netiek aizsargātas un bitcoin lietotājiem visi riski un iespējamie zaudējumi jāuzņemas pašiem. Tāpēc, pirms pieņemt lēmumu par kāda pakalpojuma izmantošanu, aicinām izprast tā būtību un izvērtēt visus riskus. 

Arī Eiropas Banku iestāde (EBA) vairākkārt publicējusi brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar virtuālās valūtas izmantošanu, veicot darījumus. 2013.gada decembrī EBA uzsvēra, ka bitcoin lietotāju kā patērētāju tiesības netiek aizsargātas, jo nav izstrādāti īpaši noteikumi darījumiem, kuri veikti, izmantojot virtuālo valūtu kā maksāšanas līdzekli, tādējādi pastāv risks zaudēt naudu. Turklāt, kā norāda EBA, nav nekādu garantiju, ka valūtas vērtība nākotnē nemainīsies. Vairāk informācijas par publikāciju šeit. 

Savukārt jūlija sākumā EBA aicināja Eiropas bankas un citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus neveikt darījumus ar virtuālajām valūtām, līdz nav izstrādāti noteikumi, kā izvairīties no pārkāpumiem šajā tirgū. Tāpat EBA uzsvēra, ka ir identificēti vairāk nekā 70 risku, kas saistīti ar virtuālās valūtas tirdzniecību.

Vēl jāatzīmē, ka uzņēmumam, kurš vēlas veikt komercdarbību, kas ir saistīta ar bitcoin, var rasties sarežģījumi ar norēķinu kontu atvēršanu kredītiestādēs, jo šādu uzņēmumu apkalpošana var apdraudēt pašu kredītiestāžu reputāciju. Arī Eiropas Centrālā banka ir atzinusi, ka dalība virtuālajās valūtas shēmās (piemēram, bitcoin un līdzīgu instrumentu shēmās), tās lietotājiem var radīt likviditātes, kredīta, juridiskos un operacionālos riskus (publikācija pieejama šeit). 

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību) norāda:  komersantam, kurš vēlētos Latvijā uzstādīt bitcoin automātu, pirmkārt, ieteiktu izvērtēt paredzētās komercprakses ietekmi uz patērētāju. Ne velti līdz šim pieejamajā informācijā par bitcoin ir uzsvērti riski, ar kuriem var saskarties patērētāji. Piemēram, virtuālā valūta ir pakļauta neparedzamām un straujām valūtas kursa svārstībām, tāpēc virtuālās naudas lietotājiem jārēķinās ar potenciālajiem zaudējumiem. Šādas komercdarbības uzsākšanai nav nepieciešama atļauja no valsts iestāžu puses, virtuālās naudas emisija un izmantošana netiek pakļauta speciālam regulējumam.

 Bitcoin nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nevienā no Eiropas Savienības jurisdikcijām. Tomēr, īstenojot šādu praksi Latvijā, komersants ir pakļauts vispārīgajiem patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajiem aktiem: Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, Informācijas sabiedrības pakalpojuma likumam, Reklāmas likumam,  Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam u.c. 

Ja nu gadījumā Jūsu interese saistīta ar galvaspilsētu, LV portāls jautāja arī pašvaldībai: „Kas būtu jādara komersantam, kurš vēlētos Rīgā uzstādīt bitcoin (kriptovalūtas/virtuālās valūtas) automātu? Vai pašvaldība izsniegtu atļauju to darīt?”

Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa paskaidro, ka pašvaldība neregulē uzņēmējdarbību pilsētā, izņemot ielu tirdzniecību (izsniedz vai neizsniedz tirdzniecības atļauju) pašvaldības noteiktajās vietās (pašvaldības īpašumā). 

Šā gada februārī Latvijas Bankas mājaslapā publicēta informācija „Par bitcoin”, kurā arī ir norādīts uz riskiem: 

Bitcoin, ko mēdz saukt arī par virtuālu valūtu vai kriptovalūtu, nav oficiāla valūta, kuru kā likumīgu maksāšanas līdzekli emitē un garantē valstu centrālās bankas. Oficiālas valūtas emisiju un izmantošanu regulē attiecīgās valsts likumi. 

Papildus tam valstu likumi aizsargā patērētāju tiesības attiecībā uz likumīgo maksāšanas līdzekļu izmantošanu. Bitcoin emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga un bitcoin juridiski nav piesaistīts nevienas valsts oficiālajai valūtai.  Tāpēc bitcoin nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nevienā no Eiropas Savienības jurisdikcijām.

Pēc būtības bitcoin ir prece jeb produkts, kuru pērk par oficiālu valūtu. To var izmantot kā maiņas līdzekli, iegādājoties citas preces vai pakalpojumus, ja abas puses par to vienojas un ir gatavas uzņemties visus ar bitcoin izmantošanu saistītos riskus.

Pērkot vai mainot bitcoin, patērētājs var saskarties ar vairākiem riskiem:

• risks zaudēt naudu bitcoin maiņas procesā, jo maiņas platformu darbība netiek regulēta;
• bitcoin vērtība var strauji mainīties vai pat zust, jo tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālai valūtai;
• patērētājus, kas izmanto bitcoin, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā ES tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā;
• no "digitāla maka" nozagtus bitcoin praktiski nav iespējams atgūt.

Papildus patērētāji var tikt iesaistīti ar noziedzīgām darbībām saistītos darījumos, tostarp naudas atmazgāšanā, līdz ar to bitcoin lietotājiem jārēķinās ar iespējamu reputācijas risku.

Ņemot vērā minēto, nerekomendējam nekādus ieguldījumus vai transakcijas ar bitcoin.