Nevar apgalvot, ka Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošanai ir tērētas milzīgas summas. Gluži otrādi, naudas efektīvu atbalsta pasākumu realizēšanai trūkst. Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016.gadam tika apstiprināts  tikai pagājušajā gadā, un valsts institūcijas ir veikušas priekšdarbus plāna īstenošanai sava gada budžeta ietvaros bez papildu finansējuma. 2014.gadā plānotais aptuvenais izdevumu apjoms Reemigrācijas plānā iekļauto pasākumu īstenošanai ir 350 tūkstoši eiro.

Reemigrācijas plāna mērķis nav piedāvāt finansiālu atbalstu, piemēram, segt emigrējušo iedzīvotāju, kas vēlas atgriezties dzimtenē, pārcelšanās izdevumus. Šāda palīdzība nenovērstu tās problēmas, kas kļuva par iemeslu emigrācijai uz citu valsti, proti, bezdarbs un niecīgas algas.

Svarīgākais, atgriežoties dzimtenē, ir iespēja atrast labi apmaksātu darbu, skolu vai bērnudārzu bērniem, mitekli u.tml. Tāpēc Reemigrācijas plāna būtība ir radīt labvēlīgākus apstākļus reemigrācijai un dzīvei Latvijā – veicināt tādu ekonomikas, uzņēmējdarbības, izglītības, veselības sistēmas un vides attīstību, kurā iespējams atrast darbu vai uzsākt uzņēmējdarbību, īpaši ņemot vērā grūtības, ar kādām saskaras iedzīvotāji un viņu ģimenes, iekārtojot dzīvi, meklējot darbu vai uzsākot savu biznesu pēc atgriešanās.

Piemēram, viens no primārajiem Reemigrācijas plāna izvirzītajiem atbalsta pasākumiem ir nodrošināt t.s. vienas pieturas principu – iespēju saņemt informāciju un konsultācijas dažādos jautājumos par savām tiesībām, darba iespējām, uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodokļiem, izglītības sistēmu, medicīnas pakalpojumiem, pabalstiem utt. vienuviet. Reemigrācijas plāns paredz nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvei un sadarbībai ar diasporu, īpaši biznesa saišu veidošanā, uzturēšanā u.tml.

Lai to paveiktu, jāīsteno ļoti plašs pasākumu kopums, kas aptver lielāko daļu valsts un pašvaldību iestāžu darbu un nav iespējams arī bez pašu iedzīvotāju līdzdalības un informācijas apmaiņas.