Darba likuma 46.panta pirmā daļa noteic, ka „noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai”.  Saskaņā ar Darba likuma 46.panta nosacījumiem pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.  Vienlaikus jānorāda, ka atbilstoši Darba likuma 47.panta pirmās daļas nosacījumiem pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš, nenorādot uzteikuma iemeslu.

Būtiski atzīmēt, ka saskaņā ar Darba likuma 48.panta prasībām, ja darba devējs, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš saņēmis darba devēja uzteikumu.

Konkrētajā gadījumā darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 94.pantu ir tiesības iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai ar lūgumu izvērtēt esošo situāciju. Proti, iespējams, ka darba devējs, piemēram, iestādes direktors, nemaz nezina par darbinieka tiešā vadītāja izdarībām jeb tā saucamo „bosingu”, pieprasot darbiniekam pret savu gribu uzteikt darba līgumu, t.i., faktiski izbeigt darba tiesiskās attiecības piespiedu kārtā. Tomēr jāatkārto, ka pārbaudes laikā darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, nenorādot iemeslu.

Tātad, ja darbinieks pārbaudes laikā nevēlas uzteikt darba līgumu, tad viņam ir jāturpina pildīt uzņemtās saistības, sagaidot pārbaudes termiņa izbeigšanu, kas nozīmēs pārbaudes izturēšanu. Savukārt darbinieka tiesību aizskaršanas gadījumā risināt strīdu atbilstoši Darba strīdu likuma nosacījumiem, izšķirot strīdu uzņēmumā vai tiesā.