Saskaņā ar Darba likuma 100.panta nosacījumiem darbiniekam ir tiesības pēc savas iniciatīvas un vēlmes rakstveidā uzteikt darba līgumu, t.i., izbeigt darba tiesiskās attiecības. Konkrētajā gadījumā darba devēja izteiktais priekšlikums izbeigt darba tiesiskās attiecības no darbinieka puses var tikt atstāts bez izskatīšanas jeb turpmākas rīcības. Proti, darba devējam nav tiesības iejaukties vai kaut kādā citā veidā iespaidot darbinieka subjektīvas tiesības attiecībā pret Darba likuma 100.panta piemērošanu.

Turklāt atbilstoši Darba likuma 9.panta nosacījumiem aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Kas kontekstā ar konkrēto situāciju varētu nozīmēt, ka darba devējam nav tiesības iespaidot darbinieka gribu. Tādējādi darbiniekam ir jāturpina strādāt, bet darba devējam atbilstoši Darba likuma 101.panta nosacījumiem jāizlemj par iespēju izbeigt darba tiesiskās attiecības pēc darba devēja iniciatīvas.

Vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar Darba likuma 94.panta nosacījumiem darbiniekam ir tiesības iesniegt sūdzību uzņēmumā, piemēram, ar lūgumu uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai paskaidrot, kādēļ tiek izteikti šāda veida piedāvājumi no darba devēja puses pretēji darbinieka patiesai vēlmei un gribai. Iespējams, ka darbinieka un darba devēja pārrunu ceļā domstarpības darba tiesiskajās attiecībās tiks novērstas.