Labdien! Vēlos uzdot jautājumu par savām darba ņēmēja darba tiesībām sakarā ar darba stundām. Ja esmu nostrādājis nedēļā 58 stundas, vai darba devējs var piespiest, kaut arī ar rakstisku rīkojumu, strādāt vēl 8 stundas sestdienā. Darba līgumā ir rakstīts, ka man jāpakļaujas iekšējai darba kārtībai, darba devēja rakstveida un/vai mutiskiem rīkojumiem, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Vai man strādāt tās papildus 8 stundas sestdienā?
Uz šo jautājumu iespējama tikai vispārīga atbilde. Precīzi atbildēt var tikai pēc detalizētākas nolīgto darba tiesisko attiecību nosacījumu izpētes. Tādējādi, ja darbiniekam rodas jautājumi saistībā ar darba laika organizāciju darbavietā, tad darbinieks var vērsties pie darba devēja ar attiecīgo iesniegumu vai uzreiz Darba inspekcijā ar iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem darba attiecībās.
Saskaņā ar Darba likuma 136.panta otrās daļas nosacījumiem, virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Turklāt Darba likuma 136.panta pirmās daļas izpratnē virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normāla darba laika, kas nedrīkst pārsniegt 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļa. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc Darba likuma 136.panta piektās daļas prasībām virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā - šāds ierobežojums ir tulkojams un skatāms kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK 1.panta 1.punktā ietverto mērķi, kas nosaka minimālās drošības un veselības prasības darba laika organizēšanai, un minētās Direktīvas 6.pantā ietverto nosacījumu par maksimālo nedēļas darba laiku – 4 mēnešos vidējais darba laiks katram 7 darba dienu laikposmam, ietverot virsstundu darbu laiku, nepārsniedz 48 stundas.
Iepriekšminētais nozīmē, ka Latvijā likumdevējs nav devis iespēju darbiniekam brīvprātīgi strādāt vairāk kā 48 stundas 7 dienu periodā vidēji 4 mēnešos – maksimālais darba laiks.
Tomēr Latvijā no šī vispārējā nosacījuma pastāv izņēmumi, piemēram, attiecībā uz ārstniecības jomā strādājošām personām. Šajā kontekstā darba devējam un darbiniekam ir jāsaprot, ka darba un atpūtas laika organizācija tiek uzskatīta par vienu no darba drošības aspektiem, kas vienmēr būs pretstatā ar ekonomiskām interesēm jeb darba devēja velmi nodarbināt darbinieku vairāk un ilgāk, jo strādājoša darbinieka drošība un veselība ir darba tiesisko attiecību augšgalā.
Piemēram, darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 131.panta pirmo daļu ir noteikts normālais darba laiks un saskaņā ar Darba likuma 133.pantu ir noteikta piecu dienu darba nedēļa (no pirmdienas līdz piektdienai) un divas nedēļas atpūtas dienas (sestdiena un svētdiena) atbilstoši Darba likuma 143.panta pirmās daļas prasībām. Darba nedēļas laikā (no pirmdienas līdz piektdienai) darba devējs ar darbinieku rakstveidā var vienoties par virsstundu darbu, ievērojot diennakts atpūtas laiku – 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas.
Savukārt, ja darba devējam ir nepieciešamība nodarbināt darbinieku nedēļas atpūtas laikā (sestdienā un svētdienā), tad šāda nodarbināšana ir pieļaujama tikai ar darbinieka piekrišanu, jo pēc būtības darbinieks savā atpūtas dienā strādās virsstundas. Tikai Darba likuma 136.panta trešās daļas un 143.panta ceturtās daļas minētajos ārkārtējos gadījumos darba devējs bez darbinieka piekrišanas var nodarbināt virsstundu darbā un nedēļas atpūtas laikā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!