Edgars Timpa, Darba tiesību nodaļas juriskonsults
Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Mani nomoka jautājums saistībā ar manu darba vietu. Darba attiecības man jau ir apmēram gadu. Stājoties darbā man tika vaicāts, vai smēķēju, uz ko atbildēju, ka nesmēķēju. Līdz ar to saprotu, ka dēļ produktivitātes nesmēķējot darbiniekiem bija iespēja vairāk nopelnīt. Pēc dažiem mēnešiem nomainījās vadība un grāmatvede, kura aprēķina algu ik mēnesi. Un tad radās tāda situācija, ka vadība un visi darbinieki man līdzās zināja, ka es nesmēķēju, bet grāmatvede nezināja. Un pagājušā gada decembrī es uzzināju, ka man jau kopš augusta/jūnija ik mēnesi par to, ka es smēķēju (lai gan es nesmēķēju) katru dienu visu to periodu ņēma 1 stundu nost no darba laika. Ja rēķina, tad tie ir kādi 5 mēneši, un mēnesī ap 20 darba dienas, tas ir 20 stundas mēnesī man ņēma nost naudu no algas. Jautājums: vai drīkst man nezinot, ņemt no algas nost naudu, aizbildinoties, ka nezināja, vai es smēķēju vai nē? Man līgumā rakstīts, ka man algu aprēķina pēc nostrādātajām stundām.
Šajā situācijā nav nozīmes tam, vai darbinieks smēķē vai nesmēķē, ir nozīme tikai apstāklim, ka darba devējs pēc būtības nav nodrošinājis precīzu darba laika uzskaiti, kā rezultātā darbinieks nesaņem darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam.
No izklāstītās situācijas izriet, ka darbiniekam darba samaksu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma, ar to saprotot, ka darba devēja uzņēmumā darba samaksa tiek organizēta pēc laika algas sistēmas. Konkrētajā gadījumā, visdrīzāk, darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks (8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā) ar piecu dienu darba nedēļu.
Līdz ar to darba devējam katru mēnesi ir pienākums nodrošināt darbinieku ar attiecīgā mēneša darba stundu skaitu, kas atbilst nolīgtajam darba laikam, piemēram, 2012.gada februāra mēnesī darbinieku ir jānodrošina vismaz ar 168 darba stundām, pretējā gadījumā, t.i., ja darbinieks netiek nodarbināts, tad darba devējam ir pienākums maksāt par dīkstāvi. Turklāt darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā. Savukārt darbiniekam ir tiesības pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti.
Pie tam: izmaksājot darba samaksu, darba devējam ir pienākums izsniegt darba samaksas aprēķinu, kurā ir norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas. Papildus jāatzīmē, ka atbilstoši Darba likuma 21.nodaļā iekļautajām prasībām, ieturējumi no darba samaksas ir pieļaujami tikai ar darbinieka piekrišanu.
Tātad – ja darba devējs precīzi neuzskaita darbinieka nostrādāto darba laiku, kā arī neizmaksā darba samaksu atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam, tad darbiniekam ir tiesības iesniegt sūdzību darba devējam, ar lūgumu novērst konstatētās nepilnības darba laika un darba samaksas aprēķināšanā. Šajā gadījumā darba devējam atbildi uz darbinieka sūdzību ir jāsniedz septiņu dienu laikā pēc tās saņemšanas.
Tāpat darbiniekam savu aizskarto tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu par pārkāpumiem darba tiesiskajās attiecībās un/vai arī tiesā ar attiecīgu prasības pieteikumu atbilstoši Darba likuma, Darba strīdu likuma un Civilprocesa likuma nosacījumiem.
Papildu informāciju varat skatīt šajos LV portāla sagatavotajos skaidrojumos:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
