speciāli LV portālam
Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mājas ārsienu defekti jānovērš apsaimniekotājam. Turpinājums jautājumam Nr. 501. Paldies par jūsu atbildi. Nosūtīju to māju pārvaldniekam un saņēmu sekojošo atbildi:
„Labdien. Dzīvokļa īpašuma likuma 2.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašums sastāv no atsevišķā īpašuma un kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma 8.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašuma īpašnieks ir persona, kas ierakstīta zemesgrāmatā. Dzīvokļa īpašuma 13.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks sedz obligātos izdevumus un citus izdevumus, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta 2.daļa nosauc obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības dzīvojamās mājas uzturēšanai: sanitārā apkope (28.09.2010. MK not. Nr.906 nosaka, ka tā ir teritorijas sakopšana, sniega tīrīšana, noteku tīrīšana, logu mazgāšana u.tml.); apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana; dzīvojamās mājas iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts (28.09.2010. MK noteikumi Nr.907 nosaka iekārtu un komunikāciju tehniskās apkopes intervālus un apsekošanu); dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana(saskaņā ar pārejas noteikumiem stāsies spēkā 01.01.2012.); mājas lietas vešana utt. Šīs obligāti veicamās darbības ir iekļautas apsaimniekošanas maksā. Par visiem pārējiem veicamajiem darbiem, kas nav iekļauti obligātajās prasībās, t.sk. mājas fasāde, kapitālie remonti, uzlabojumi un tml., un šo darbu finansējuma avotu un uzdevuma došanu pārvaldniekam ir jālemj kopīpašniekiem (Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 11.pants; 10.panta 3.daļa).
Pamatojoties uz izklāstīto, par darbiem, kas nav iekļauti apsaimniekošanas maksā un nav obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, lemj dzīvokļa īpašnieki un dod pārvaldniekam uzdevumu, norādot finansējuma avotu. SIA ... ir pārliecināta, ka ir pārprasts vai nav saprasts Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības ekspertes skaidrojums.
Neviens cits Jūsu īpašumā neveiks ieguldījumu kā vien pats īpašnieks (tas ir neatkarīgi no tā, vai dzīvojat privātā mājā vai daudzdzīvokļu mājā, kura pieder vairākām personām). Sakarā ar to, ka daudzdzīvokļu māju, kurai ir vairāki īpašnieki, ir grūtāk apsaimniekot, tad likumdevējs ir noteicis minimālās, obligāti veicamās darbības, kuras jāveic un par kurām obligāti jāsamaksā (apsaimniekošanas maksa), bet par pārējiem darbiem īpašnieki lemj paši, paredzot tam finansējumu. Ar cieņu, dzīvojamo māju pārvaldnieks.”
Kā man jārīkojas tālāk? Kur jāgriežas? Paldies.
Jāatzīst, ka, sniedzot atbildi uz Jūsu iepriekšējo jautājumu, nebija ņemts vērā, ka Jūsu mājas apsaimniekošanā ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu līdz šim nav veidots uzkrājums šādu nelielu un neparedzētu remontu veikšanai.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis situāciju skaidro no namu apsaimniekotāja viedokļa:
„Piekrītu pārvaldniekam, ka visticamāk I. Simanovičas teiktais ir pārprasts. Šīs attiecības regulē jau pieminētais “Dzīvokļa īpašuma likums”, “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” un dzīvokļu īpašniekiem ar pārvaldnieku noslēgtais līgums.
Minēšu galvenos aspektus, kas jāievēro, izskatot šo situāciju.
1. Tik tiešām dzīvokļa īpašnieks atsevišķi atbild un sedz maksājumus par savu dzīvokļa īpašumu (mājas fasādes elementa defekts nebūtu attiecināms uz atsevišķo dzīvokļa īpašumu).
2. Kopīpašuma pārvaldīšana, tai skaitā uzturēšana un remonts, pirmkārt ir pašu – visu mājā esošo dzīvokļu īpašnieku pienākums.
3. Dzīvokļu īpašnieki šo uzdevumu, slēdzot kopīpašuma pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, uzdod pārvaldniekam. Turklāt īpašnieki, dodot šo uzdevumu, nodrošina uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.
4. Šai gadījumā dzīvokļa īpašniekam jālūdz pārvaldnieku apsekot mājas bojāto elementu un dot priekšlikumus situācijas sakārtošanai.
5. Ja tiek konstatēts, ka kopīpašumā nepieciešami remontdarbi, kuru veikšanai finansējums pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksā nav paredzēts, tad pārvaldniekam jāsasauc kopsapulce, kurā jāinformē dzīvokļu īpašnieki par radušos situāciju. Kopsapulce lemj par remontdarbu veikšanu, kā arī šo darbu finansēšanas kārtību.
Ja kopsapulce lemj negatīvi (neatbalsta remontu), tad dzīvokļa īpašniekam, kurš šai situācijā cieš, iesaku organizēt eksperta slēdzienu par šo darbu neatliekamu nepieciešamību. Ar pamatotu aicinājumu atkārtoti vērsties pie kaimiņiem (kopsapulce vai aptaujas anketa). Iespējams arī veikt darbus par saviem līdzekļiem un pēc tam attiesāt no pārējiem dzīvokļa īpašniekiem.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
